Aptuveni pirms gada publicēju rakstu "Ārvalstu studenti – kebabu cepēji", kurā vērsu uzmanību uz problēmām, kuras veidojas ar ekonomiskajiem imigrantiem no trešajām valstīm, kuri ieceļo, izmantojot studentu vīzu piesegu, un ar šaubīgiem uzņēmumiem, kuri viņus nodarbina. Tolaik vairāki imigrāciju atbalstoši ļaudis metās aizstāvēt šos ieceļotājus un viņu atvērtos ēdināšanas uzņēmumus. Uzņēma un sociālajos tīklos lielījās ar fotogrāfijām, kurās bija redzami ēdam kebabus. Tolaik šie ļaudis, tai skaitā amatpersonas, centās šo jautājumu nonivelēt līdz jautājumam – garšo vai negaršo konkrētais ēdiens, ignorējot lielāko bildi, kas bija saistīta ar šo jautājumu.
Ir pagājis gads. Daudzi atbildīgie dienesti jau pirmo pārbaužu laikā ir konstatējuši būtiskus likumu un MK noteikumu pārkāpumus, kuru dēļ ir apturēts vairāku SIA "Pakistānas kebabs" filiāļu darbs – dramatiski sanitāro normu pārkāpumi (netīrība, prusaki, siltā ūdens neesamība u. tml.), nodokļu nemaksāšana lielā apmērā, darbinieku nodarbinātība bez darba līguma, nelikumīga ārvalstnieku nodarbinātība un citi pārkāpumi... Šo pārkāpumu dēļ būtu pamatoti ne tikai apturēt uzņēmumu darbību, bet tos neatgriezeniski slēgt.
Arī pats uzņēmējdarbības veids rada daudz jautājumu. Jautājumu – vai šim ēdināšanas biznesam blakus nestāv cits, daudz ienesīgāks, bizness, piemēram, naudas atmazgāšanas vai vīzu tirdzniecības bizness? Latvijas Restorānu biedrība 2019. gada vasarā pauda, ka, saglabājot pašreizējo nodokļu slogu, tuvāko gadu laikā varētu tikt slēgti 738 restorāni.1 Turpretim trešo valstu pilsoņu atvērto ēdināšanas uzņēmumu skaits pieaug. Dažās Rīgas vietās šo ēdināšanas uzņēmumu skaits ir tik liels, ka rodas jautājums – kā tie spēj pastāvēt? Piemēram, Dzirnavu ielas un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojumā ir četras kebabnīcas.
Šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests un citi uzņēmumi sastopas ar negatīvajām sekām, kuras ir radušās laikus nerisinātu problēmu dēļ. Tomēr par negatīvajām sekām runā arī Latvijas Augstskolu asociācija, kura atzīst šīs problēmas esamību. Asociācija iebilst pret Saeimā iesniegtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu atļaut šiem studentiem pilnas slodzes darbu – 40 stundas nedēļā.2 Asociācija uzskata, ka tas būtu vēl spēcīgāks signāls trešajām valstīm, ka izglītības aizsegā ir iespēja strādāt Eiropas Savienībā.
Septembra izskaņā izskanēja informācija, ka aizvien pieaug "viltus studentu" skaits – no izsniegtajām 1111 studēšanas vīzām līdz jūlijam bija anulētas jau 674. Latvijas vēstnieks Indijā Artis Bērtulis pauda: "Centienos iegūt vīzu it kā studēšanai daļa indiešu vilto pases, vidusskolas beigšanas atestātus, uz vīzas intervijām Latvijas vēstniecībā Indijā sūta sev vizuāli līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski."3 Tātad arī konsulārais dienests atzīst, ka liela daļa trešo valstu studentu nav uzskatāma par studentiem, bet gan ekonomiskajiem migrantiem.
Tomēr joprojām ir politiķi, žurnālisti, sabiedrisko organizāciju biedri, kuri ignorē faktus un turpina lobēt šos ekonomiskos imigrantus, kuri dažādos veidos cenšas apkrāpt valsti. Kādam tā ir finansiāla ieinteresētība, citam naivums, bet viņi ar savu rīcību kaitē sabiedrībai kopumā. Viņi rada greizu izpratni, ka ir pieņemami krāpties ar dokumentiem, apiet likumus, tirgot veselībai bīstamu pārtiku, nemaksāt nodokļus, ja vien tu esi imigrants no trešās pasaules valsts.
Ja Latvijas likumu nepilnības tiek izmantotas, lai tūkstoši ekonomisko migrantu ieceļotu Latvijā. Ja Latvijā ienāk noziedzīgi uzņēmumi, kuri grauj konkurenci, kā rezultātā bankrotē godīgi uzņēmēji un tur strādājošie cilvēki zaudē darbu un ienākumus. Ja šādi uzņēmēji veicina imigrāciju un īsteno nelegālo nodarbinātību. Ja šādi uzņēmumi un imigranti apdraud sabiedrību, tad valstij ir jārīkojas!
Šo problēmu var risināt tikai ar izlēmīgu rīcību no politiķu puses. Jau tuvākajā laikā rosināšu grozīt vairākus likumus, kuri neietekmēs ārvalstu studentu dzīvi, bet ietekmēs viltus studentus un uzņēmumus, kuri viņus nodarbina. Mērķis ir panākt, lai Latvijā būtu pieejama kvalitatīva augstākā izglītība un godīga konkurence uzņēmējdarbībā, lai Latvija nebūtu vārti, pa kuriem var masveidā ieceļot imigranti no trešajām valstīm.
1 https://www.db.lv/zinas/notiks-pirma-a/lrb-738-restoranu-slegsana-valstij-izmaksatu-vismaz-20-miljonus-eiro-488580
2 https://jauns.lv/raksts/zinas/350256-latvija-strauji-pieaug-viltus-studentu-skaits
3 https://skaties.lv/zinas/latvija/studiju-aizsega-latvija-censas-noklut-ekonomiskie-migranti-no-tresajam-valstim/