Jānis Dombrava: Reģionālā un sociālā nevienlīdzība ir problēma
Foto: LETA

Ikvienam, kurš ir pētījis statistiku par ienākumu nevienlīdzību Latvijā un viesojies pie Latvijas iedzīvotājiem dažādos novados, nebija pārsteigums, kad Re:Baltica sāka publicēt savus pētījumus par nabadzību Latvijā, jo šī ienākumu nevienlīdzība un augstais nabadzības risks Latvijā ir pastāvējis ļoti ilgu laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr acīmredzot daudziem bija nepieciešams iepazīties ar konkrētiem mūsu tautiešu dzīvesstāstiem, lai apzinātu šīs problēmas esamību, jo pēc pētījuma publiskošanas sākās spraigas diskusijas ne tikai sabiedrībā, bet arī politiskajā vidē. Varu tikai teikt paldies medijiem, ka izdevās aktualizēt šo būtisko jautājumu.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars atsevišķos Latvijas reģionos ir virs 30 procentiem, Džini koeficients daudzu gadu garumā ir virs 35 procentiem, pērn 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mēneša ienākumi bija mazāki par 45 latiem mēnesī, arī ģimenēm ar bērniem tajā skaitā.

Reģionālās nevienlīdzības dēļ vienā Latvijas reģionā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā citā. Šajos reģionos un reģionu ietvaros vietās, kuras ir attālākas no lielajām pilsētām, ir augstāks bezdarbs un nabadzības risks, kā arī lielāks emigrantu skaits.

Saeimas debatēs no dažādu frakciju pārstāvju puses tika izteikts atbalsts nevienlīdzības mazināšanai. Arī valdības deklarācijas ievaddaļā ir šādi punkti. Viens no tiem: "Stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību." Cits punkts nosaka: "Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valstspiederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai."

Papildus tam valdībā ir uzsāktas diskusijas par progresivitāti nodokļu politikā, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, un daudzi politiķi un ministri publiski ir teikuši, ka mums ir jārisina šis jautājums.

Tomēr brīdī, kad Nacionālā apvienība likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam" piedāvāja nākamajos gados nodokļu politiku veidot nevis tikai uz ekonomikas izaugsmes pamata, bet likumā ietverot "uz ekonomikas izaugsmi, reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku", tad šo priekšlikumu bija iespējams ietvert likumā tikai ar opozīcijas partiju atbalstu. Neskatoties uz to kāds bija pats balsojums, mums izdevās panākt, ka nākamajos gados valdībai nodokļu politika būs jāveido tieši uz ekonomikas izaugsmes, reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pamata.

Cerība ir, ka nākamajos gados Nacionālajai apvienībai izdosies ne tikai atrisināt samilzušās demogrāfijas problēmas, bet arī mazināt sociālo un reģionālo nevienlīdzību, lai izveidotu taisnīgu un latvisku Latviju.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form