Viena no būtiskākajām elektroenerģijas tirgus īpatnībām ir tā, ka katras spēkstacijas saražoto un pārdoto enerģiju nav iespējams tiešā veidā marķēt vai atsevišķi uzglabāt, lai fiziski izsekotu, kurā rozetē nonāk katrs vēja ģeneratora vai dabasgāzes spēkstacijas saražotais kilovats. Jā, ir atsevišķi izņēmumi, kad spēkstacijai tiešā veidā ir pieslēgts kāds lielāks patērētājs vai ir zināms, ka kādā brīdī konkrētu patērētāju reģionu apgādā viena spēkstacija. Taču kopējā tirgus darbības sistēma paredz, ka visa saražotā enerģija nonāk sadales tīklā un tiek piegādāta tajā brīdī aktīvajiem patērētājiem. Pašlaik arī nav industriālā mērogā izmantojamu enerģijas uzglabāšanas risinājumu, tāpēc ražošana pielāgojas patēriņam, lai abi būtu līdzsvarā un nerastos pārpalikums.
Tomēr tiek rūpīgi fiksēts no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjoms, un ir precīzi zināms, cik daudz šādas enerģijas katrs vēja ģenerators, hidroelektrostacija vai kāda cita videi draudzīga spēkstacija saražojusi un atdevusi sadales tīklā. Brīdī, kad tirgotāji iegādājas šo "zaļo" enerģiju no ražotājiem, par to tiek izsniegts izcelsmes apliecinājums, kas ir Eiropā vienīgā juridiski korektā forma, kā pierādīt enerģijas izcelsmi. Tādējādi katrs tirgotājs zina, cik daudz "zaļās" enerģijas iegādājies. Savukārt, pārdodot saviem klientiem "zaļo" enerģiju, tirgotājs dzēš attiecīgā apjoma izcelsmes apliecinājumus. Tādējādi klients var būt drošs, ka ir norēķinājies tieši par videi draudzīgā veidā iegūtu enerģiju un atbalstījis atjaunīgās enerģijas ražošanu.
Piemēram, tirgotājs nopērk 100 vienības "zaļās" enerģijas, uzskaitot savā kopējā enerģijas portfelī šo daudzumu. Vēlāk, pārdodot 50 vienības "zaļās" enerģijas, tirgotāja portfelī attiecīgi ir palikušas 50 vienības "zaļās" enerģijas. Lai nodrošinātu saviem klientiem "zaļo" enerģiju, tirgotāji prognozē un slēdz līgumus par noteiktiem apjomiem un cenu, kā arī savlaikus iepērk nepieciešamo "zaļās" enerģijas daudzumu.
Nav korekti apgalvot, ka Latvijā vai kādā citā valstī lielākoties tiek izmantota no atjaunīgajiem energoresursiem iegūta enerģija. Jo tikpat labi šeit saražotā enerģija ar sadales sistēmas operatora starpniecību ir nokļuvusi pie patērētājiem citās valstīs. Vienīgais veids, kā pārliecināties, ka pie konkrētā patērētāja izmantota tieši "zaļā" enerģija, ir tirgotājam nodrošināt enerģijas izcelsmes apliecinājumu dzēšanu atbilstoši patērētajam apjomam.