Informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti ir nepieciešami visās nozarēs - privātās firmās, valsts iestādēs, pašvaldību iestādēs, skolās u.c. Latvijā tiek stādīti tādi augsti mērķi kā e-valsts, e-pilsēta, e-bizness un attiecīgās nozarēs šī sistēmas ir jāprojektē un jārealizē. Latvijā ir maz tādu IT speciālistu, kas varētu projektēt šādas lielas sistēmas.
Latvijas situācijā ļoti svarīgs jautājums ir IT speciālistu sagatavošana – regulāri ir vērojams IT speciālistu trūkums, augstākajām mācību iestādēm neizdodas sagatavot pietiekamu skaitu šo speciālistu. Galvenokārt, trūkst augsta līmeņa un ļoti augsta līmeņa speciālisti, kas skaidrojams ar nepietiekamu vietu skaitu maģistratūrā un doktorantūrā, nepietiekamu finansējumu izglītībai, niecīgu finansējumu zinātnei – 0,23% no IKP un zemu pasniedzēju atalgojumu. Tā, piemēram, asociētais profesors saņem Ls 180 mēnesī uz papīra, kas ir apmēram 5 reizes mazāk nekā speciālists ar šādu kvalifikāciju saņemtu privātā firmā.

Šobrīd mācību iestādēs tiek sagatavots aptuveni 4 - 5 reizes mazāks skaits IT speciālistu nekā tas reāli būtu nepieciešams. IT speciālistu trūkums rada lielu pieprasījumu pēc tiem, rezultātā ievērojami pazeminās šo speciālistu kvalitātes prasības iekārtojoties darbā. IT nozarē studējošie uzsāk mācības, lai iegūtu bakalaura grādu, taču apmēram 50% no viņiem studijas pārtrauc. Atsevišķās iestādēs studijas beidz tikai 10 % no tiem, kas ir uzsākuši mācības. Tajā pašā laikā viņi jau ir sākuši strādāt no 1. kursa un saņem lielas algas, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc studijas tiek pārtrauktas.

IT nozarē cilvēki, kuriem ir zināmas dotības, talants datortehnikā, ļoti viegli var atrast darbu un viņi šo darbu var viegli mainīt, jo viņus pārvilina no vienas darba vietas uz otru, turklāt atalgojums nepārtraukti tiek palielināts. Daži pamanās pat vidusskolas pēdējās klasēs atrast darbu un saņemt 200-300 Ls lielas algas, lai gan viņu zināšanas ir ļoti, ļoti ierobežotas un kvalifikācijas nav nekādas.

IT nozarē ir maz speciālistu, kas raksta disertācijas. Tā ir negatīva iezīme, jo cilvēks, kas ir ieguvis maģistra grādu IT specialitātē, ir pietiekami augsta līmeņa speciālists, kurš ļoti ilgu laiku un līdzekļus ir ieguldījis mācību procesā. Šādu speciālistu trūkums veicina zinātnieku vidējā vecuma pieaugšanu Latvijā. 2001. gadā IT nozarē strādāja 139 zinātņu doktori, no tiem tikai 3% bija jaunāki par 31 gadu, 15,5% - jaunāki par 41 gadu, bet 74,5% - vecāki par 40 gadiem. 1999. gadā Valsts finansējums uz vienu zinātņu doktoru bija tik zems, ka alga “uz papīra” sasniedza tikai Ls 110 mēnesī.

Šāds stāvoklis veicina jauno un talantīgo zinātnieku aizplūšanu uz ārzemēm vai pāriešanu ražošanā. Situācijas risinājums meklējams valsts pārvaldē – valdībai kā prioritātes vajadzētu izvirzīt zinātni un izglītību. Vismaz 5% no valsts investīcijām informācijas tehnoloģiju jomā ir jānovirza augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai.

Vēl viens būtisks faktors, kas veicinātu kvalificētu IT speciālistu skaita palielināšanos, ir tālmācības programmas izstrāde un realizēšana. Būtiskākais kavēklis šādas programmas izstrādei ir interneta pieejas ierobežotība. Pieeja internetam ir labi attīstīta lielajās pilsētās, savukārt, vāji laukos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit