Cik nikns un lipīgs ir Covid-19, redzēsim pēc pāris nedēļām, kad vai nu būs, vai arī nebūs jauns slimības uzliesmojumu vilnis. Testēšana tagad Denverā ir plaši pieejama un bez maksas, un gubernators visiem protestētājiem iesaka aiziet pārbaudīties. Citi ļaudis jau mierinoši melš, ka vīruss sākot atšālēties un neesot vairs tik nāvīgs kā sākumā. Cerēsim...
Saprotams, ka pēdējās nedēļas laikā saņemam raižpilnus tuvinieku un draugu zvanus ar jautājumiem, kas tad īsti pie mums ASV pašlaik notiek. It kā vēl nepietiktu ar to, ka ASV ir pasaules čempione ar Covid-19 saslimušo un arī nomirušo skaita ziņā, tagad tam vēl pievienojušies nepieredzēti grautiņi un sociālie nemieri visā ASV teritorijā. Arī Denveras centrs ir pademolēts un apķēzīts ar grafiti uzrakstiem, un nemieri turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Tajā pat laikā mūsu tikai 10 minūšu attālumā no centra esošajā privātmāju rajonā nekādus nemierus nejūt. Cilvēki pastaigājas, sveicinās un sarunājas, saule spīd, putni čivina, un piemājas mauriņā savvaļas truši grauž āboliņu.
Vakar telekonferencēju ar kādu Losandželosas juristu – viņš atkal satraukti stāstīja, ka dzīvojot vietā, no kuras vien divu minūšu gājiens līdz pašam grautiņu epicentram, – viegli varot nonākt CNN tiešraidē. Bet tas viņam īpaši netraucēja būt ļoti lietišķam un biznesīgi darbīgam. Kā jau tipiskam amerikānim.
Tad nu mēģināšu īsi ziņot, kā viss izskatās no manas Denveras priekšpilsētas mājas lieveņa un ko es dzirdu no draugiem un paziņām citur ASV. Kā droši vien esat dzirdējuši – iegansts nemieriem ir incidents, kurš 25. maijā notika brīnišķīgajā ASV pilsētā Mineapolisā, kurā mājo arī visai plaša un draudzīga latviešu kopiena. Policijas aresta laikā mira kāds melnādains pilsonis Džordžs Floids, kurš tika turēts aizdomās par to, ka veikaliņā par cigarešu paciņu samaksājis ar viltotu 20 dolāru banknoti. Aresta laikā policisti gandrīz 9 minūtes spieda Džordža kaklu pie zemes un minētās eksekūcijas laikā viņš nomira, paspēdams pateikt" "I can't breathe", tiesu ekspertīze vēlāk konstatēja, ka nāves iemesls bijusi nožņaugšana. Notiekošo nofilmēja un sociālajos tīklos ievietoja daudzi notikuma aculiecinieki.
ASV bieži lasām par policijas vardarbību. Kādreiz Latvijā, skatoties amerikāņu filmas, es domāju, ka tajās attēlotā policijas darbība ir samākslota. Padzīvojis ASV, esmu sapratis, ka filmas nav necik pārspīlētas. Policisti ASV ir visai brutāli un līdz šaušanām un vardarbībai var nonākt ātri. Protams, jāņem vērā arī, ka ASV ir plaši pieejami ieroči, jebkurš var iegādāties šaujamo bezmaz vai pirmās nepieciešamības preču veikalā. Tāpēc policistu darbs šeit ir bīstams – varbūtība, ka aizdomās turamais būs bruņots, ir augsta.
Bet atgriezīšos pie Floida traģēdijas. Pēc šī bēdīgā notikuma nemieri ASV izplatījās aptuveni meža ugunsgrēku ātrumā. Rezultātā jau vairāk nekā nedēļu lielajās pilsētās tiek bloķēta satiksme, aktīvisti protestē pret policijas brutalitāti un rasismu. Jāpiezīmē, ka šajās demonstrācijās piedalās dažādu rasu cilvēki. Tā, šķiet, ir lielākā atšķirība no sešdesmito gadu rasu nemieriem, kad protestēja gandrīz tikai melnie. Protestētāji galvenokārt ir parasti cilvēki, kuriem tiešām piegriezies, ka ASV ļoti bieži nenozīmīgu sadursmju rezultātā tiek nogalināti cilvēki. Viņi ir par to, lai valsts kļūtu par labāku un vienlīdzīgāku vietu visiem, kuri tur dzīvo. Jāpiezīmē, ka ASV, atšķirībā, piemēram, no Latvijas, ir senas protestēšanas tradīcijas. Tiesības iziet ielās tiek uzskatītas par cilvēka pamattiesībām. Tādēļ Trampa aicinājumi iesaistīt armiju protestu apspiešanā izsauca milzīgu sašutumu. Ja padzīvosiet ASV, tad piedzīvosiet, ka vismaz jūsu bērni gluži ātri sāks piedalīties tādos vai citādos protestos un piketos. Tas gluži vienkārši ir veids, kā ASV darbojas demokrātija.
Man pašam šķiet, ka rasisms ASV ir ļoti gājis mazumā, salīdzinot ar tiem pašiem sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem. Cilvēku attieksme pret citām rasēm ASV ir pilnīgi nesalīdzināma ar, piemēram, Latvijā valdošajiem stereotipiem. Bet, protams, sociālās un ekonomiskās atšķirības joprojām ir milzīgas. ASV nav vienādo iespēju zeme visiem. Dzīve lielā mērā būs atkarīga no tā, kur esi piedzimis un arī kāda ir tava ādas krāsa. Ja vēlaties kaut ko vairāk saprast par šo problemātiku, izlasiet nesen iznākušo Mišelas Obamas grāmatu "Becoming" – labi un, manuprāt, godīgi uzrakstīta, lai arī Baraka Obamas prezidentūras laiks ir aprakstīts mazāk interesanti un daudz "filtrējošāk", nekā viņas agrīnie gadi Čikāgā.
Protams, protesti vienmēr piesaista radikāļus ar savām politiskajām un ideoloģiskajām dienas kārībām. Tā nu protestos piedalās un papildu jukas izraisa gan "Black Lives Matters" (es gan domāju, ka katra dzīvība ir vienlīdz svarīga), gan anarhistu grupējums Antifa, gan galēji radikālie trampisti, gan arī vienkārši zagļi, kuriem jebkādas jukas ir labas, lai krāmētu savos autiņos nozagtās mantas. Atkārtošu, ka vairums notiekošo protestu ir miermīlīgi – cilvēki piemin noslepkavoto Floidu, katru dienu viņa nāves stundā deviņas minūtes tupot uz viena ceļa, dedzinot svecītes un vienkārši pulcējoties. Denverā protestos kopā ar demonstrantiem gāja gan Denveras mērs, gan arī policijas priekšnieks, un arī citās ASV pilsētās politiķi un biznesa līderi izrādīja līdzīgu solidaritāti. Interesanti, ka šajā laikā daudzi biznesi un indivīdi uzskata par nepieciešamu publiski paust savu solidaritāti ar notiekošajiem protestiem. Piemēram, Hugo Bosa prezidents izsūta saviem klientiem protestus atbalstošas vēstules, vienīgi piebilst, ka drošības nolūkos esot aizslēdzis dažus veikalus. Līdzīgi rīkojas daudzi lielie uzņēmumi – to vadība uzskata par nepieciešamu uzsvērt, ka viņi atbalsta savstarpēju cilvēku cieņu un vienlīdzību un nosoda policijas vardarbību. Arī sociālo tīklu profilbildes pārvēršas melnos apļos vai citos protestus atbalstošos simbolos.
ASV ir dibinātas uz indivīda brīvības idejas. Sākotnēji tā bija reliģiskā brīvība – uz ASV aizlaidās ļaudis, kurus Eiropā vajāja reliģiskās pārliecības dēļ. Nevienam pat nenāca prātā doma, ka šī brīvības ideja būtu jāattiecina arī uz vergiem. Vergi bija īpašums, kaut kas tuvāks lopiņiem. Vēlāk šiem centieniem pievienojās idejas par ekonomisko brīvību un vēl vēlāk arī par rasu vienlīdzību. Ir visai fascinējoši vērot, kā šī milzīgā valsts viļņojas un raustās konvulsijās no vienas krīzes uz nākamo. Iepriekšējo reizi šāda mēroga nemieri ASV esot notikuši 1968. gadā pēc Martina Lutera Kinga nonāvēšanas. Tagad daudzi salīdzina tā laika prezidentu Niksonu ar Trampu. Šis ASV ir vēlēšanu gads, un būs fascinējoši vērot, kā mūsu acu priekšā atklāsies vēsture. ASV vienmēr ir spējušas pārvarēt savas iekšējās pretrunas un iziet no krīzēm stiprākas, un es ticu, ka tā notiks arī šoreiz.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.