Dažādās e-lietas DELFI lasītājiem pēdējā laikā barotas “biezā slānī”. Tā vien šķiet, ka nekas cits, izņemot e-projektus, vairs nenotiek vietējā IT industrijā. Neskatoties uz to, ka pagājušonedēļ notika viens no svarīgākajiem notikumiem tieši šajā sfērā – e-biznesa forums, šoreiz nolēmu pieskarties daudz mazāk cilātai tēmai. Ir praktiski pabeigts pirmais posms Latvijas informācijas sistēmu (IS) klāstera izveidē. Kas tas ir un kāpēc tāds vajadzīgs?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
IS klāsteris ir projekts, ar kura palīdzību Latvijas IT firmas varēs kopīgi izmantot savus resursus lielāku projektu realizācijai eksporta vajadzībām. Lai arī Latvijā ir tik tiešām lielas informācijas tehnoloģiju kompānijas ar turpat pustūkstoti darbinieku, tas bieži vien jau ir par maz! Pasaulē ir pieprasījums pēc daudz lielāka apjoma IT resursiem nekā pat Latvijas lielākie uzņēmumi spēj piedāvāt. Rezultātā līdz šim lielos projektos Latvijas firmas varēja darboties labi ja kā apakšuzņēmēji. Klāstera projekts var mainīt situāciju radikāli.

Klāsterī firmas netiek apvienotas juridiski un neveidojas jauna galvas struktūra. Tā ietvaros tiek organizēta savstarpēja resursu dalīšana – jebkura projekta vadību uzņemas viena no iesaistītajām, pārējās piedalās atsevišķu posmu realizācijā. Klāsterī iesaistīto firmu kopējais darbinieku skaits 2010.gadā varētu sasniegt 5000 kvalificētu speciālistu. Pēc projekta veidotāju aprēķiniem tas spēs nodrošināt 0,5 –1 miljards dolāru kopējo eksporta apjomu. Patreiz projektā darbojas 18 firmas, taču tas ir atvērts jauniem dalībniekiem.

Kā atzīst paši projekta dalībnieki, tieši mazākām firmām tas var būtiski palīdzēt palielināt apgrozījumu uz ārvalstu pasūtījumu rēķina. Turpmāk jebkura no projektā dalību ņēmušajām firmām varēs rēķināties ar daudz lielākiem resursiem ārvalstu projektu realizācijā. Tas cels firmu prestižu arī ārvalstu pasūtītāju skatījumā. Projekta stratēģiskie mērķi ir vēl lielāki ambiciozāki. Tiek plānots, ka Latvija varētu kļūt par vadošo programmatūras izstrādātāju Austrumeiropā eksporta mērķiem. Tāpat plānots lielu uzmanību pievērst zinātniskās pētniecības attīstībai. Te gan vajadzīga arī valsts pretimnākšana, pagaidām zinātnes finansējums ir vairāk nekā nepietiekams. Tomēr jau šobrīd klāsterī intensīvi darbojas Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā Universitāte.

Nereti tiek aktualizēts speciālistu trūkums un to aizplūšana uz ārzemēm. Ja pirmā problēma tik tiešām ir aktuāla, tad par speciālistu aizbraukšanu firmas īpaši neuztraucas. Kā liecina iekšējās aptaujas vairākās lielās Latvijas IT firmās, lielākā daļa darbinieku nemaz nevēlas doties uz ārzemēm pat uz pusgadu vai gadu kāda konkrēta projekta ietvaros. Šī problēma var būt aktuāla tikai kādā šaurā nozarē, kur nav iespējams piedāvāt analogu darbu Latvijā. Informācijas tehnoloģiju nozarē arī vietējās firmas spēj piedāvāt darbu gandrīz jebkuram speciālistam. Patiesībā jau patreiz Latvija piesaista resursus no citām valstīm. Firmām regulāri pienāk CV no Indijas, Latvijā strādā Baltkrievijas programmētāji.

Skeptiķi jautās – vai šis nav kārtējais projekts valsts naudas iztērēšanai? Līdz šim tas ir finansēts par PHARE programmas līdzekļiem, turpmāko uzraudzību un attīstību veiks LITTA (Latvijas IT un Telekomunikāciju asociācija). Pie tam projekta ietvaros ir ieguldīts arī ļoti liels darbs un daudz laika no pašu dalībfirmu puses. Viens no galvenajiem sasniegumiem ir vienotas projektu pārvaldības un kvalitātes nodrošināšanas standartu izstrāde klāstera ietvaros. Šāda zināšanu apmaiņa starp firmām ne tikai palīdzēs nodrošināt veiksmīgu lielu eksporta projektu realizāciju un atbilstošo kvalitāti, bet arī uzlabos visas piedāvātās produkcijas līmeni. Galu galā tas viss darbosies arī iekšējā tirgū un, iespējams, tajos pašos e-valdības projektos varēs pamatā startēt vietējās firmas ar saviem risinājumiem un resursiem. Tādējādi paturot iztērēto naudu vietējās ekonomikas attīstībai.

Interesenti sīkāku informāciju var meklēt internetā – www.ebaltics.com P.S. Tie, kam nepatīk vārds “klāsteris” var lietot terminoloģijas komisijas piedāvāto latviskojumu – “kopība”. Pagaidām gan tas vēl nav oficiāli apstiprināts.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form