Argumenti par un pret Valsts prezidentes vizītei uz 9.maija svinībām Maskavā vakarvakara diskusijā „Kas notiek Latvijā?” galvenokārt, mazliet vienkāršojot, dalījās starp iespēju šadā pasakumā demonstrēt Latvijas pozīciju par okupācijas sekām un starp risku ar piedalīšanos izrādīt nepamatotu piekāpību Krievijas politikai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kas notiek ar Latvijas ārpolitiku?

Pēc ieilgušajiem visnotaļ piezemētajiem iekšpolitiskajiem strīdiem un atceroties gluži nesenās pretrunas starp materiālām un morālām vērtībām, runājot par Eiropas Savienību, tēma par 9.maiju piespiež atjaunināt globālu domāšanu par Latvijas vietu pasaulē un mūsu valsts aktivitātēm starptautiskajās attiecībās.

Latvijas Republikas diplomātijai ir gana īsa vēsture un tajā lielā mērā ir dominējušas vai nu šauras izvēles iespējas, vai arī atsevišķu personību noteikts viens vai cits stils un rīcība. Pēdejos gados vairākkārt daudzināts jēdziens – reālpolitika. Gan par karu Irākā, gan par atsevišķiem citiem jautājumiem, ko, tā teikt, jālemj „kā vajag”. Nereti tas bijis pretrunā ar sabiedrībā valdošo viedokli, bet, šķiet, vairākkārt arī šie lēmumi bijuši ilgtermiņā vēsturiski pamatoti. Tomēr šajā reizē, šķiet, ir brīdis, kad politiskās rīcības variācijas atkal būtu jāpārvērtē – spriežot par to, kas ir mērķi, un kādi ir līdzekļi to sasniegšanai. Jo bez pietiekamas argumentācijas gan starptautiski, gan Latvijas sabiedrībai, lēmums par 9.maiju un jebko citu Krievijas kontekstā būs risks, kara un okupācijas terminoloģijā runājot, kļūt nevis par uzvarētājiem, bet – upuriem. Atkal.

Vakarvakara diskusija, akcentējot aktuālos tematus, bet paraleli meklejot atbildes uz aktuālajiem jautājumiem jaunās ārpolitikas koncepcijas projektā, šķiet, kopumā uzrādīja aktualitāti, ka līdzās šķietami skaidrām tēzēm par to, ko darīt, pietrūkst ideju, iniciatīvu vai principu, kā to darīt. Tas attiecināms ne tikai uz 9.maiju, bet uz attiecībam ar Krieviju kopumā, kur dažādās starptautiskās instancēs Latvija visbiežāk „spēlē no aizsardzības”, gan, piemēram, attiecībā uz aktivitātem Baltkrievijā vai Ukrainā, vai arī (ne)spējā uzstāties ar oriģināliem piedāvājumiem, izmantojot pilnās balstiesības ES un NATO. Būtu vērtīgi, ja ārpolitikas pamatvirzienu apspriešanā Saeimā šajā jomā notiktu papildinājumi un attīstība. Protams, vēl jo labāk, ja šie papildinājumi un attīstība sāktos jau tagad, ar atbildīgu diskusiju un spriedumiem par 9.maiju.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form