Jānis Erts: Uzmanības centrā cilvēkbērns  (8)

Mūsuprāt, atbilde ir - izstrādāt vienotu pieeju jeb risinājumu visu risku izvērtēšanai - visām valsts un pašvaldības institūcijām sadarbojoties ar mērķi – palīdzēt bērnam un ģimenei. Ietvaru, kura centrā ir bērns (nevis sistēma). Vienota pieeja, kas skaidri definē, kurā mirklī valsts pieslēdzas un, kāds ir palīdzības mērķis, kādi ir nepieciešamie resursi. Neliekot bērniem un ģimenēm iziet cauri n-padsmit izvērtējumiem.

PLECS veiktā esošās sistēmas analīze parāda, ka Latvijā joprojām ir daudz lieku darbību un dokumentācijas – 65% no esošo risku izvērtējuma satura pārklājas (iedomājieties, 65% speciālistu laika varētu būt veltīti bērnam, nevis dokumentiem). Izteikti izglītības un sociālās sfēras speciālisti šobrīd pilda ļoti daudz aprakstošas dokumentācijas, kuru neizmanto citi speciālisti. Tādejādi jau tā ierobežotie cilvēkresursi tiek izmantoti nelietderīgi un paveiktais nesasniedz savu mērķi – prevenciju jeb problēmu novēršanu vai risināšanu agrīnā stadijā. Tā vietā mēs cīnāmies ar smagām un pat neatgriezeniskām sekām, jo stāsts ir par cilvēkbērniem, nevis lietām...

Salīdzinājumam, piemēram, Lielbritānijā, ieviešot šādu vienotu pieeju visu risku izvērtēšanai, atbildīgajiem speciālistiem par 40% samazinājās laika apjoms, kas nepieciešams darbam ar papīriem, tādejādi atbrīvojot vietu darbam ar savu klientu – bērnu vai jaunieti.

Diemžēl Latvijā mēs joprojām mēģinām īstenot gadījumu vadību bez vienota risku izvērtējuma, kas kā redzams praksē nereti cieš fiasko. Tā vietā, lai bērns vai jaunietis iespējami ātri nonākt pie sev nepieciešamā atbalsta un speciālista, viņš tiek "malts" cauri dažādām birokrātiskām sistēmām, protams, ja vispār tiek pamanīts...

Tāpēc PLECS, kā NVO, kas diendienā strādā ar bērniem un viņu vecākiem, piedāvā nevis taisīt revolūciju, bet evolūciju – paņemt jau sistēmā esošās lietas un salikt vienotā loģikā. Turklāt tādā loģikā, kas izriet no bērnu un ģimenes interesēm un vajadzībām, nevis otrādi.

Mūsuprāt, vienotajai risku izvērtēšanai ir jādarbojas kā "tulkam" starp bērnu un valsts atbalsta sistēmu. Turklāt vienota pieeja risku un resursu izvērtējumam ir nepieciešama, lai visas institūcijas un valsts iestādes varētu sarunāties vienā valodā, tai skaitā vienoties izpratnē par apdraudējumiem, lai nodrošinātu ātrāku un precīzāku bērna problēmas risināšanu.

Tāpat pašlaik atbildīgie speciālisti sūdzas, ka, aizpildinoties ar GDPR un personas datu aizsardzību, viņiem nav pieejama kritiski svarīga informācija. Vienlaikus Tieslietu ministrijā eksperti uzskata, ka, ja informācija ir nepieciešama bērna interesēs, datu pieejamība nedrīkstētu būt šķērslis. Diemžēl realitātē arī šajā ziņā ir daudz neatrisinātu jautājumu.

PLECS vienotās riska izvērtēšanas rīka izstrādā piedāvā izmanot inovāciju pieeju, kas ir jau pasaulē vairāk nekā 10 gadus pārbaudīta metodoloģija vadošajās privātajās korporācijās (Google, Apple, Amazon), kā arī starptautiskajās organizācijā (OECD, Pasaules Banka u.c.).

Neraugoties uz to, ka vārds inovācijas daudziem saistās ar kaut ko neprognozējamu un radošu, tā ir ļoti stabila un pragmatiska pieeja, kas sevī ietver kontrolētus procesus un pārbaudītas metodes. Visa pamatā konkrēti un izmērāmi mērķi, kā arī reālistikas, ieviešamas un pārbaudāmas idejas.

Inovāciju pieeja ļauj "iekāpt bērna kurpēs" un būvēt sistēmu no viņa perspektīvas. Problemātikas izpratnē, risinājumā un tā ieviešanā balstīties uz reālajām lietotāju problēmām, kontekstu un vēlmēm. Pārbaudīt, vai risinājums atbilst bērna vajadzībām.

Pieejas ieviešana varētu tikt īstenota trīs secīgos soļos: pirmais - procesu vizuālizācija; otrais - risku izvērtējuma veidņu harmonizācija; un trešais - vienotās pieejas pilotprojekts. Pirmajā solī tiktu izveidota vienota riska izvērtējuma optimizētu procesu karte, saskaņojot to ar visām iesaistītajām iestādēm. Savukārt otrajā solī – tiktu izstrādātas riska izvērtējuma vadlīnijas vienotai pieejai – statiskie un dinamiskie faktori, kā arī vardarbības riski. Trešajā solī tiktu īstenota pieejas pilotprojekta palaišana un turpmāko soļu analīze.

Mūsuprāt, tas būtu reāls solis, kas būtiski stimulētu politisko motivāciju un gribu mainīt bērnu politiku Latvijā, kas pašlaik būtiski atpaliek no citu attīstīto valstu prakses, kā arī nesasniedz izvirzītos mērķus.