Gluži nemanot ir paskrējis gads, un Denverā atkal rīkojām "SAF Tehnikas" Ziemeļamerikas partneru sanāksmi. Par pagājušā gada iespaidiem galva jālauza nav, viss ir kārtīgi fiksēts un saglabāts nākamajām paaudzēm manā lieliskajā blogā.
Šogad nolēmām divriteni no jauna neizgudrot. Norises laiks tas pats – marta priekšpēdējā nedēļa, vieta arī tā pati, un dalībnieki arī aptuveni tie paši. Galu galā arī Dziesmu svētki notiek zināmā laikā un ar diezgan prognozējamu saturu. Par Dziesmu svētku biļešu tirgošanu es neizteikšos – ceru, ka organizatori un izpildītāji bija tikai diletanti. Plānojot savus mazos Dziesmu svētkus, atlika tikai apskatīties pagājušā gada pierakstus par to, kas izdevās labi, kas ne tik labi, piekoriģēt scenāriju un vairāk koncentrēties tieši uz pasākuma saturu un nevis uz organizatoriskajām peripetijām. Galu galā arī norises vietas izīrētāji mūs jau labi pazīst, un mēs zinām, ko no tiem sagaidīt.
Uzskatu, ka ilgtermiņa sadarbība un tradīciju ievērošana ir vieni no galvenajiem efektivitātes priekšnoteikumiem. Ar efektivitāti es saprotu plānotā rezultāta sasniegšanu prognozētā veidā, kad viss sanāk tā, kā ir plānots un apsolīts. Citi varētu iebilst, ka šāda prognozējamība izslēdz radošumu, negaidītus un brīnumainus sasniegumus. Mana teorija ir, ka radošuma meistari kādreiz nejauši uzskrējuši savam apbrīnojamam izgudrojumam, bet pēc tam jau cilvēce šo sasniegumu efektivizēja caur pacietīgu atkārtošanu un piemērotāko metožu izkopšanu. Gan jau pirmais vīns sarūga nejauši siltumā atstātā sulas podā, bet aizbrauciet novembra trešajā svētdienā uz Dižonu, Burgundijas vīnu galvaspilsētu, un paklausieties, ko smalkie franču vīnziņi jums tur stāstīs un par kādiem cipariem tiks nosolīts "Christie's" rīkotajā izsolē attiecīgā gada smalkākais vīns.
Arī šogad balva mūsu labākajam partnerim bija novusa galds, jo pagājušajā gadā mēs ar gudru ziņu bijām pasūtījuši, iegravējuši un nobāzuši noliktavā divus komplektus. Turklāt pagājušajā gadā amerikāņi ar prieku to spēlēja un visādi apjūsmoja. Bet neraža tāda, ka pilnai laimei vajag, lai galds arī slīdētu. Un tam vajadzīga borskābe, kura Latvijā esot aizliegta vai vismaz atdzīta par kaitīgu esam.
ASV tik tālu cilvēku drošībā vēl tikuši nav, balto pulveri šur tur vēl var nopirkt. Biju padzirdējis baumas, ka tas esot nopērkams "Rite Aid" aptieku ķēdē. Piebildīšu, ka ASV aptiekās var nopirkt arī cigaretes, alkoholu, par čipsiem un kokakolu nemaz nerunājot. Tā nu es aizdevos vispirms uz blakus birojam esošo "Walgreen" aptieku, kur farmaceits vispirms iztaujāja, kādai vajadzībai es pulveri grasos lietot, un tad paziņoja, ka viņiem gan tādas mantas neesot. Cerību pilns traucos uz attālāko "Rite Aid", tur jaunā aptieķniece uzreiz atteica – viņiem tāda pulvera neesot, bet es jau laikam esot viņiem zvanījis un pēc borskābes prasījis. Jautāju, kāpēc viņai šķiet, ka ar mani jau runājusi pa telefonu. Meitene samulsa un atbildēja, ka mans akcents esot līdzīgs zvanītāja akcentam, no kā izdaru secinājumu, ka ne mēs vieni Denverā novusu spēlējam.
Bet stāsts beidzās laimīgi, tika izmantotas e-komercijas neizsmeļamās iespējas un deficītā borskābe nopirkta "Walmart" e-veikalā. Produkta anotācijā rakstīts, ka tam piemītot pretsēnīšu iedarbība un ar to varot apkarot prusakus... Par novusu ne vārda!
Dienu pēc pasākuma saņēmu e-pasta vēstuli no kāda jauna partnera, kurš vaicāja, vai viņš varot iegādāties novusa galdu, jo viņa birojā Čikāgā Baltijas bērza galds ar iegravētu kompānijas logo lieliski izskatīšoties, – un viņš gribot nevis šādu tādu, bet ekskluzīvu mēbeli ar stabilām kājām un uzliekamu vāku. Droši vien, ieguldot pietiekami daudz laika un līdzekļu, novusa galdu varētu padarīt par populāru produktu ASV.
Katru gadu jebkurā jomā un ģeogrāfiskā vietā parādās milzīgs lērums jaunu lietu. Pēc ilgākas prombūtnes atbraucu uz Latviju un, skat, – visi kā satrakuši uz eklēriem, uzradušās populāras ceptuves, plaša pildījumu izvēle. Tikmēr Denverā neviens par eklēriem īsti neko nav dzirdējis. Toties Denverā brīvdienu rītos brokastu vietas piedāvā "bottomless" kokteiļus "Mimosa" un "Blody Mary's". "Bottomless" nozīmē – par vienu cenu dzer, cik vari izdzert. Rindās pie šādām kafejnīcām reizēm jāpavada pusstunda vai pat ilgāk, un piektdienu un sestdienu vakaros pārballējušies jaunieši nāk uz šīm brokastu vietām uzlāpīties.
Arī jebkurā citā jomā nepārtraukti parādās novitātes. Pirms gada visi kā satrakuši ar saviem mobilajiem telefoniem meklēja virtuālos mošķus. Kāds "Uber" šoferis tolaik bārā stāstīja, ka brīvdienu rītos lielākā daļa viņa pasažieru ir bērni, kurus telefons sūta uz kādu Denveras nostūri meklēt dārgumus un ķert velniņus. Tagad neviens pat īsti vairs neatceras, kā tos sauca, bet laikā, kad šī spēle bija populāra, "Nintendo" akciju cena palēcās par procentiem desmit.
Arī es savulaik esmu pakļāvies dažādu modes lietu vilinājumiem. Kurš vairs šodien satraucas par kuponu kompāniju vilinājumiem. Bet pirms gadiem desmit "Groupon" bija "e-komercijas nākotne", visur kā sēnes pēc lietus parādījās "Groupon" atdarinātāji, investori šādās kompānijās grūda naudu vagoniem. Jo vairāk naudas iegrūda, jo skaļāk visiem stāstīja, ka tieši kuponi ir cilvēces nākotne, ka visi, kuri pirks kuponus un ieguldīs kuponu kompānijās, būs bagāti, laimīgi un moderni.
Mācība ir vienkārša. Ja gribi, lai par tavu projektu runā un to popularizē, – paņem no investoriem naudu. Jo vairāk naudas būs ieguldīts, jo skaļāk un no vairāk pusēm dzirdēsim, ka tā ir nākotne, kaut kas ļoti labs un vērtīgs. Šis princips no laika gala darbojas gan modē, gan mākslā, gan arī politikā.
Nav iespējams paredzēt, kura no visām neskaitāmajām eklēru, "blokčeinu", politisko partiju un pokemonu idejām paliek tikai īslaicīga trokšņa statusā un kura patiešām aizlido un izmaina pasauli. Bet tas jau arī dara mūsu dzīvi aizraujošu, neprognozējamu un piedzīvojumiem bagātu. Un mums atliek tikai šajā spēlē piedalīties un cerēt, ka ideja "izšaus", ja ne šī, tad nākamā jau nu katrā ziņā!
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
