Jānis Āboliņš: Vai izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā paliks tikai uz papīra?
Foto: Privātais arhīvs

Reaģējot uz virkni nebūšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē pērn, ir pieņemts lēmums par finanšu nodrošinājuma ieviešanu atļaujas atkritumu apsaimniekošanai saņemšanai. Taču pašlaik pastāv risks, ka grozījumi normatīvajos aktos paliks uz papīra un gaidītais efekts būs niecīgs. Lai iecerēto tomēr panāktu, ir kardināli jāuzlabo Valsts vides dienesta darbs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aizvadītā gada vasara atkritumu apsaimniekošanas jomā bija smaga – ugunsgrēki nelegālā atkritumu novietnē un riepu novietnē Rīgā, Daugavgrīvas ielā, neapsaimniekota bīstamo atkritumu izgāztuve Ozolnieku novadā. Var jau būt, ka problēmas atkritumu apsaimniekošanas jomā radušās pēdējā gada laikā, tomēr fakti liecina, ka šī joma ir ilgstoši bijusi pabērna lomā.

Pēc tam masu medijos sākās vairāku rakstu sērija, kuros atklājās, ka Valsts vides dienestā trūkst darbinieku. Rezultātā nav iespējama pastāvīga gan bīstamo atkritumu, gan citu atkritumu pārvietošanas kontrole. Regulāri arī netiek kontrolētas riepu novietnes. Pēc šiem negadījumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas pagājušā gada nogalē tika apstiprināti arī Saeimā.

Jau iepriekš LABAA publiski aicināja pastiprināt atkritumu radītāja atbildību un iesniedza savus priekšlikums Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem VARAM un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Likuma grozījumos pirmo reizi parādās finanšu nodrošinājums, kas būs jāsniedz atkritumu apsaimniekotājam atļaujas saņemšanai. Vai šis jaunievedums sasniegs plānoto mērķi – stingrāku atbildību un nelegālo atkritumu izskaušanu –, rādīs laiks, tomēr LABAA ieskatā svarīgi būtu uzlabot tieši Valsts vides dienesta darbu un palielināt šī dienesta kapacitāti. Finanšu nodrošinājumam nebūs nekādas jēgas, ja nebūs kompetentu speciālistu, kas varēs izskaust nelegālo atkritumu izgāztuvju rašanos.

Pašu finanšu nodrošinājuma īstenošanu praksē gan valsts institūcijas, gan arī uzņēmēji redzēs tikai tad, kad būs noticis pirmais gadījums, kad likumdošanas noteiktajā kārtībā tiks prasīts izmaksāt finanšu nodrošinājumu.

Tomēr pagaidām uzņēmējiem aktuālais jautājums ir "iestrēdzis" birokrātijas gaiteņos, bet cerams, ka jau tuvākajā laikā VARAM šos priekšlikumus apspriedīs ministrijā izveidotajā darba grupā un ilgi gaidītā finanšu nodrošinājuma ieviešana nepaliks tikai vēlējuma izteiksmē.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form