Jānis Endziņš: Ideja vērtīga, bet izpildījums vājš
Foto: LETA

Par spīti tam, ka Saeimas atbildīgā komisija jau oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojumu likumā, tomēr joprojām uzņēmējiem nav pieejams tās lietderības un ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējuma plāns. Tas mudina domāt, ka sistēmas ieviešanas finansiālais slogs gulsies uz Latvijas tirgotāju un patērētāju rēķina.

Vēsturiski dzērienu depozīta sistēma politiskajā dienaskārtībā ir parādījusies vairākkārt. Svarīgs pagrieziena punkts bija 2014. gads, kad tika secināts, ka Latvija nav tik bagāta, lai ieviestu divas paralēlas atkritumu savākšanas sistēmas. Tobrīd lēmums atteikties no ieceres ieviest dzērienu depozīta sistēmu bija politisks –pašvaldības un uzņēmēji saņēma skaidru signālu attīstīt dalīto atkritumu šķirošanas jeb konteineru sistēmu.

Līdz ar to pašvaldības un komersanti veica apjomīgas investīcijas esošās sistēmas uzturēšanai, ieguldot ne vien privātās, bet arī publiskas investīcijas. Kopumā uz šo brīdi sistēmā ir investēti jau vairāk nekā 80 miljoni eiro. Tos pašvaldības un uzņēmēji ieguldījuši īpašu šķirošanas konteineru iegādē, poligonu iekārtošanā un arī šķirošanas līniju izbūvē. Šīs investīcijas komersantus padara uzmanīgus – šobrīd nav sniegts nekāds izvērtējums, kas parādītu dzērienu depozīta sistēmas lietderību Latvijas tautsaimniecībai vai pat vides politikai.

Skaidrība ir tikai par to, ka jaunas dzērienu pudeļu savākšanas sistēmas izveide uzņēmējiem izmaksās vismaz 30 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka nevienam nozares dalībniekam nav šādu brīvu līdzekļu, ko "noziedot" šim mērķim, šīs izmaksas atspoguļosies preču (vispirms jau dzērienu) cenās.

Jauns administratīvais slogs

Vērā netiek ņemtas arī komersantu saistības. Piemēram, obligātas depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā tiktu pārskatīti tie līgumi, ko uzņēmi noslēguši par finanšu saņemšanu no Eiropas Savienības ar mērķi ieguldīt dalītajā atkritumu šķirošanas sistēmā, piemēram, atkritumu šķirošanas līniju būvniecībā. Tas nozīmētu dažādu finanšu plānu pārskatīšanu, kas prasītu ne vien būtiskas izmaksas, bet arī radītu jaunu administratīvo un birokrātisko slogu tiem, kas šo finansējumu ir saņēmuši. Turklāt pastāv arī risks, ka šis publiskais finansējums, kas saņemts ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros, būs jāatmaksā, arī no valsts budžeta – tātad nodokļu maksātāju rēķina.

Dārgāk patērētājiem un tirgotājiem

Nav pietiekami analizēts arī tas, kādus zaudējumus sistēma radītu patērētājiem. Ir jānorāda, ka piedāvātais obligātais dzērienu depozīta sistēmas modelis ir vecmodīgs – tas nav izdevīgs ne tirgotājiem, ne patērētājiem. Obligātā sistēma paredz - neatkarīgi no tā, vai pircējs iegādāsies alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, tam būs jāpiemaksā par 15 centiem vairāk. Šī brīža aprēķini gan liecina, ka atpakaļ patērētājs varēs atgūt vien 10 centus, tādā veidā pazaudējot piecus centus. Tas nozīmē, ka šobrīd sistēmas ieviešana nav pārdomāta – virkne preču patērētājam kļūst tikai dārgākas. Pastāv risks, ka sistēmas ieviešana sadārdzinās arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā. Tam iemesls - no atkritumu kopuma izņems plastmasas iepakojumus, stikla taru, kā arī skārda iepakojumus. Tas var ietekmēt konteineru sistēmas rentabilitāti, tādejādi ceļot arī apsaimniekošanas tarifus. Kopumā tas varētu nozīmēt, ka par atkritumiem nākotnē maksāsim dārgāk.

Ir nepieciešams sistēmas lietderības vērtējums

Iepriekšminētie ir tikai daži aspekti, ar ko jārēķinās, ja plānots nopietni apsvērt depozīta sistēmas ieviešanu. Ir skaidrs, ka nepieciešams pilnvērtīgs izvērtējums informatīvā ziņojuma veidā tam, kādu efektu depozīta sistēma radīs tautsaimniecības attīstībai un arī iedzīvotājiem. Šobrīd šīs izmaksas ir tikai aptuvenas, turklāt netiek ņemts vērā gan administratīvais slogs, gan arī preču dārdzība kopumā.

Jaunas atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanai nebūtu jānotiek uz tirgotāju un patērētāju rēķina. Tāpēc ir svarīgi, ka potenciālie tautsaimniecības riski ir skaidri. Ir jābūt arī skaidrībai, kurš un par ko maksās, un kurš tad galu galā būs ieguvējs.

Tāpēc, manuprāt, pirms jebkādu tālāku lēmumu pieņemšanas par obligātas dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu, jābūt visaptverošam izvērtējumam. Jāizvērtē, kā esošās atkritumu šķirošanas problēmas varam risināt efektīvāk un jēdzīgāk ar citiem instrumentiem, neuzkraujot visām pusēm papildu finansiālo un administratīvo slogu.

Piemēram, pilnveidojot esošo konteineru sistēmu, ieviešot kādus citus iedzīvotājus motivējošos pasākumus un stiprinot nozares kontroli un uzraudzību. Ideja – attīstīt Latvijā atkritumu šķirošanu ir pareiza un vērtīga, taču izvēlētais risinājums Latvijas situācijai un apstākļiem ir vāji sagatavots, tāpēc arī tā lietderība ļoti apšaubāma.

Source

Tags

Jānis Endziņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form