Jānis Endziņš: Nodokļu reforma un novecošanas sindroms
Foto: LETA

Arvien biežāk dzirdu, ka sabiedrībā dalās viedoklis par to, vai nodokļu reforma ir nepieciešama vai nē. Vai tā mazinās ienākumu nevienlīdzību un vai uzņēmēji un tādējādi arī iedzīvotāji būs ieguvēji vai zaudētāji. Iepazīstoties ar domnīcas "Certus" jaunāko pētījumu par demogrāfijas tendencēm, kā arī to, ka pērn krietni sarucis cilvēku skaits Latvijā, varu tikai vēlreiz uzskaitīt un atgādināt, ko sasniegsim, ja realizēsim vidēja termiņa nodokļa reformu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 19 tūkstošiem, nesasniedzot vairs pat divus miljonus. Vēl arvien daudz cilvēku zaudējam dzimstības un mirstības rezultātā, bet visuztraucošākais ir tas, ka emigrācija turpinās. Tie, kuri nespēj atrast sev piemērotu darbu, vai arī nevēlas strādāt par noteikto samaksu, izvēlas Latviju pamest, meklējot laimi kaut kur ārzemēs. Kādas tam ir sekas? Iekšējais patēriņš krītas, ko pierāda lielveikalu aiziešana no tirgus, jo konkurence par katru eiro, ko atstājam savā valstī, tikai pieaug, tādēļ daudzi to nespēj izturēt un izvēlas vieglāko risinājumu – beigt pastāvēt.

Bet tas ir tikai viens no aspektiem. Otrs – viss, kas saistīts ar valsts pakalpojumu nodrošināšanu. Arvien biežāk dzirdam, ka nav iespējams veikt kvalitatīvas reformas nevienā no nozarēm, jo trūkst naudas. Lielisks piemērs ir veselības sistēma, kur akūti nepieciešams palielināt finansējumu, bet nav skaidrs, no kurienes līdzekļus ņemt. Tāpat jāaudzē aizsardzības budžetu, daudzi pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma, kas nozīmē, ka jādomā arī par šo vecuma grupas atbalstu palielināšanu.

Domnīcas "Certus" pētījumā noskaidrots, ka jau 2030. gadā, kas kādam šķiet ka tas ir kaut kad tālu un par to pašreiz nav jādomā, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais būs pensionārs, kuram būs jāsaņem pensija, darbspējīgā vecuma cilvēku ievērojami saruks, kuriem būs jāspēj ne tikai nopelnīt sev iztiku, bet arī uzturēt valsts budžetu, lai varētu nodrošināt veselības, izglītības, aizsardzības un citas sistēmas.

Pašreizējā vidēja termiņa nodokļu politika, kas paredz virkni uzlabojumus uzņēmējdarbības videi, ir veidota tā, lai tieši vietējās kompānijas spētu "audzēt muskuļus". Tas galvenokārt izpildāms ar diviem priekšnoteikumiem, pirmkārt, reinvestētās peļņas 0% likmes ieviešanu, kas palīdzēs biznesam palielināt savu kapitālu, otrkārt, mazinot darbaspēka nodokļus, uzņēmēji varēs audzēt savu konkurētspēju kaut vai tikai Baltijas mērogā.

Paredzētā nodokļu reforma, manuprāt, spēs dot divus galvenos dzinējspēkus Latvijas ekonomikai – paaugstināt eksportspēju, kā arī produktivitāti. Pirmais iespējams, realizējot pārdomātu darba algu politiku, lai tā būtu draudzīgāka, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, kas nu būs daudz saprotamāka un vienkāršāka, lai kompānijām nebūtu jāalgo neskaitāmi konsultanti, kuru galvenais uzdevums būtu "meklēt caurumus" likumdošanā. Savukārt produktivitāti iespējams sasniegt tad, ja uzņēmumiem tiks radīta sistēma ar mērķi ieguldīt savā ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, piemēram, iegādājoties jaunas iekārtas, paplašinot telpas utt. Šajā gadījumā nozīmīga ir 0% reinvestētā peļņa.

Daudz ir dzirdēts par Eiropas Komisijas neapmierinātību par Latvijas vēlmi veikt tik nozīmīgas un finansiāli ietilpīgas reformas, taču patiesībā, šī ir tā reize, kad mums pašiem jābūt stipriem, nelokāmiem un atbildīgiem – tagad ir jāveic izmaiņas, jo vēlāk būs par vēlu. Mums jādomā par to, ko darīsim pēc 12 gadiem, kā uzturēsim sabiedrību ar tendenci novecot, kā apturēt emigrāciju un "atsaukt" atpakaļ aizbraukušos. Radīsim stipru biznesa vidi, kas spēs samaksāt labas algas, tad tirgus pats sakārtosies.

Source

Tags

Certus Jānis Endziņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form