Jānis Bordāns: Kas vieno Valsts padomi un 'Latvenergo' padomi?
Foto: LETA

Pagājušajā piektdienā bija tas gods piedalīties politiķu, akadēmiķu un augstākās ierēdniecības plaši apmeklētajā diskusijā "Valsts padomes loma likumdošanā". Diskusijas mērķis – viedokļu apmaiņa par ideju Latvijā izveidot neatkarīgu Valsts padomi, kas darbotos kā padomdevēja institūcija valdībai likumdošanas jautājumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Proti, sniegtu atzinumus par valdības izstrādātiem likumprojektiem, t.sk. vērtējot to atbilstību Satversmei. Atzinumi nebūtu juridiski saistoši, taču, ņemot vērā institūcijas autoritāti, tie kalpotu kā vējrādis, lemjot par konkrētajiem likumprojektiem.

Šādas padomes piemēri tālu nav jāmeklē. Viena no redzamākajām ir Francijas Valsts padome. Šī institūcija Francijā darbojas jau kopš 1799. gada un šo gadu laikā ir izkopusi gan savu praksi, gan personāla sagatavošanas un atlases sistēmu. Viena no tās būtiskākajām priekšrocībām ir tās neatkarība no valdības.

Laba ideja un ir vērts par to domāt, taču šī piektdienas diskusija bija interesanta vēl ar vienu aspektu. Diskusijas otrā daļa, kura bija domāta domu apmaiņai par Valsts padomes nepieciešamību, pārvērtās par sarunu saistībā ar to, cik slikti strādā ierēdņi. Ierēdniecība gatavojot sliktas kvalitātes likumprojektus un to kvalitāti ietekmējot politiskās vadības nospraustais kurss.

Savā nosacīti īsajā pieredzē strādājot valsts pārvaldē, varu droši apgalvot, ka ministrijās ir piemēri no izciliem, strādātgribošiem un zinošiem ierēdņiem līdz pat tādiem, kurus varētu nodēvēt par liekēžiem. Manuprāt, pēdējo ir mazāk nekā pirmo, taču nāk prātā stāsts par darvas karoti medus podā. Nevar arī nepiekrist apgalvojumam, ka bieži vien normatīvie akti ministrijās tiek gatavoti steidzīgi vai arī tieši otrādāk, absolūti nesteidzīgi un abos gadījumos cieš to kvalitāte.

Valsts padome patiešām varētu cīnīties ar šīs situācijas sekām, taču neuzlabojot situāciju civildienestā, rezultāts izpaliks. Ļoti negribētos, ka šī diskusija tā arī paliek tikai diskusija, kad ar apgarotām sejām māj ar galvu pie apgalvojumiem, ka ir jādara tas un tas, bet kad aiziet mājās, joprojām visu dara pa vecam. Te arī ir atbilde uz jautājumu, kā no sarunas par Valsts padomi var nonākt līdz sarunai par "Latvenergo" padomi.

Īsāk sakot, ar Valsts padomes izveidošanu nepietiks, ja jau tuvākajā laikā nerisināsim trīs galvenos nekvalitatīvas likumdošanas iemeslus civildienestā – augstākās izglītības kvalitāte, atalgojums un labas pārvaldības principu ievērošana:

1. Augstākā izglītība. Tas, cik kvalitatīvi speciālisti iziet ārā no mūsu augstskolām, ir svarīgi ne tikai privātajam sektoram, bet arī publiskajam. Augstskolas, līdz ar vidējās izglītības iestādēm, iedod pamatus, uz kuriem būvēt māju. Tas, ka augstākajā izglītībā ir problēmas, nevienam vairs nav noslēpums. Mums ir izcili pasniedzēji un centīgi studenti, taču gan reitingi, gan uz ārvalstīm studēt plūstošie jaunieši liecina par ko citu.

Tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija ir izšķīrusies par drosmīgu soli un šobrīd apstiprināšanai valdībā virza ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Šobrīd, līdzīgi kā pie visām nozīmīgām pārmaiņām, ministrija un tās ministre saņem sitienus no visām pusēm. Jo to, ka vajag mainīties, it kā saprot visi, bet to, ka jāmainās arī pašiem, saprast negribas. Tikai valsts budžeta finansējuma palielināšana augstskolām problēmu neatrisinās. Ir jāmainās arī tam, kā seko līdzi šī finansējuma izlietojumam, vai, pareizāk sakot, augstākās izglītības iestāžu sekmēm.

2. Atalgojums. Nepopulāra tēma, bet par to ir jārunā. Ministrijām un tās padotības iestādēm ir problēmas ne tikai ar jaunu kadru piesaisti, bet arī ar kvalitatīvu kadru noturēšanu. Valsts iestādes vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru. Augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 50% zemāks nekā privātajā.

Jā, var jau lamāt ierēdņus par liekēžiem un sliņķiem, kuri neko labāku nav pelnījuši, bet vai mēs patiešām esam gatavi riskēt, ka šādi cilvēki pieņem lēmumus, kas ietekmē tūkstošiem cilvēku dzīves? Tāpēc apsveicami, ka Valsts kanceleja ir sagatavojusi likumprojektu, kurš no 2021.gada paredz mainīt atlīdzības sistēmu. Jāuzsver, ka atalgojuma palielinājums tiek veikts esošā resursa ietvaros un papildu finansējums no valsts netiek prasīts. Vienlaikus ir žēl, ka likumprojekts par ierēdņu atalgojuma publicēšanu nu jau gadu ir iestrēdzis tajā pašā Valsts kancelejā.

3. Zivs pūst no galvas jeb kā savējo "bīdīšana" padomēs ietekmē civildienestu. Šķiet, ka aicinājumi ievērot labas pārvaldības principus valsts pārvaldē un valsts kapitālsabiedrībās dažiem ir tikai deklaratīvas frāzes. Vārdi "vērtēsim, domāsim, vajadzētu mainīt, vajadzētu rīkoties korekti" skan jau vismaz desmit gadus. Un brīžiem šķiet, ka patiešām ejam pareizajā virzienā un tad saņemam stāstu par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra atstādināšanu un neslēptu vēlmi Latvenergo padomē iebīdīt pat ne vienkārši savējo, bet cilvēku ar bīstamu reputāciju.

Zivs pūst no galvas, un notiekošais augstākajos līmeņos atstāj iespaidu arī uz visu civildienestu. Precīzāk sakot, rāda piemēru. Arī zemāka līmeņa amatos bieži vien cilvēki tiek ielikti nevis spriežot pēc viņu kompetencēm un spējām sasniegt rezultātu, bet gan vērtējot ko citu. Piemēram, apdraudēs vai neapdraudēs priekšnieka pozīcijas. Rīkojoties pretēji labas pārvaldības principiem, tiek atņemtas arī morālas tiesības pārmest padotajiem, ka viņi rīkojas līdzīgi.

Diemžēl šķiet, ka ne visi aicinājumus pievērst tam uzmanību sadzird. Tā vietā viss tiek reducēts uz partiju savstarpējām nesaskaņām. Ērta pozīcija, lai nepieņemtu drosmīgus, bet valstiski atbildīgus lēmumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form