Neviens nav pasargāts no pēkšņas nelaimes, tomēr šaubos, vai kāds patiesi vēlas pamest šo pasauli spēka gados. Tāpēc nākotnes realitātes ignorēšana, manuprāt, drīzāk ir strausa politika, slēpjot galvu smiltīs un cerot, ka situāciju atrisinās kāds cits. Varbūt bērni? Vai laimīgā loze loterijā? Varbūt. Tomēr aicinu pievērst uzmanību skaudrajiem faktiem par to, kas mūs sagaida vecumdienās, un apsvērt paša iespējas uzlabot savu nākotnes finansiālo labklājību.
Baltijas valstu seniori ir ar visaugstāko nabadzības un sociālās atstumtības risku vecumdienās Eiropas Savienībā
To apstiprina šā gada aprīlī publicētais Eiropas Komisijas ziņojums par pensijas ienākumiem vecuma grupā 65+ gadi. Lietuvā 30%, Latvijā 38%, bet Igaunijā pat 40% senioru ir pakļauti nabadzības riskam. Kopš 2013. gada šim nelabvēlīgajam rādītājam Baltijā ir augoša tendence, piemēram, Latvijā vērojams 7% pieaugums. Jāņem arī vērā, ka vientuļajiem senioriem nabadzības risks ir teju divas reizes lielāks. Salīdzinājumam – Dānijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti vien 9% senioru.
Latvijā pensijas apjoms ir 42% no vēlīnā darbspējas vecuma algas, bet Lietuvā un Igaunijā – 45%
Kopējais pensijas apjoms Eiropas Savienībā ir vidēji 58% no tās algas, kas saņemta 50–59 gadu vecuma posmā, bet dalībvalstīs vērojamas krasas atšķirības. Procentuāli visvairāk no pēdējo darba gadu algas saņem Luksemburgas seniori – 88%, bet vismazāk Īrijas – 35%. Lai gan daudziem šķiet, ka pensijas vecums tiek nepārtraukti palielināts, mazinot iespēju to sasniegt, patiesībā dzīves ilgums aug straujāk par pensionēšanās vecumu, lielākoties pateicoties medicīnas attīstībai. Aplēses liecina, ka pensijā pavadītais laiks vidēji sasniedz 51% no darba mūža, un nekas neliecina par to, ka tas varētu samazināties.
Baltijā vērojamas arī lielas nabadzības riska atšķirības vīriešu un sieviešu starpā
Kopumā visā Eiropas Savienībā sievietes vecumdienās ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Vismazākais jeb 10% nabadzības risks sievietēm ir Nīderlandē un Dānijā, savukārt Baltijas valstīs trūcīgas vecumdienas paredzamas gandrīz pusei sieviešu. Igaunijā 49% sieviešu pakļauti nabadzības riskam, savukārt vīriešu – 27%. Latvijā šī attiecība ir 48% un 34%, Lietuvā – 44% un 26%.
Atšķirīgie uzkrāšanas paradumi – ko sēsi, to pļausi
Šie vecuma ienākumu rādītāji ir kā trauksmes zvans nepieciešamībai veidot uzkrājumus, kā arī valsts līmeņa atbalsta instrumentu attīstīšanai. Saskaņā ar nesen veiktu "SEB bankas" pētījumu vien 4–5% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus. Viens no nozīmīgākajiem uzkrāšanas instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido 50% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Savukārt Latvijā šis uzkrāšanas veids ir tikai 25% no apdrošināšanas tirgus – uz pusi mazāk.
Iespējams, mūsu uzkrāšanas paradumus būtiski ietekmējuši padomju gadi – tolaik iesakņojusies pārliecība, ka valsts par mums visiem parūpēsies. Otrs iemesls, īpaši jauniešiem, – uz mani pensija vēl neattiecas, es par to vēl drīkstu nedomāt. Tomēr, nenoliedzami, lielākais šķērslis ir zemais brīvo līdzekļu apjoms, ko cilvēki varētu novirzīt uzkrājumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka liela loma ir finanšu plānošanai un pratībai – personīgajai attieksmei un gribai. Uzkrāt iespējams, novirzot šim mērķim arī relatīvi mazas summas, piemēram, tipisks uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas mēneša maksājums Latvijā ir 50 eiro mēnesī, bet tie var būt arī 30 eiro mēnesī. Ņemot vērā relatīvi nelielās summas, kuras iedzīvotāji šobrīd var novirzīt uzkrājumiem, drošības spilvena lielums vecumdienās lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik agri katrs sāks to veidot, kā arī no izvēlētā finanšu instrumenta – katram jāatrod sev piemērotākais uzkrājumu veids.
Ilgtermiņa domāšana
Lai cik klišejiska daudziem šķiet frāze "domā ilgtermiņā", uzkrājumu veidošanas kontekstā nav trāpīgāka lozunga. Arī valsts atbalsta un motivē iedzīvotājus uzkrāt ilgtermiņā – veicot iemaksas 3. pensiju līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Trešais pensiju līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas instrumenti, kurus par sociāli nozīmīgiem finanšu produktiem atzīst ne vien Latvija, bet arī daudzas citas Eiropas valstis.
