Ikviens, kurš savām rokām ir centies veikt sarežģītāku remontu savai automašīnai, zina, ka - lai darītu to kvalitatīvi un ātri, nepieciešama prakse. Jo biežāk to dari, jo katra nākamā reize kļūst vienkāršāka, ātrāka un kvalitatīvāka. Nepietiek tikai izlasīt instrukciju vai apskatīties piemērus youtube.com, nepalīdz arī speciāli kursi, ja tam līdzi nenāk prakse.
Fakts Nr.1: 101 no 190 pasaules ekonomikām darbojas specializētās tiesas1.
Fakts Nr.2: 52% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta specializētās tiesas izveidi, 28% nav viedokļa, bet tikai 20% ir pret2.
Ar tiesām ir līdzīgi. Sarežģītu krāpniecības un finanšu mahināciju shēmas vai, piemēram, strīdi par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem prasa īpašas zināšanas. Automašīnu gadījumā mums ir alternatīva – autoservisi. Tiesu gadījumā tādu alternatīvu nav. Tāpēc, atbildot uz raksta nosaukumā uzdoto jautājumu, teikšu – jau sen pienācis laiks specializētai tiesai. Atsevišķi tiesneši un advokāti ir pret šādas tiesas izveidi.
Tieslietu ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai valdībā koncepciju par specializētās tiesas izveidi. Saskaņā ar koncepciju specializētā tiesa darbu uzsāktu 2021.gada janvārī un izskatītu lietas, kas skar apjomīgus korupcijas gadījumus, smagus finanšu noziegumus un sarežģītus, bieži vien lielus komercstrīdus.
Paredzēts, ka pirmās instances tiesā darbotos līdz desmit tiesnešiem. Lai tiesa varētu uzsākt savu darbību, papildus no valsts budžeta 2020.gadā būtu nepieciešami 136 tūkstoši EUR un ne vairāk. Pārējie izdevumi (tiesnešu algas, apmācības, uzturēšanas izdevumi, u.c.), tostarp arī turpmākajos gados, tiktu nodrošināti jau no šobrīd tiesām pieejamā finansējuma.
Specializēta tiesa akūtu jautājumu risināšanai
Jau šobrīd daudzas valstis ir izšķīrušās par labu specializētās tiesas veidošanai jautājumos, kas tām ir īpaši aktuāli. Virknē valstu (piemēram, Somijā, Beļģijā, Vācijā) darbojas komerctiesas, Dānijā ir Jūras tiesību tiesa, Lielbritānijā - tehnoloģiju un būvniecības lietu tiesa, bet Bulgārijā - tiesa, kas skata organizētu noziedzīgo grupējumu noziegumus. Un tam ir rezultāti. Piemēram, Somijas gadījumā, pateicoties specializētajai komerctiesai, 95% lietu tiek izskatītas pirmajā instancē un netiek pārsūdzētas.
Specializētās tiesas veidošana konkrētu lietu kategoriju izskatīšanai nenozīmē, ka citi noziegumi, pārkāpumi vai strīdi būtu mazāk svarīgi vai nebūtu izskatāmi efektīvi. Tieši otrādi – atsevišķu sarežģītu lietu izdalīšana atslogo pārējās, tiesas, ļaujot tām ātrāk, un kvalitatīvāk izskatīt to kompetencē esošās lietas.
Reizēm gadījumos, kad resursi ir ierobežoti, nepieciešams sakoncentrēt savus spēkus. Uz to norāda gan starptautiskās, gan vietējās organizācijas. Piemēram, naudas atmazgāšanas lietu izskatīšanas ilguma ziņā Latvija ierindojas priekšpēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas uzrādījušas datus par lietu izskatīšanas ilgumu. Vidējais ilgums šādu lietu izskatīšanai pirmās instances tiesā Latvijā pārsniedz divus gadus.3
Godīgi, taisnīgi un saprātīgos termiņos pieņemti tiesu spriedumi ir priekšnoteikums investīcijām labvēlīgai uzņēmējdarbības videi. Pārfrāzējot – jo taisnīgāki un pēc iespējas ātrāk pieņemti tiesu spriedumi, jo vairāk naudas valsts budžetam un sabiedrībai kopumā. Profesionalitāte un ātrums – tas raksturo efektīvas tiesu sistēmas būtību.
Kas ir taisnīgs spriedums?
Vārds "taisnīgs spriedums" nenozīmē tikai godīgumu un noziegumam atbilstošu sodu. Tas nozīmē patiesu iedziļināšanos ikvienā problēmsituācijā un izsvērtus lēmumus. Tādu tiesu sistēmu, kas iet līdzi laikam un izprot modernās tendences gan tehnoloģijās un finanšu darījumos, gan globāla mēroga krāpniecības shēmās un korupcijas gadījumos.
Piemēram, lemjot par tiesiskā aizsardzības procesa piemērošanu uzņēmumam, būtu nepieciešams pārzināt gan finanšu analīzes pamatus un kredītspējas novērtēšanas metodes, gan citas nianses, kas var ietekmēt uzņēmuma maksātspēju nākotnē.
Tiesnesim nav jābūt ar enciklopēdiskām un vispusīgām eksperta līmeņa zināšanām specifiskā tautsaimniecības nozarē. Tas vienkārši nav iespējams, taču tiesnesim ir jāorientējas tēmās un jāspēj piesaistīt eksperti. Labs piemērs ir Somijas komerctiesa, kuru tuvākajās dienās plānoju apmeklēt. Pie minētās tiesas pastāvīgi piesaistīti 50 visdažādāko jomu ārštata eksperti. Ja tiesnesim nepieciešama konsultācija par blokķēdēm, viņš zvana vienam, ja par finanšu analīzes jautājumiem, otram ekspertam.
Tiesnešu specializācija vai specializētā tiesa?
Jau šobrīd tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem regulāri tiek rīkotas apmācības par visdažādākajiem jautājumiem. Tam ir pozitīvi rezultāti. Maksātnespējas lietas, kuras agrāk radīja tik daudzas problēmas, šobrīd lielāko daļu tiesnešu vairs nebiedē un, manuprāt, viņi ar tām tiek galā tīri labi. BET, tiesvedību procesu garums kopumā pēdējos piecos gados faktiski nav mainījies.
Būtu naivi cerēt, ka visu kategoriju lietas visi tiesneši spēj atrisināt vienlīdz efektīvi. Sprieduma kvalitāte ir atkarīga gan no ieguldītā darba, gan uzkrātajām zināšanām. Valsts nevar izšķiest naudu, veicot padziļinātas apmācības par vienu un to pašu tēmu visiem tiesnešiem. Tāpat arī nebūtu saprātīgi, ka tiesnesis X, kuram, piemēram, lieta par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem ienāk reizi gadā, tērē būtisku sava darba laika daļu, lai mācītos tieši šīs kategorijas lietu spriešanā.
Atsevišķi specializētās tiesas oponenti uzsver, ka nepieciešams specializēt jau esošās tiesas. Dažas tiesas jau šobrīd ir specializējušās atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanā, un, manuprāt, tīri veiksmīgi. Piemēram, Zemgales rajona tiesa Jelgavā izskata reiderisma lietas. Taču šādas tendences turpināšana nozīmētu, ka kompetences tiek izkliedētas pa visu Latviju un ir grūtāk un dārgāk izsekot, cik kvalitatīvi noris darbs. Turklāt tiesu noslodze šajā gadījumā nemazinātos. Būtībā šis modelis piedāvā to pašu, ko atsevišķas specializētās tiesas izveide, tikai būtu dārgāk ieviešama, grūtāk pārraugāma un bez būtiskām cerībām, ka kaut kas uzlabosies (nenotiek jauna tiesnešu atlase, nesamazinās lietu izskatīšanas termiņi).
Jauna specializētā tiesa 2021. gadā
Mans mērķis ir panākt to, ka 2021. gada 4. janvārī darbu uzsāk specializētā tiesa, kas skata smagas korupcijas lietas, liela apjoma sarežģītus komercstrīdus (sākot no, piemēram, 0.5 milj. EUR) un smagus finanšu noziegumus.
Viens no pretargumentiem, kurus cenšas izmantot šīs idejas pretinieki, ir fakts, ka šo lietu risināšana vienā tiesā palielināšot korupcijas riskus, kam pilnībā nepiekrītu. Manuprāt, tieši otrādi, jaunas tiesas izveide izjauks dažu labu "darboņu" iestaigātās taciņas pie atsevišķiem tiesnešiem. Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pret šādas tiesas izveidi ir atsevišķi advokāti, lai arī kopumā liela daļa advokātu tiesas izveidei pauž atbalstu.
Minētās tiesas izveide nevis palielinās korupcijas riskus, bet gan tieši pretēji – samazinās un varbūt beidzot mēs sagaidīsim notiesājošus spriedumus arī lielās korupcijas lietās:
Notiks jauna tiesnešu un tiesas darbinieku atlase;
Lietu izskatīšana kļūst pārredzamāka, jo tās koncentrēsies vienā tiesā;
Profesionālāki un konkrētos jautājumus pārzinošāki tiesneši un tiesu darbinieki nozīmē mazāku iespēju, ka atsevišķi lietas dalībnieki var manipulēt uz citu nezināšanas rēķina;
Tiek izveidota skaidra un pārskatāma sistēma, kurai ir arī turpmākas attīstības potenciāls.
Būtu radīta autoritāte, kas pozitīvi ietekmētu visu sistēmu
Kāpēc vispār specializētajai tiesai būtu jāskata arī korupcijas lietas, ja citās valstīs lielākoties tās skata parastās tiesas? Atļaušos apgalvot, ka mums kaut kā neveicas ar smagu korupcijas gadījumu iztiesāšanu. Tiesneši rāda ar pirkstu uz prokuroriem, prokurori uz tiesnešiem un policistiem. Policisti uz prokuroriem un savām zemajām algām. Un daļa taisnības ir visiem. Nenoliedzami, problēma ir arī izmeklēšanā un tajā, kādas kvalitātes lietas nonāk līdz tiesai. Tieši tāpēc mūsu dienaskārtībā šobrīd ir gan Valsts kontroles revīzija par kriminālprocesa norisi valstī, kurai jāsākas šogad, gan arī tiek rīkotas regulāras tikšanās ar iekšlietu ministru.
Šo jautājumu risināšanā saredzu arī īpašu lomu specializētajai tiesai. Proti, pateicoties savām zināšanām un pieredzei, specializētā tiesa un tās tiesneši varētu kļūt par autoritāti un viedokļa līderi arī attiecībā uz trūkumiem sistēmā kopumā. Līdzīgi kā tas ir noticis ar Satversmes tiesu konstitucionālo tiesību jomā.
19.gs. vācu ģenerālis un kara teorētiķis Karls fon Klauzevics savā grāmatā "Par karu" raksta, ka stratēģijā nav augstāka un vienkāršāka likuma kā tas, ka savi spēki ir jātur sakoncentrēti. Šis ir arī tiesu sistēmas uzdevums – koncentrēt savus spēkus to jautājumu risināšanā, kas ir pietiekami sarežģīti, bet vienlaikus ļoti nozīmīgi valsts turpmākajai izaugsmei.
Uz specializētās tiesas nepieciešamību mums tiek norādīts jau gadiem, tāpēc atsevišķu tieslietu sistēmas dalībnieku iebildumi ir vairāk nekā mulsinoši. Iespējams, šie iebildumi ir tikai pārpratums, kas lielākoties saistīts ar to, ka neesam pietiekami saprotami izskaidrojuši savu specializētās tiesas vīziju. Iespējams, tās ir bailes no nezināmā un no pārmaiņām. Jebkurā gadījumā ļoti ceru, ka mēs pavirzīsimies uz priekšu specializētās tiesas izveidē arī šo trešdien, kad sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu tiek rīkota viedokļu līderu diskusija "Vai pienācis laiks specializētai tiesai?".
1 Skat. Pasaules Bankas ziņojumu 2019, A World Bank Group Flagship Report, 16th edition, Doing Business 2019, Compairing business regulation for domestic firms in 190 economies, 54. lpp., pieejams: http://www.worldbank.org/content/dam/doingBusiness/media/Annual-Reports/English/DB2019-report_web-version.pdf
2 Saskaņā ar KANTAR aptauju.
3 Skat. 2019.gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 24.lpp. 19.att., pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52019DC0198&from=LV
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
