Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru
Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030. gadam ar nākamo atskaites punktu 2024. gadā, līdz kuram ir jāveic plāna aktualizācija un jāiesniedz pārskatītais plāns Eiropas Komisijā. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskajiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.
Šis ir brīdis, kad Latvija var izvērtēt plānā ietverto mērķu sasniegšanas iespējas, modelējot dažādus pašreizējās situācijas attīstības scenārijus, kā arī pārskatīt mērķu ambīciju līmeni. Ir svarīgi pārskatīt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt mērķrādītājus, lai atbalstītu Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības labklājību. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, Latvijas rīcības virzieniem klimata jomā jābūt vērstiem uz enerģētiskās nabadzības līmeņa samazināšanu.
Valsts klimata politikas līderība vajadzīga arī uzņēmējiem
Ir viennozīmīgi skaidrs, ka, veidojot valsts ilgtermiņa politiku, ir jābūt vienotai pieejai un redzējumam par problēmu risinājumiem. Varu ar pārliecību teikt, ka potenciālā virzība, lai apvienotu klimatu, vidi un enerģētiku, ir ceļš uz vienotu, strukturētu valsts pārvaldes redzējumu, kur nozaru profesionāļiem būtu iespēja darboties vienkopus kopīgu mērķu īstenošanā, pēc iespējas efektīvāk un pilnvērtīgāk ņemot vērā tautsaimniecības intereses.
Vienots Latvijas klimata politikas virziens ir vajadzīgs arī biznesam, kas šobrīd ilgtspējas virzienā nereti dodas autonomi no valsts, izstrādājot savas politikas, savas iniciatīvas un izvēloties, kā mērīt rezultātu un iekļauties starptautisko prasību ietvarā. Tomēr cieša sadarbība ar valsts politiku ir neizbēgama, bet šobrīd uzņēmējiem nav skaidrs, kas ir klimata dienaskārtības "īpašnieks". Uzņēmēji dara savu un dara to labi – par to liecina kaut vai drīzumā gaidāmā Baltijas Ilgtspējas balvas sacensība, kur redzam reālu, praktisku rīcību. Arī politikā vajadzīga skaidra līderība, kas spēj gan koordinēt, gan veidot nākotnes rīcības.
Jāveido ekonomikas politika bez kompromisiem attiecībā uz klimata pārmaiņām
Jaunajai valdībai ir jāspēj efektīvi izvērtēt Latvijas energoresursu izmantošanas potenciālu bez kompromisa attiecībā uz vides aizsardzības prasībām. Ņemot vērā pasaules ekosistēmas ierobežojumus, pašlaik ir īpaši svarīgi spēt darboties sistēmas robežu ietvarā, nodrošinot tautsaimniecības attīstību, spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un kopējā vides stāvokļa uzlabošanu. Šeit var pieminēt trīskāršā rezultāta jeb "Tripple Bottom Line" principu, kas ilgtspējā fokusējas uz – cilvēku, planētu, peļņu. Tādā veidā pārdomāta un ilgtspējīga politika klimata, enerģētikas un vides jomā spēj dot maksimāli efektīvu un racionālu rezultātu.
Latvijas enerģētikas politikai šis ir labs brīdis kopējā ietvara izvērtēšanai un pieslīpēšanai. Šī brīža situācija pasaulē labi parāda, ka īpaši enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai valstīm ir jāspēj diversificēt enerģētisko grozu. Papildus tam Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā liela uzmanība tiek veltīta atjaunīgās enerģijas un biodegvielas īpatsvaram Latvijas transporta enerģijas gala patēriņā. Šajā kontekstā ir svarīgi gan nodrošināt atbalstu atjaunīgās enerģijas un biodegvielas ražošanai, gan arī nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras attīstību. Valdības deklarācijā ir jāietver mērķi attiecībā uz efektīvu tautsaimniecības attīstību bez kompromisa attiecībā uz klimata pārmaiņām un vides prasību ievērošanu. Veidojot vienotu resoru visu šo trīs jomu jautājumu risināšanai, ir iespējams iespējami efektīvāk salāgot turpmāko valsts attīstību, ievērojot katras jomas stratēģiskās intereses, kas rezultēsies kopējā ieguvumā Latvijas enerģētikā, vides kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējā, iekļaujoties arī klimata politikas globālajā ietvarā.
Arī Latvijā jāņem vērā neizbēgamais – klimata jautājumi nākotnē dominēs starptautiskajā dienaskārtībā. Un tad būs jautājums par to, cik efektīvi mūsu pašu valsts pārvalde ir gatava tos vadīt. Šis ir jautājums, kas jāliek nākamās valdības dienaskārtībā jau tagad. To izdarīt šķiet grūti, jo īstermiņa jautājumi piesaista mūsu uzmanību, taču patiesi valstiska domāšana prasa rīkoties ilgtermiņā.