Esam jau gandrīz trīs gadus dzīvojuši nemainīgā nodokļu vidē, kas tika arī solīts iepriekšējās reformas noslēgumā no deputātu un ministru puses. Par to, protams, prieks, taču, lai gan uzņēmēji šajā laikā spējuši pielāgoties pašreizējiem nosacījumiem, kā arī izveidot sistēmu, lai spētu orientēties dažādajās likmēs, progresivitātēs, aprēķinos, utt., mērķis par vienkāršāku nodokļu administrēšanu tā arī netika sasniegts, un grāmatvežiem darba apjoms tikai palielinājās.
Tāpat arī iecere par konkurētspējas nodrošināšanu Baltijas valstu vidū, paredzot darbaspēka nodokļu likmes, kas gan vietējos uzņēmējus, gan investorus motivētu bāzēties Latvijā, diemžēl, nepiepildījās, tādēļ LTRK nolēma atteikties atbalstīt reformu kopumā. Vienīgais pozitīvais risinājums, kas tika piedāvāts bija 0% reinvestētās peļņas nodokļa ieviešana, mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību, tādējādi veicinot investīcijas biznesā un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus. Secinājums – lai gan mērķi iepriekšējās nodokļu reformas realizēšanai bija izvirzīti, tie kopumā netika sasniegti, jo pazuda fokuss uz būtisko.
Līdzīgā situācijā esam 2020. gada sākumā. Jau pērn politiķi izveidoja vairākas darba grupas, sarunu formātus, utt., kur kopā ar dažādām organizācijām, tostarp LTRK kā lielāko uzņēmēju biedrību Latvijā, tiktos un diskutētu par to, kas saglabājams esošajā nodokļu sistēmā un kur nepieciešamas izmaiņas. Pēc pirmajiem sarunu raundiem konstatējām, ka tiek runāts par visu, izņemot svarīgāko – mērķiem, ko tieši vēlamies panākt. Katrai iesaistītajai pusei tie ir savi, taču trūkst vienotas izpratnes par ceļu, kuru virzīties, tādēļ svarīgi ir vispirms noformulēt virzienu un sasniedzamos mērķus, lai pēc tam tos sasniegtu.
Tieši tādēļ nolēmām, ka, pirmkārt, jāvienojas par to, ka nodokļu sistēmai nepieciešama evolūcija jeb jāsaglabā labākais un jālabo kļūdainais. LTRK padome arī apstiprinājusi virsmērķi, nosakot, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina. Īsumā tas nozīmē, ka nodokļi nevis jāpalielina un jāpaņem no tiem, kuri jau tos tāpat maksā, bet jāaudzē pašu maksātāju skaits un jāvairo esošo maksātāju ienākumi.
Piemēram varu minēt, ka, lai nerastos "citrona izspiešanas" politika, būtiskāk ir radīt apstākļus, kur šo citronkoku skaits palielinās un visi tiek gan laistīti, gan mēsloti, lai kopumā iegūtu labāku ražu.
LTRK uzskata, ka nodokļu politikai jāveicina tautsaimniecības struktūras izmaiņas, kuras centrā ir cilvēka zināšanās un prasmēs balstīta izaugsme, kas nodrošinātu ikviena uzņēmuma un ikkatra indivīda interesi palielināt savas kompetences, kā arī kļūt produktīvākiem, tādējādi radot augsti apmaksātas darba vietas un veicinot lielākus nodokļu ieņēmumus.
Lai to panāktu ir būtiski radīt konkurētspējīgākos priekšnoteikumus uzņēmējdarbības veikšanai Baltijas valstu reģionā, nodrošinot pievilcīgāko darbaspēka izmaksu apjomu visos algu segmentos, monitorējot un pastāvīgi analizējot pārējos uzņēmējdarbības vidi ietekmējošos nodokļus, vienlaikus nodrošinot nodokļu sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Biedrības ieskatā būtiski arī nodokļu sistēmas evolūcijas ietvaros meklēt veidus, kā nodokļu nomaksu padarīt pēc iespējas vienkāršāk administrējamu, lai tādējādi ekonomētu gan uzņēmēju, gan publiskās pārvaldes laiku un resursus. Tāpat arī svarīgi rūpēties par to, lai nodokļu ieņēmumi tiktu izlietoti efektīvi, veicinot izpratni par to, kādēļ nodokļi ir jāmaksā, kāds ir katra personīgais un sabiedrības kopējais labums.
Aicinu politikas veidotājus jebkādas izmaiņas skatīt no tāda viedokļa, vai sasniegsim izvirzītos mērķus un vai ilgtermiņā būsim ieguvēji vai zaudētāji. Konkurence starp valstīm par investīcijām tikai pieaug, tāpēc nepieciešama gudra rīcība arī nodokļu evolūcijas kontekstā, palīdzot biznesam kā augt, tā attīstīties, savukārt investoriem pieņemot lēmumu bāzēties Latvijā, lai mēs visi dzīvotu un veidotu labklājīgāku un uz ekonomikas attīstību vērstu Latviju.
Jaunākais Ārvalstu Investoru padomes pētījums liecina, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, taču mums ir pēc kā tiekties, jo Eurostat apkopotā informācija liecina, ka uzkrātās tiešās investīcijās Latvijā ir 16,33 miljardi eiro, bet kaimiņvalstīs par kārtu lielākas jeb Lietuvā 20,42 miljardi eiro un Igaunijā 25,67 miljardi eiro, lai gan ekonomikas apjomi ir salīdzināmi. Un tāpēc ilgtspējīga un stabila nodokļu sistēma, kas piesaistītu biznesu šeit veidoties un bāzēties, ir būtisks visas ekonomikas attīstības dzinējspēks.
Ja vēlamies, lai Latvijā dzīvotu talantīgi cilvēki, veiksmīgi un plaukstoši uzņēmumi, tad visiem kopā jāvienojas par nodokļu evolūcijas mērķiem, tādēļ aicinu ministrus, deputātus un citus iesaistītos noteikt vienotu ceļu, lai pēc tam caur atsevišķiem nodokļu veidiem, to arī kopā sasniegtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
