Jānis Eglītis: Kremļa propaganda Latvijā vājāka nekā jebkad. Vai mācēsim to gudri izmantot?
Foto: Privātais arhīvs

Kremļa propaganda Latvijas sabiedrībā nonāk pa dažādiem kanāliem. Taču nekur to neredz un nedzird tik uzskatāmi kā TV zilajos ekrānos, caur kuriem Vladimira Putina režīma "maigās" varas apustuļi turpina cīnīties par cilvēku prātiem Krievijā, kā arī ārpus tās, tostarp Latvijā, kur krievu valodā runā trešā daļa sabiedrības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vecais labais televizors – šāda Kremļa izvēle nav nejauša, jo, kā rāda pavisam svaigs NEPLP pētījumsi, TV joprojām ir populārākā ikdienā izmantotā mediju platforma Latvijā, arī mazākumtautību vidū. Kamēr jaunieši aizraujas ar internetu, lielai daļai 40+ auditorijas joprojām TV pults mājās ir pa rokai.ii

No 15. februāra līdz pat 2022. gada februārim Dmitriju Kiseļovu, Vladimiru Solovjovu, Olgu Skabejevu un citus Putina režīma slavinātājus "Rossija RTR" ēterā legāli ar šo pulti ieslēgt vairs nevarēs. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kuru tieši vienu gadu ir gods pārstāvēt arī šā raksta autoram, pieņēmusi lēmumu uz gadu aizliegt Krievijas valsts galvenās TV programmas "Rossija RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā, ņemot vērā konstatētos četrus būtiskos pārkāpumus, kas saistīti ar naida kurināšanu, aicinājumiem uz vardarbību un militāra konflikta izraisīšanu. Tet nevar būt runa par vārda brīvības nesamērīgu ierobežošanu, bet gan par klaji naidīgiem izteikumiem, kuru izplatīšana pārkāpj gan Latvijas likumos, gan ES direktīvā noteikto un kas nav pieļaujami sevi cienošā valstī.

Ņemot vērā neskaidrību par vairāku TV kanālu pārstāvības tiesībām, kas veicināja Latvijas kabeļoperatoru bažas par sankciju režīma neievērošanu, NEPLP pieņēmusi lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas. Lai arī šim lēmumam nav sakara ar konkrēto programmu saturu, starp tām ir Latvijā populārie un Putina režīmam draudzīgu saturu izplatošie TV kanāli – "NTV mir", "Ren TV Baltija". Savukārt pērn NEPLP aizliedza septiņu "RT" ("Russia today") grupas programmu izplatīšanu Latvijā, jo šie televīzijas kanāli atrodas minētajā rietumvalstu sankciju sarakstā, Dmitrija Kiseļova faktiskā kontrolē.

TV skatītājiem Latvijā būs jāizdara izvēle, ko skatīties turpmāk

Apkopojot šo informāciju, var teikt, ka Kremļa propagandas izplatītāji Latvijā ir saņēmuši ļoti spēcīgu triecienu, jo šobrīd ir maz legālu veidu, kā turpināt ietekmēt Latvijas informatīvo telpu. Lai tā nebūtu tikai skaļa frāze, minēšu konkrētus datus. "Rossija RTR" 2020. gadu noslēdza kā trešais visvairāk skatītais TV kanāls Latvijā (aiz LTV1 un TV3) ar 7,7% no skatīšanās daļas. Savukārt "NTV Mir Baltic" ir piektais populārākais ar 6%, bet "Ren TV Baltic" ir devītajā vietā.iii

Taču īpaši gribētu izcelt šobrīd ceturto visvairāk skatīto programmu Latvijā – "PBK" (Pirmais Baltijas kanāls). Atšķirībā no citām populārākajām krieviski raidošajām TV tā ir reģistrēta Latvijā un uz to NEPLP ierobežojumi nav attiecināti. Pērn martā tika likvidēts "PBK" ziņu dienests, bet vasarā tika pārtraukta apziņošanas nolūkos nodotā LTV7 ziņu retranslācija uz Covid-19 ārkārtējās situācijas laiku, un PBK strauji zaudēja daļu savu skatītāju. Analizējot auditorijas pārmaiņu, var skaidri redzēt, ka, zaudējot iespēju klausīties un skatīties Latvijā radītās ziņas dzimtajā valodā, tai skaitā LTV7 veidotās, nozīmīga daļa "PBK" auditorijas pārslēdzās uz "RTR", lai skatītos Maskavā veidoto ziņu pārraidi "Vremja". Rezultātā "RTR" būtiski pieauga skatītāju skaits, bet Latvijas informatīvā telpa to tikpat lielā mērā zaudēja.

Svarīgi uzsvērt, ka pērn pēc NEPLP rosinātajām pārbaudes lietām no "PBK" ētera pazuda ilgstoši retranslētais Krievijas "Pirmā" kanāla ziņu raidījums, bet vairāk nekā 50% satura šobrīd veido Eiropas Savienībā radīts pārsvarā izklaides saturs. Taču, tā kā "PBK" ilgstoši bija tas pats izplatītājs, kas "NTV mir" un "Ren TV Baltic", arī šī programma Latvijā šobrīd ir pieejama ierobežotam skaitam lietotāju, jo, ņemot vērā bažas par sankciju režīma pārkāpšanu, to neraida lielākais kabeļoperators "Tet".

Ņemot vērā straujās izmaiņas programmu pieejamībā, ir pamatoti vaicāt: ko tūkstošiem skatītāju, kuri vēroja RTR, NTV un "RenTV" programmas, skatīsies rīt, parīt, aizparīt?

Daļa noteikti izmantos nelegālas un puslegālas iespējas vērot iecienīto saturu. Tomēr nav šaubu, ka būs arī tādi, kas meklēs legālas iespējas, un galvenais kritērijs būs valoda un satura kvalitāte. Padomes veiktā pētījuma dati liecina, ka 81% mazākumtautību iedzīvotāju ir svarīgi mediju saturu lietot dzimtajā valodā.iv Līdz ar to, patīk tas kādam vai ne, vairums saturu turpinās patērēt dzimtajā krievu, ne latviešu valodā. Līdz ar to jautājums it tikai par to, vai tas būs Maskavā vai tepat Latvijā radīts uzticams saturs.

Ļoti veiksmīgi šo jautājumu izdevies risināt radio tirgū. Latvijas Radio 4 ("Domskaja plošķadj") ir viena no populārākajām radiostacijām, kas raida krievu valodā, turklāt klausītāju vidū ir ļoti augsts apmierinātības līmenis ar programmu – 84%v, no kuriem vairums ir krievvalodīgie iedzīvotāji. Arī komerciālo radio tirgū piedāvājums ir piesātināts, jo 17 radiostacijām pamatvaloda ir krievu valoda. Veiksmīgi darbojas interneta portāli krievu valodā.

Taču TV situācija ir pilnīgi cita. LTV7 ir bilingvāla – vakaros tiek veidotas ziņas krieviski, tomēr galvenokārt pārraides ir latviešu valodā. Šobrīd programmu visvairāk skatās latvieši. Vienlaikus pērn, kad uz dažiem mēnešiem LTV7 ziņas bija nodotas "PBK", pārraidi komerctelevīzijā vidēji noskatījās trīsreiz vairāk skatītāju nekā sabiedriskajā TV. Līdz ar to jautājums nav tik daudz par sabiedriskā medija radītā satura kvalitāti, cik pieejamību ērtā un auditorijai pieņemamā platformā. Arī padomes pētījums apstiprina, ka tikai puse cittautiešu kādreiz ieslēdz kādu no divām LTV programmām.vi

Lai mazinātu interesi par Kremļa propagandu, Latvijā jārada kvalitatīvs mediju saturs mazākumtautībām

Ņemot vērā LTV7 nespēju uzrunāt nozīmīgu daļu krievvalodīgo, padome šobrīd palīdz LTV un LR veidot jaunu mazākumtautībām paredzētu digitālo platformu, kura "LSM.lv" paspārnē varētu sākt darboties šā gada rudenī. Tai ir labs potenciāls uzrunāt plašāku sabiedrības daļu, īpaši jauniešus un ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. Ar platformas aizsākšanu no LTV7 ētera pazudīs krievu valoda. Tomēr vēl līdz platformas izveidei ir svarīgi paplašināt auditoriju LTV7 un arī LR4 ziņām, kuras veido vieni no retajiem Latvijā palikušajiem ziņu dienestiem krievu valodā. Padome to jau sākusi darīt, uz ārkārtējās situācijas laiku nododot sabiedrisko mediju saturu komercmedijiem, kas spēj sasniegt to auditoriju, ko sabiedriskie mediji nesasniedz.

Tomēr ar to vien būs par maz, un, pēc manām domām, paralēli ir jāstiprina vietējā satura veidošana komerciālajos medijos, kurus labprāt lieto arī mazākumtautību pārstāvji. Jāuzsver, ka komercmediji veido būtisku Latvijas informatīvās telpas daļu. Ņemot vērā te minētos apsvērumus, daļai no šī satura jābūt pieejamai arī mazākumtautību dzimtajā valodā. Īpaši tas attiecas uz vietējo ziņu saturu, ko pēc Kremļa propagandas programmu ierobežošanas auditorija aktīvi meklēs, lai iegūtu objektīvu informāciju par Covid-19, vakcinēšanos utt. Tādēļ vietējiem medijiem šis ir labs laiks, lai piesaistītu papildu auditoriju ar kvalitatīvu un uzticamu saturu.

Daļa atbildības gulstas arī uz padomes pleciem, jo tieši šobrīd padome veido sabiedriskā pasūtījuma konkursus, kuros komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiks sadalīts vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. Pēc manām domām, uz valsts līdzfinansējumu būtu jāļauj pretendēt arī mazākumtautību auditorijai paredzētiem projektiem, precīzāk, ziņu dienesta vai informatīvi analītisko raidījumu izveidei, kas ir ļoti dārgs produkts, cerot, ka pašmāju TV vai producenti spēs ātri reaģēt uz auditorijas pieprasījumu, bet valsts naudas piešprice ļaus projektiem sākt dzīvot.

Ir labi zināms, ka hibrīdkara apstākļos galvenā cīņa ir par cilvēku prātiem. Šobrīd mums ir dota unikāla iespēja veidot vienotu informatīvo telpu, kurā kvalitatīvu saturu spētu atrast ikviens neatkarīgi no tā, kādā valodā runā ģimenē. Laika, lai to izdarītu, nav daudz, jo pēc gada "Rossija RTR" būs atpakaļ ēterā, un tikai no šobrīd pieņemtajiem lēmumiem būs atkarīgs, vai tiks radīta Kremļa propagandai cienīga alternatīva un cik liels skaits Latvijas iedzīvotāju nākotnē gribēs turpināt klausīties Krievijas "maigās" varas apustuļu balsīs.

i Šeit un turpmāk "Latvijas faktu" pētījums par Latvijas iedzīvotāju satura lietošanas paradumiem, https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/NEPLP_atskaite-10.2020_Final.pdf

ii 21.–32. lpp.

iii https://www.kantar.lv/petijumu-dati/televizija/

iv https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/NEPLP_p%C4%93t%C4%ABjuma_prezent%C4%81cija-10.2020..pdf, 9. slaids

v 141. lpp.

vi 68. lpp.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

NEPLP RT (Kremļa medijs)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form