Jānis Dubrovskis: Kā nepazaudēt naudu telefonkrāpnieku 'fantastiskās' peļņas solījumos  (7)

Ar krāpniecības mēģinājumiem saskaramies gan vienkāršās surogātpasta vēstulēs, kur Āfrikas miljonāri it kā izmisīgi cenšas atdāvināt savas bagātības eiropiešiem, gan arī rafinētākos sūtījumos, piemēram, viltotos banku vai grāmatvedības maksājumu paziņojumos. Pandēmijas ēnā viltvārži nekautrējas maskēties pat par sociālā dienesta darbiniekiem, lai apkrāptu sociālā atbalsta saņēmējus.

Vēl viens pēdējos gados īpaši plašu popularitāti ieguvis krāpniecības veids ir telefonkrāpniecība, piemēram, piedāvājot drošas "fantastisku investīciju" iespējas. Jaunās tehnoloģijas ļauj veikli mainīt telefonu numerāciju, un zvani no viena biroja var nākt it kā no dažādām valstīm. Telefonkrāpnieki var izklausīties visai pārliecinoši, izklāstot nākotnes iespējas, kas cilvēkam paveras, ja viņš tiešām uzticēs viņiem savu naudu. Jo vairāk, jo labāk! Latvijas iedzīvotāji šādus zvanus saņem visai regulāri, tostarp raksta autoram dažādi "fantastiski" investīciju telefonpiedāvājumi tiek izteikti aptuveni reizi mēnesī. Un, kā liecina policijas ziņu virsraksti medijos, cilvēki joprojām ļaujas pierunāties un salīdzinoši regulāri uztic krāpniekiem visai ievērojamas summas. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc finanšu pratībai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ir iekļāvusi savā 10 soļu programmā.

Viens no praktiskiem veidiem, kas var palīdzēt atšķirt "fantastiskos" piedāvājumus no reālistiskajiem, ir informētība par normālo sagaidāmās peļņas līmeni investīciju pasaulē. Jau sākumā ir jāsaprot, ka arī investīciju pasaulē peļņas pamatā ir ilgstošs darbs, pieredze, datu analīze un kādreiz arī nedaudz veiksmes. Ilustrācijai esmu sarindojis investīciju iespējas četrās kategorijās – augošā secībā pēc to ienesīguma.

Pirmais, visdrošākais, investīciju līmenis ir obligācijas. Tomēr attīstīto valstu, tajā skaitā arī Latvijas, obligāciju ienesīgums pēdējo gadu laikā ir bijis ļoti zems vai pat negatīvs. Tas nozīmē, ka investoriem ar obligācijām bieži vien nav iespējams nopelnīt, ja tās tiek turētas līdz dzēšanas termiņa beigām. Papildus vēl jāpierēķina banku komisija par vērtspapīru iegādi un glabāšanu, kas to ienesīguma iespējas samazina vēl vairāk. Augstāku ienesīgumu šajā kategorijā var saņemt, izvēloties garāka termiņa (virs 10 gadiem) un, piemēram, ASV dolāru obligācijas. Banku noguldījumu likmes pašlaik ir tikai nedaudz augstākas par valstu vērtspapīru ienesīgumu.

Otra kategorija ir uzņēmumu parāda vērtspapīri – te ienesīguma iespējas jau ir daudz plašākā diapazonā. Ienesīgums var būt no nedaudz virs nulles līdz 12 un vairāk procentu. Šādu diapazonu galvenokārt nosaka termiņš, nozare, valūta un kredītriska līmenis. Jāpiebilst, ka ienesīgums nav tas pats, kas obligāciju procentu likme, jo obligācijas var tikt tirgotas arī zem nominālās vērtības, kas investoram rada papildu ienesīgumu.

Uzņēmumu akcijām atšķirībā no obligācijām nav garantēta ienesīguma. Uzņēmumu akcijas tāpēc ir vērtējamas kā augstāka riska investīcijas, to ienesīgumu nevar zināt uz priekšu. Tomēr, aplūkojot ASV akciju tirgus vēsturiskos datus, var redzēt, ka 50 gadu perspektīvā tirgus ienesīgums vidēji ir bijis ap 10% gadā. Atsevišķām akcijām tas ir bijis augstāks, citām zemāks un pat negatīvs.

Ceturto kategoriju veido alternatīvās investīciju iespējas, piemēram, investīcijas mākslas un vīna kolekcijās, kriptoaktīvos, zelta un sudraba stieņos, ārvalstu valūtās, privātos aizdevumos, sarežģītos finanšu instrumentos. Tāpat tie var būt jebkādi citi aktīvi, kuri rada regulārus ienākumus, vai arī ir sagaidāms to vērtības pieaugums. Šajā kategorijā investīciju un ienesīguma iespējas ir vēl plašākas par akcijām, tomēr arī riski var būt daudz lielāki.

Ilgstošā investoru un policijas pieredze ir pierādījusi, ka viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no krāpniekiem, ir licencētu finanšu starpnieku, banku vai brokeru sabiedrību palīdzības izmantošana. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama kvalitatīva finanšu nozares infrastruktūra un plaša ieguldījumu izvēle, tāpēc nav vērts atsaukties vilinošiem telefonkrāpnieku piedāvājumiem par pasakainu peļņu. Šādos gadījumos vienmēr der atcerēties – ja kaut kas izskatās pārāk labi, tad, visticamāk, kaut kas netiek pateikts līdz galam.