Jānis Bethers: Kas liek elektrības skaitītājam griezties lēnāk?
Foto: Publicitātes foto

Energoefektivitāte ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu aktuālākajiem vārdiem – par to diskutē un ar to pārliecina, solot piepildīt katra patērētāja sapni par ietaupījumu. Vienlaikus izpratne par to, ko nozīmē šis vārds un kā energoefektivitāte darbojas ikdienā, joprojām ir stipri virspusēja.

Patērētāji labprāt sagaidītu, ka kāds tehniskais risinājums bez liekas piepūles ļautu samazināt ikdienas izdevumus. Tomēr mēs nerunājam par kādām tehniskām izmaiņām skaitītājos vai to "igaunifikāciju". Tā vietā aicinām energoefektivitātes jautājumus skatīt daudz plašāk. Tāpat kā ar labas fiziskās formas iegūšanu, arī šeit visu nevar risināt tikai ar tehnoloģijām. Lai patiešām liktu elektrības skaitītājam griezties lēnāk un sāktu efektīvāk izmantot energoresursus, pirmkārt ir jāmainās mūsu domāšanai un paradumiem.

Pirms ķerties pie tādiem risinājumiem kā energoefektīvāku iekārtu iegāde, gudrās mājas ierīču ieviešana vai pat enerģijas ražošana, mums ir jāizpilda mājasdarbs. Tas nozīmē savu ikdienas ieradumu pārskatīšanu un gatavību kļūt elastīgākiem enerģijas patēriņā. Šis ir vienkāršākais risinājums no ieguldījumu viedokļa, bet vienlaikus arī sarežģītākais, jo prasa tiešu iesaisti un paradumu maiņu.

Piemēram, pārceļot veļas un trauku mazgāšanu no darbadienas vakara uz agru rītu, kad elektrība tirgū ir lētāka, gada laikā vien ietaupīsiet 30 eiro. Tas varbūt nešķiet daudz, bet tā ir tikai viena izmaiņa ierastajā dienas ritmā. Patērētājiem par energoefektivitātes principu apgūšanu ikdienā jādomā kompleksi, labāk izprotot dažādus soļus, ko var spert sava mājokļa izdevumu samazināšanā, un šo soļu mijiedarbību.

Faktiski mūsu mājokli un tā patērēto elektroenerģiju var uzlūkot tāpat kā auto un degvielu. Līdzīgi kā elektrības, arī degvielas cenas pamatā nosaka globālās tirgus tendences. Centieni atrast zemāko degvielas cenu un regulāras lētākā benzīntanka medības jau drīz vien liek saprast, ka tas sniedz vien pāris eiro ietaupījumu. Skaidrs, ka lielākais ietaupījums slēpjas spējā efektīvāk patērēt jau iegādāto enerģiju un samazināt patēriņa apjomu.

Tāpēc, domājot par izdevumu samazināšanu, parasti ir pieejami trīs ceļi. Pirmkārt, varam mainīt savus ieradumus – braukt vienmērīgāk, rūpīgāk izvēlēties, kurp tiešām nepieciešams doties ar auto, bet kad labāk izmantot citus transporta veidus. Nākamais solis ir izvēlēties citu braucamo, piemēram, auto ar zemāku degvielas patēriņu. Trešais līmenis jau ir radikālāks risinājums: izmantot kādu no alternatīvajiem degvielas veidiem – gāzi vai elektrību.

Tāpat ir ar energoefektivitāti. Sākotnēji tā ir ikdienas patēriņa paradumu pārskatīšana, kļūstot par elastīgu patērētāju. Tas nozīmē aktīvu sekošanu enerģijas cenu tendencēm un sava patēriņa pielāgošanu tā, lai vairāk enerģijas tērētu brīžos, kad tā ir lētāka, un mazāk, kad tās cena aug. Nākamais līmenis ir energoefektīvāku ierīču izmantošana un dažādu procesu automatizācija, lai netērētu enerģiju lieki, piemēram, taimeris apgaismojuma vai citām iekārtām. Savukārt savas enerģijas ražošana, piemēram, ar saules bateriju palīdzību, jau ļauj aktīvi iesaistīties elektroenerģijas tirgū arī mājsaimniecībai, aizstājot enerģijas piegādi no tīkla.

Visa virzība uz energoefektivitāti primāri ir jāsāk ar savas domāšanas izmaiņām, un tikai tad seko tehnoloģiskie risinājumi. Mūsu patēriņa elastība un nelielas izmaiņas mūsu ikdienā jau var radīt būtisku ietekmi uz mājokļa izdevumiem. Turklāt tie risinājumi, kas samazina patēriņa apjomu un liek skaitītājam griezties lēnāk, sniegs lielāko ieguvumu, jo tiek samazinātas ne tikai elektrības, bet arī ar tās piegādi saistītās izmaksas.

Galvenais izaicinājums ir līdz ar jaunu tehnoloģiju apgūšanu mainīt arī savu pieeju enerģijas patēriņam un vairāk uzņemties kontroli pār to. Tieši mūsu rīcības mijiedarbība ar tehnoloģijām noteiks iespējas sasniegt savus energoefektivitātes mērķus.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form