Vērienīgā zinātniskās kapacitātes stiprināšanas projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.
Projekta īstenošanai 15 miljoni eiro piešķirti no Eiropas Savienības (ES) programmas "Apvārsnis 2020", tikpat infrastruktūras uzlabošanai nodrošina valsts, ERAF un projekta partneri. Līdzekļi tiks izmantoti apmācībām, zinātniskās kompetences paaugstināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizācijai, lai sekmētu ekselences veidošanos jaunu biomateriālu izpētē un izstrādē kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.
Latvijas partneriem ir uzkrāta kompetence katram savā jomā. Piemēram, RTU pētījumi un izstrādnes, radot biomateriālus, ar ko aizvietot bojātos cilvēka audus un orgānus, sekmīgi notiek jau vairāk nekā 20 gadu, ciešā sadarbībā ar klīnikām, tajā skaitā Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu ilgstoši tiek veikti klīniskie pētījumi, bet OSI ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. Apvienojot kompetences, būs iespējams nodrošināt pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskajam pielietojumam.
Kompetentāki zinātnieki
Finansiāli atbalstot ekselences centru veidošanos, ES dod makšķeri, nevis zivi. Proti, līdzekļi nav paredzēti pētījumu veikšanai vai jaunu zinātnisko iekārtu iegādei (infrastruktūras izveide notiek par partneru pašu un valsts līdzekļiem, arī pētniecībai līdzekļi jāpiesaista pašiem), bet gan jaunu zināšanu ieguvei, kas ļauj vairot efektivitāti un sasniegt ekselenci cilvēkresursu, zināšanu, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un infrastruktūras jomā.
Lai vairotu zinātniskā un medicīnas personāla kompetenci, septiņus gadus tiks īstenotas intensīvas mācības, tēmu loks ir ļoti plašs – no jaunākajām medicīnas tehnoloģijām, metodēm, ārstēšanas plānošanas līdz intelektuālā īpašuma, pētniecības un uzņēmējdarbības stratēģiju izstrādei un ieviešanai, sadarbība ar industriju u.t.t. Lai piesaistītu spēcīgākos vietējos un ārvalstu doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniekus, konkursa kārtībā tiks piedāvātas studiju vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Piesaistot ārvalstu pētniekus un speciālistus vai iepriekš no Latvijas aizbraukušos zinātniekus, arvien paplašināsies kā zināšanu, tā kontaktu apjoms, veidojot plašu biotehnoloģijās kompetentu speciālistu tīklu. Tas vairos arī Latvijas universitāšu un pētniecības organizāciju reputāciju pasaulē.
Zinātnisko efektivitāti iespējams panākt, nodrošinot pētniecības pēctecību. Piemēram, ieviešot elektroniskos darba žurnālus un uzkrājot informāciju par dažādu pētījumu gaitā paveikto, iespējams izvairīties no tā, ka informācijas trūkuma dēļ topošie un jaunie zinātnieki sāk pētījumus no nulles un atkārto tās pašas kļūdas, ko pirms viņiem veikuši jau citi. Zinātnē ir arī vispārpieņemts fakts, ka pētniecības efektivitāti var panākt, strādājot vidēji astoņu līdz 12 cilvēku lielās grupās. BBCE partneri izveidos sešas grupas, no kurām divas koncentrēsies uz biomateriālu izstrādi, bet pa vienai – uz zāļu piegādes sistēmām, šūnu pētījumiem, pirmsklīniskajiem pētījumiem un klīnisko aprobāciju. Tādējādi tiks nodrošināta zinātniskās ekselences veidošanās visā biomateriālu ciklā.
Zinātnisko ekselenci mēra pēc publikāciju skaita augsti citētos zinātniskajos žurnālos. Jau šobrīd mūsu zinātnieku publikāciju skaits ir tuvs vidējam rādītājam Eiropā – viena publikācija uz pilnas slodzes zinātnieku gadā, taču publikāciju vērtība nav tik augsta. Proti, zinātniekiem nepieciešams publicēties respektablākos žurnālos ar augstāku citējamību, kas ir sarežģīti ierobežoto cilvēkresursu dēļ. Palielinoties pētnieku skaitam BBCE partnerorganizācijās, tiem sadarbojoties savstarpēji un ar ārvalstu partneriem, būs lielāka iespēja izstrādāt pilnvērtīgākas un apjomīgākas zinātniskās publikācijas. Augsts citējamības indekss zinātniekam kalpo kā vizītkarte, tajā skaitā sadarbībai ar industriju.
Kvalitatīvāki pakalpojumi biznesam
Apliecinot zinātnisko ekselenci, paveras lielākas iespējas piesaistīt finansējumu no ES struktūrfondiem un citiem finansējuma avotiem pētījumu veikšanai un zinātnisko projektu īstenošanai. Aplēses liecina, ka līdz ar BBCE izveidi tuvāko divdesmit gadu laikā pētījumiem biomateriālu jomā no ES varētu tikt piesaistīti vismaz 13 miljoni eiro.
Zinātniskā ekselence ļaus arī sniegt kvalitatīvākus un augstāka līmeņa pētniecības pakalpojumus gan medicīnas ierīču (pie kā pieskaitāmi implanti), gan kosmētikas, farmācijas un citām industrijām. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā desmit uzņēmumu, kuri darbojas medicīnas ierīču jomā, pirms dažiem gadiem dibināts arī jaunuzņēmums, kas orientējas uz kaulaudu implantiem. Saliekot kopā RTU, OSI, RSU un RSU SI spēkus, nākamo gadu laikā varam izveidot kritisko masu industrijas attīstībai, veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu nonākšanu tirgū, vietējo uzņēmumu izaugsmi un ārvalstu kompāniju investīciju piesaisti. Attīstoties industrijai, Latvijā veidosies arī jaunas darba vietas, bet universitāšu iesaiste projektā spēs uzņēmumiem nodrošināt izglītotus un tirgus prasībām atbilstošus darba ņēmējus.
Gudrāki ārsti
Tuvāko septiņu, desmit gadu laikā BBCE zinātnieki fokusēsies uz pacientiem pielāgotu implantmateriālu izstrādi. Dažādām pacientu grupām, diagnozēm un pielietojumam nepieciešami implantmateriāli ar atšķirīgu formu (tiks attīstīta 3D drukas tehnoloģiju izmantošana), ķīmisko sastāvu un lokālu, personalizētu zāļu piegādi. Jāņem gan vērā, ka medicīnā jaunu produktu ceļš no laboratorijas līdz tirgum ir ilgs un dārgs, tādēļ primārais ieguvums pacientiem būs gudrāki ārsti un speciālisti, pateicoties mācībām un pilnveidotai jauno speciālistu sagatavošanai. Nododot savas zināšanas tālāk, viņi veidos plašu jaunākajās medicīnas tehnoloģijās zinošu speciālistu tīklu. Savukārt tas nodrošinās kvalitatīvākus medicīnas pakalpojumus.
Ieguvums tautsaimniecībai
Aprēķini liecina, ka BBCE kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību nākamo 20 gadu laikā sasniegs vismaz 74 miljonus eiro. Visi ieguvumi nav monetizēti, naudas izteiksmē nav pārvērsta publikāciju vērtība vai ieguvumi veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātei, piemēram, retāk kļūdoties zobu tehniķiem, kuriem arī tiks nodrošinātas specifiskas mācības. Ievērojamu ietekmi uz tautsaimniecību radīs studentu iesaiste ekselences centra darbā un projektos – 20 gadu laikā tie būs 6,7 miljoni eiro. Statistiski aprēķināts, ka students, studiju laikā iesaistoties zinātniskā projektā (neatkarīgi no tā, vai viņi uzņemas pētnieciskus vai administratīvus pienākumus), gūst agrīnu pieredzi, kas visu turpmāko darba dzīvi ļauj viņam saņem vidēji par 5% lielāku atalgojumu.
Palielinoties cilvēku dzīves ilgumam un prasībām pēc dzīves kvalitātes, gan pasaulē, gan Latvijā nepieciešamība pēc dažādiem implantmateriāliem kaulaudu reģenerācijai un aizvietošanai tikai palielināsies. Izveidojot BBCE un sekmējot pilnu biomateriālu attīstības ciklu, Latvijai ir dota iespēja veidot stipru biomateriālu nozari Baltijas reģionā, attīstot pētniecību, iekļaujoties medicīnas ierīču izstrādes un ražošanas tīklā un padarot implantmateriālus pacientiem pieejamākus.