Foto: LETA
Domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir ierobežota un laikā, kad saslimšana ar Covid-19 tikai pieņemas spēkā, visām iesaistītajām pusēm ir jāmeklē maksimāli efektīvākie risinājumi ne tikai cīņai ar sekām jeb saslimušo ārstēšanai gan ambulatori, gan stacionāri, bet arī tam, lai efektīvāk atklātu saslimušos. Šī vīrusa gadījumā tas ir īpaši būtiski, jo daļai inficēto saslimšana norit bez simptomiem, tajā pašā laikā šie cilvēki var inficēt citus.

Arvien biežāk Latvijā dzirdam par citu valstu pieredzi, veicot masveida testēšanu. Piemēram, decembra sākumā Austrijā testēšanā piedalījās vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju (23% no populācijas), un tādējādi tika atklāti 4200 asimptomātiski saslimšanas gadījumi.

Ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā, domājot par pirmo posmu jeb maksimāli efektīvākajiem veidiem vīrusa klātbūtnes atklāšanā sabiedrībā. Šoreiz uzskaitīšu tikai trīs no tiem.

Procesa automatizēšana

Ņemot vērā, ka pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem jau ilgu laiku pārsniedz četru procentu slieksni, kas nozīmē, ka slimība sabiedrībā izplatās nekontrolēti, testēšanas jaudas būtu nepieciešams palielināt. To var īstenot divējādi. Ja ir cilvēkresursi (šajā gadījumā laboratorijas darbinieki), var palielināt to cilvēku skaitu, kuri ikdienā veic Covid-19 testēšanu un analizēšanu. Pašlaik lielākie cilvēku un laika resursi ir nepieciešami tā sauktajā paraugu pirmapstrādes posmā, jo Latvijā laboratorijas darbinieki šo procesu veic manuāli. Taču testu veicēju, apstrādātāju un analizētāju skaits mūsu valstī ir ierobežots, un daļa šo darbinieku jau tagad strādā uz izdegšanas robežas.1

Šo problēmu var atrisināt testēšanas procesa daļēja automatizācija, kas ļautu ietaupīt gan tik vērtīgos laika, gan cilvēku resursus. Citu valstu pieredze apliecina, ka procesa automatizācija ir efektīvs veids, kā palielināt testēšanas apjomu, tajā pašā laikā samazinot gan laika un cilvēkresursu patēriņu, gan izmaksas. Manā ieskatā esošās testēšanas jaudas Latvijā vajadzētu palielināt, lai efektīvāk atklātu jaunos gadījumus.

Piemērotākās testēšanas metodes izvēle

Gada laikā, kopš visa pasaule cīnās ar Covid-19, ir radīti vairāki testēšanas veidi, kā noskaidrot vīrusa klātbūtni organismā, piemēram, ir molekulāri bioloģiskie un antigēna testi. Katram no tiem ir savas priekšrocības. Ja runājam par molekulāri bioloģiskajiem testiem, tad īpaši izceļama ir to precizitāte – līdz pat 99%. Tie ir dārgāki nekā antigēna testi, tādēļ liela skaita iedzīvotāju testēšanai antigēna testi būs daudz piemērotāki, jo izmaksu ziņā tie ir lētāki.

Tajā pašā laikā šo testu veidu precizitāte ir krietni zemāka, līdz ar to augstas vīrusa izplatības gadījumā, kāda ir Latvijā, tie tāpat ir jākombinē ar molekulāri bioloģiskajiem testiem (uzskatīti par "zelta standartu" Covid-19 testēšanai) vai jāveic atkārtots antigēna tests, kas procesu sadārdzina. Vismaz tā iesaka rīkoties Eiropas Komisija, kas pērnā gada novembrī publicēja ieteikumus par ātro antigēna testu izmantošanu2, lai diagnosticētu Covid-19. Tajā ir sniegti norādījumi par to, kā ātros antigēna testus izvēlēties, kādām situācijām tie ir piemēroti un kam jāuztic to veikšana.

Ja netiek veikta iedzīvotāju masveida testēšana, kā arī valstīm ar nelielu iedzīvotāju skaitu, piemēram, Latvijā, labāka izvēle varētu būt "zelta standarta" izmantošana, izmaksas samazinot ar procesa automatizēšanas palīdzību.

Notekūdeņu analīze

Lai gan testēšanas daļēja automatizācija un efektīva testēšana ir būtiski ieroči cīņā ar Covid-19 pandēmiju, uzskatu, ka tos vajadzētu kombinēt ar citiem jaunākajiem zinātnes atklājumiem, piemēram, notekūdeņu satura analīzi. Šī metode ir efektīva divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā var palīdzēt noteikt patieso iedzīvotāju inficēšanās mērogu kādā apdzīvotā vietā, otrkārt, un kas ir ļoti būtiski – parādīt vīrusa klātbūtni kādā konkrētā apdzīvotā vietā, vēl pirms saslimšana ir konstatēta laboratoriski. Turklāt, šī analīzes metode nav dārga un zinātniekiem tā jau ir labi zināma, jo pasaulē ir izmantota arī citu infekcijas slimību klātbūtnes noteikšanai.

Rezumējot vēlos uzsvērt, ka zinātnieki visā pasaulē šī gada laikā ir daudz pētījuši Covid-19 un meklējuši veidus, kā slimību ne tikai ārstēt, bet arī ierobežot. Tāpat mēs varam mācīties no tām valstīm, kurām slimības ierobežošanā ir veicies mazliet labāk.

Manā skatījumā tieši no mūsu valsts atbildīgajām institūcijām un cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus par metožu izmantošanu slimības ierobežošanā, lielā mērā ir atkarīgs, cik efektīva būs šī cīņa. Protams, tas neizslēdz katra Latvijas iedzīvotāja individuālo atbildību ievērot visus ierobežojumus.

1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plasakai-covid-19-testesanai-trukst-darbinieku-analizem-iztereti-11-miljoni-eiro.a378989/

2https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/sarscov2_rapidantigentests_recommendation_en.pdf

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!