Mūsu austrumu kaimiņzemē plaši izplatītajam viedoklim par "labo cara tētiņu un sliktajiem bajāriem" ir senas vēsturiskas saknes. Vienkāršās tautas acīs bieži vien tās vadītāji – cari – bija labie, pozitīvie tēli, kuri atrodas manipulatīvu, slinku, zaglīgu, egoistisku un vēl sazin kādu padomnieku un augstāko ierēdņu ielenkumā.
Diemžēl šis teiciens šoreiz man ienāca prātā domājot nevis par Krieviju, bet gan par mūsu valsts budžeta sastādīšanas procesu. Šī gada 28. augustā valdību veidojošo partiju sarunās par nākamā gada budžetu premjers cieti paziņoja, ka viņa laikā par minimālās algas paaugstināšanu varam aizmirst. Viss. Punkts.
Premjeram ir problēmas vai nu ar ekspertiem, vai arī viņu apzināti maldina. Minimālā alga 2019. gadā Lietuvā ir 555 eiro, Igaunijā 540 eiro, bet Latvijā 430 eiro! Vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 2.ceturksnī: Igaunijā – 1 419 eiro, Lietuvā – 1 289 eiro, Latvijā – 1 083 eiro.1 Laikā, kad mums ir zemākie rādītāji Baltijā un starpība draud pieaugt, kategoriski noraidīt priekšlikumus par minimālās algas paaugstināšanu nevar izskaidrot nekā citādāk.
Iebildumu pamatā vairs nav klasiskais "melu čempionu" pirms vēlēšanām skandinātais, ka, lai izpildītu JKP solījumu par 3x500 vajagot papildus 1,5 miljardus eiro. Tas jau ir atspēkots (minimālā programma – neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšana izmaksātu 119 milj. eiro). Šobrīd galvenie iebildumi ir par brīvas fiskālās telpas (lasi: papildus sadalāmās naudas) neesamību. Proti, naudas esot tik, cik ir.
Rudens mantra
Ik gadu aptuveni ap šo laiku vārdi "brīva fiskālā telpa" bieži vien iegūst gandrīz vai maģisku nozīmi. Gan tāpēc, ka gandrīz visi alkst, lai tāda būtu, gan tamdēļ, ka tikai neliela daļa no budžeta sarunās iesaistītajiem (un visbiežāk ne paši politiķi) tā īsti izprot šo vārdu nozīmi. Reizēm šo nezināšanu paslinkāki vai angažēti "eksperti" izmanto, lai ar viņiem manipulētu. Ne vienmēr zem neizdarībām slēpjas angažētība, bet gan visparastākais slinkums un nevēlēšanās nodarbināt smadzeņu pelēkās šūniņas. Vieglāk ir pateikt, ka naudas nav.
Jā, mums daudzus gadus ir bijusi situācija, kad naudas trūkst, taču vai tā ir šoreiz? Nauda ir, vajag tikai gribēt to sameklēt. Nākamā gada Latvijas kopbudžets pieaugs par 500 miljoniem eiro līdz rekordlielam līmenim2. Arī 2019. gada budžets ir rekordliels, tā izdevumiem pieņemšanas brīdī esot par 430 miljoniem lielākiem, nekā 2018. gada budžetā.3 Tas nozīmē, ka 2019. un 2020. gada budžeti, par kuriem lēma vai lems jaunais Saeimas sasaukums, ir pieauguši gandrīz par miljardu eiro.4
Naudu var atrast, ja grib meklēt
Esam pārliecināti, ka naudu minimālās algas un mediķu atalgojuma celšanai ir iespējams atrast. Daļu no tās, piemēram, paaugstinot nodokli spēļu automātiem. Pret šo gan asi iebilst ne tikai koalīcijas partneri, kuriem piedēvē draudzību ar vienu no azartspēļu biznesa smagsvariem, bet arī finanšu ministrs. Ja godīgi, visa tā runāšana par azartspēļu aiziešanu pagrīdē ir muļķības. Gan tāpēc, ka nodokļa celšana šo biznesu neiznīcinās, gan tāpēc, ka vairs nav deviņdesmitie un tiesībsargājošās iestādes spētu tikt galā ar šādiem atsevišķiem gadījumiem. Padomājiet paši, slepenas spēļu automātu zāles Rīgā? Nopietni?
Ir vēl arī citi avoti (ne nodokļu paaugstināšana), par kuriem premjeram ir jau stāstīts un esam gatavi stāstīt vēl, ja vien mūsos būtu gatavi klausīties. Aizbildinājumi ar to, ka jātiek galā ar piecām partijām, ir nenopietni. To pamatā patiesībā ir fakts, ka atsevišķiem "bajāriem" pietrūkst cilvēkresursu, enerģijas un gribēšanas kustēties ātrāk par Rīgas zoodārza bruņurupučiem. Jā, bruņurupuči ir ilgdzīvotāji, taču, pārnesot šādu lietu vešanas stratēģiju uz valstslietām, mēs tikai veicinām to, ka 2035. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 1990.gadu, būs samazinājies gandrīz par miljonu. Un nepalīdzēs arī akcīzes mazināšana alkoholam.
Tikai pateicoties koalīcijas partneru spiedienam pēdējās nedēļās, Finanšu ministrija sākusi rīkoties, lai pamatīgās grūtībās (runa ir par 72 miljoniem eiro) nonākušās RP SIA "Rīgas satiksme" glābšana negultos uz visas valsts nodokļu maksātāju pleciem. Sākotnēji bija plānots tieši pēdējais, līdzīgi kā Parex bankas gadījumā. Finanšu ministram fakts, ka būs nepieciešams glābt Rīgas satiksmi, faktiski bija zināms jau šī gada maijā!
Ko patiesībā ietekmētu minimālās algas celšana
Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro. Mēs varam īstenot visdažādākos remigrācijas pasākumus, taču būtiskākais faktors ir iedzīvotāju labklājība. Tas ir noteicošais, lai demogrāfijas līkni pavērstu mums par labu!
Premjers nevēlēšanos paaugstināt minimālo algu pamato arī ar to, ka uzņēmēji būšot spiesti atlaist šobrīd par minimālajām algām strādājošos vai pārcelties uz citām valstīm. Ir dīvaini dzirdēt šādus vārdus no cilvēka, kura pārstāvētā partija vairākus iepriekšējos gadus ir turējusi rūpi par Ekonomikas ministriju un vairākus gadus ir runājusi par viedo ekonomiku. Proti, nepieciešamību veicināt tādu pakalpojumu un preču ražošanu, kuriem būtu pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība. Vai uzņēmumi, kuri masveidā maksā saviem darbiniekiem minimālās algas, rada augstu pievienoto vērtību, līdz ar to iespēju valstij vairāk iekasēt nodokļos?
Laikā, kad bezdarbs valstī strauji samazinās un ir sasniedzis 6%, bet Rīgā vispār ir 4,1%, uztraukties par to, ka cilvēki, paaugstinot minimālo algu, var pazaudēt darbu, nav nopietni. Jā, Latgalē saskaņā ar statistikas datiem bezdarba līmenis joprojām ir 13,8%. Tam ir vairāki iemesli un viens no tiem, ka nepaaugstinot minimālo algu, mēs faktiski bremzējam novada attīstību - neļaujot palielināties vidējam ienākumu līmenim un veicinot Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz ārvalstīm.
430 eiro uz papīra ir 346 eiro uz rokām
Vai iedzīvotājam darbaspējas vecumā ar šādu algu ir iespējams dzīvot?! Minimālo vai vēl mazāku darba samaksu Latvijā saņem vairāk nekā 120 tūkstoši darba ņēmēju. Latgalē – viena ceturtā daļa no visiem strādājošajiem! Vai mēs ticam, ka visi šie algu saņēmēji patiešām saņem šādu atalgojumu!? Šī brīža situācijā, minimālās algas paaugstināšana ne tikai veicinātu ēnu ekonomikas (lasi: aplokšņu algu) mazināšanos, bet arī pāreju uz viedo ekonomiku, proti, veicinātu preču un pakalpojumu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tieši to, uz ko tiecas mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija.
Vēlreiz par labo cara tētiņu
Ļoti gribētos cerēt, ka šajā gadījumā runa patiešām ir par labo cara tētiņu ar dažiem sliktiem bajāriem viņam apkārt. Visi šie stāsti par deķīša raušanu uz savu pusi varbūt būtu iederīgi runājot par iepriekšējo valdību, taču mums nav, uz ko to raut. Aiz mums nestāv ne lielu biznesu intereses, ne arī radikāli sociālpolitiski viedokļi. Minimālās algas celšana dos labumu visai sabiedrībai, un galu galā to spēs novērtēt visu partiju vēlētāji. Ne tikai tie, kuri saņem minimālo atalgojumu, bet pastarpināti arī sabiedrība kopumā, jo ilgtermiņā tam būs pozitīva ietekme uz valsts budžetu. Mēs esam atnākuši veidot pārmaiņu budžetu. Nekas netraucē to īstenot jau tagad, nevis atlikt gadiem.
1 https://www.tvnet.lv/6764821/latvija-mazaka-videja-alga-baltijas-valstis
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/karins-sola-vesturiski-lielako-valsts-budzetu-papildu-vajadzibam-pardalis-10-miljonus.a328697/
3 https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/saeima-pienem-si-gada-valsts-budzetu
4 https://konservativie.lv/2019/08/29/feldmans-budzetu-nepieciesams-aktivi-planot-nevis-pasivi-noskatities/