Jānis Bethers: 2016. gads enerģētikā solās būt spraigs
Foto: Privātais arhīvs

Šis gads, līdzīgi kā aizgājušais, enerģētikas nozarē nesīs jaunas cenu tendences elektroenerģijas tirgū, galvenokārt pateicoties pagājušā gada nogalē Lietuvā atklātajiem energosistēmas starpsavienojumiem. Tāpat notikumu centrā būs jau vairākkārt atliktais jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju un Latvijas Gāzes sadalīšanu. Taču jau šī gada pirmajā pusē Saeimai un vēlāk Ministru kabinetam jāpieņem gala lēmumi par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas gaitu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušā gada decembra vidū tika atklāti Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums NordBalt un Lietuvas-Polijas starpsavienojums LitPol. Šie infrastruktūras objekti ievērojami palielinās lētākas elektroenerģijas piegādes iespējas Baltijas reģionam. Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā. Tāpēc paredzams, ka lielākoties elektroenerģija tiks pārvadīta no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu - lai izlīdzinātu cenu atšķirības tirgus reģionu starpā. Abu starpsavienojumu nodošana ekspluatācijā noslēgs Baltijas integrāciju Skandināvijas elektroenerģijas tirgū.

Latvijas un Lietuvas cenu reģiona pārvades kapacitāte ar vēsturiski zemo cenu reģionu Skandināviju tiks dubultota. Jaunais 700 megavatu starpsavienojums ar Zviedriju sniegs līdzvērtīgu pārvades kapacitāti esošajam savienojumam ar Igauniju. Tādējādi Latvijas un Lietuvas tirgos redzēsim jaunas cenu tendences. Būtisks aspekts, ar ko tagad būs jārēķinās elektroenerģijas tirgus spēlētājiem, ir procesi kaimiņu tirgos, ar kuriem izveidoti jaunie savienojumi.

Svarīga būs gan Polijas CO2 intensīvā ražošanas konkurētspēja, gan arī Zviedrijas lēmumi par atomstaciju aizvēršanu un aizvietošanu ar atjaunojamajiem energoresursiem. Polijas savienojums tiek un arī nākotnē tiks stipri ierobežots no Polijas sistēmas operatora puses, savukārt Zviedrijas savienojuma pilnvērtīgas darbības pārbaude saistībā ar nelielu negadījumu testu laikā vēl nav uzsākta.

Šajā, ilgtermiņā grūti prognozējamajā, situācijā ir būtiski nodrošināt sakārtotu vairumtirdzniecības tirgus regulējumu, kas ļautu elektroenerģijas tirgotājiem sniegt maksimāli izdevīgus piedāvājumus gala patērētājiem. Šeit izšķiroša loma būs tam, kā un vai pārvades operatori nodrošinās pieeju nepieciešamajiem pārvades izmaksu risku fiksēšanas instrumentiem.

Gāzes izšķiršanās

Gada sākumā ir jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar gāzes tirgus liberalizāciju. Katrs nākamais mēnesis bez apstiprinātas gāzes tirgus liberalizācijas likumdošanas attālina sākotnējo plānu no realitātes vai arī ievērojami paaugstina riskus, ka praktiski nebūs iespējams iekļauties plānotajos termiņos. Jāatgādina, ka ir jāveic Latvijas Gāzes sadalīšana un savlaicīgi jāvienojas par tirgus atvēršanas principiem.

Lai tirgus varētu darboties, ir jāievieš arī tirdzniecībai nepieciešamie procesi. Enefit pieredze elektroenerģijas tirgus priekšsākumos un Igaunijas gāzes tirgū norāda, ka tādi nesakārtoti tirgus procesi kā datu apmaiņa un tirgotāju maiņas noteikumi var būtiski bremzēt tirgus darbību. Būtiskākais ir dabasgāzes regulējumu veidot pēc vienādiem principiem visā Baltijā, radot vienotu tirgu ar aktīvi konkurējošiem tirgotājiem.

Gāzes tirgus atvēršana pozitīvi ietekmēs arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā, jo uzņēmējiem būs iespēja izvēlēties starp vairākiem gāzes piegādātājiem sev piemērotāko gāzes iegādes risinājumu. Jau tagad augstā uzņēmumu interese par alternatīvām gāzes piegādēm ir skaidrs signāls tirgus liberalizācijas gatavībai, tāpēc atbildīgajām pusēm nevajadzētu vilcināties ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu.

Energoefektivitātes direktīvas ieviešana

Šīs Eiropas Savienības Direktīvas prasības ir vērstas uz tādas nacionālās energoefektivitātes sistēmas izveidi, kas ļauj valstij veikt enerģijas ietaupījumus visās enerģētikas jomās - enerģijas ražošanā, pārvadē un galalietotājos.

Ap šo likumprojektu Saeimā jau kādu laiku virmo diskusijas - kā notiks tās ieviešana dzīvē, kurš būs atbildīgais ieviesējs utt. Tas ir nozīmīgs lēmums visai enerģētikas nozarei, jo izvēlētais ieviešanas modelis var izraisīt gan energoresursu cenu pieaugumu, gan arī ilgtermiņā palielināt patērētāju efektivitāti, tātad arī konkurētspēju. Elektroenerģijas gala patērētāju interesēs būtu Energoefektivātes pienākumu shēmas (EPS) ieviešanu pilnībā uzticēt vienai centralizētai organizācijai katrā nozarē - sadales sistēmas operatoriem, jo tā tiktu atvieglota EPS administrēšana un patērētājiem būtu skaidrs pie kā vērsties ar saviem projektiem. Viscaurspīdīgākais un ērtākais veids būtu ar direktīvas ieviešanu saistīto izdevumu pozīciju iecenot sistēmas pakalpojumu tarifā vai arī noteikt kā atsevišķu izmaksu komponenti.

Tādā veidā visefektīvāk tiktu kontrolētas direktīvas ieviešanas izmaksas gala patērētājiem. Šāda sistēma direktīvas ieviešanā, kā atbildīgos nosakot sadales operatorus, ir arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Būtiski, ka Energoefektivitātes Direktīvas ieviešana ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmumiem, kas patērē energoresursus un zina, kā uzlabot savu energoefektivitāti. Šiem uzņēmumiem būs iespēja realizēt dažādus energoefektivitātes pasākumus ar trešo pušu līdzfinansējumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form