Atlīdzību apmēri pieaug daudz straujāk nekā parakstītās prēmijas
Privātpersonu apdrošināšanas segmentā novērojamas līdzīgas tendences kā gadu iepriekš – mēreni (5 – 10 % robežās) pieaug parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs, savukārt izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs palielinās teju visos apdrošināšanas segmentos. Piemēram, gada 11 mēnešos kopējais Latvijā parakstīto KASKO apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums sasniedza 6 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, taču izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmēra pieaugums bija lielāks un sasniedza 9 %. Atlīdzību pieaugums skaidrojams gan ar pieaugošajām autoservisu pakalpojumu un rezerves daļu izmaksām, gan arī ar ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu, ko apstiprina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati. Jau vairākus gadus ievērojami zaudējumi Latvijā ir OCTA segmentā un paredzams, ka šī tendence turpināsies arī nākamajā gadā.
Ne pārāk iepriecinoša situācija novērojama arī veselības apdrošināšanā. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms gada 11 mēnešos pieaudzis par 13,7 %. Pieaugumu sekmēja darba devēju interese iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, tādējādi papildinot darbiniekiem piedāvāto sociālo garantiju un lojalitātes programmas. Tomēr vienlaikus, tikpat strauji (par 13,3 %) pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms veselības apdrošināšanas segmentā, ko ietekmēja ārstniecības pakalpojumu cenu kāpums. Jāatzīst, ka OCTA un veselības apdrošināšanā polišu cenas faktiski jau ilgu laiku ir sasniegušas savu zemāko līmeni. Saglabājoties šādām tendencēm arī nākotnē, apdrošinātājus sagaida arvien lielāki izaicinājumi – kā kompensēt pieaugošās izmaksas un veicināt darbības rentabilitātes rādītājus konkrētajos apdrošināšanas veidos.
Apdrošināšanas nozari ietekmē pasaules ekonomikas tendences un politiskie notikumi
Apdrošināšanas nozare nav izolēta no pasaules tendencēm ekonomikā, politiskajiem notikumiem vai drošības situācijas pasaulē, un jebkuras izmaiņas var būtiski ietekmēt gan visu apdrošināšanas nozari kopumā, gan arī atsevišķus apdrošināšanas segmentus. Labs piemērs ir ceļojuma apdrošināšana. Vēl gadu atpakaļ apdrošināšanās pret terorisma draudiem ceļojuma laikā šķita kaut kas nevajadzīgs un neiedomājams, turklāt vairumā gadījumu tas bija iekļauts kā izņēmums, kad apdrošināšana nedarbojas. Šobrīd, ņemot vērā pēdējā gada notikumus Eiropā, BTA piedāvā šo risku iekļaut ceļojumu apdrošināšanas polišu segumā, un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas šāda veida ceļojumu apdrošināšanas programmas, dodoties uz kādu no Eiropas valstīm.
Gan notikumi pasaulē, gan iedzīvotāju pieprasījums veicina apdrošināšanas pakalpojumu attīstību. Piemēram, sekojot līdzi notikumiem Eiropā, kad nereti tiek atcelti dažādi koncerti, šobrīd ir iespēja ceļojumu apdrošināšanas ietvaros pasargāt sevi arī no izdevumiem, kas var rasties, ja tiek atcelts koncerts ārvalstīs, uz kuru bija plānots doties. Paredzams, ka ceļojumu apdrošināšanas pakalpojumi turpinās attīstīties, tie tiks pielāgoti mainīgajām tirgus prasībām un aktuālajai situācijai pasaulē. Savukārt, pieprasījums pēc ceļojumu apdrošināšana pakalpojuma ir cieši saistīts ar drošības situāciju pasaulē – samazinoties ceļotāju skaitam, automātiski tas ir jūtams kā parakstīto apdrošināšanas prēmiju kritums ceļojumu apdrošināšanas segmentā. Vienlaikus vēl arvien ir daudz darāmā, lai izglītotu sabiedrību un informētu par to, kā sevi pasargāt no dažādiem finansiāliem riskiem, kas var gadīties ārvalstu braucienu vai ceļojumu laikā. Liela daļa cilvēku paļaujas uz to, ka ar viņiem ceļojuma laikā nekas nenotiks, bet diemžēl nereti var dzirdēt ļoti bēdīgus pieredzes stāstus.
Svarīgi pielāgoties straujajām iedzīvotāju paradumu maiņām
Kopumā 2016. gadu var raksturot arī kā iedzīvotāju pirktspējas un izpratnes palielināšanās gadu. Lai gan kopējā izpratne par apdrošināšanu, tās nepieciešamību un sniegtajām iespējām, joprojām ir salīdzinoši zema, šī gada rezultāti rāda, ka izpratne palielinās. Par to liecina parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos. BTA pieredze rāda, ka klienti arvien vairāk novērtē apdrošināšanas nepieciešamību un tās sniegto finansiālo drošību, kā arī arvien biežāk izvēlas savās polisēs iekļaut plašāku risku segumu, izvēloties dažādus individuālos risinājumus. Domāju, ka šis ir būtisks signāls apdrošinātājiem – sekot līdzi klientu paradumu maiņai, kas mūsdienās notiek ļoti strauji, kā arī pielāgot apdrošināšanas pakalpojumus klientu individuālajām vajadzībām. Tas ir stāsts ne tikai par apdrošināšanas pakalpojumu kā produktu, bet arī par klientu servisu, kas kļūst arvien būtiskāks faktors esošo klientu apkalpošanā un jaunu klientu piesaistē. Šodien klients vēlas ērtā un mūsdienīgā veidā iegādāties apdrošināšanas polises, operatīvi un ērti pieteikt apdrošināšanas gadījumus un saņemt apdrošināšanas atlīdzības. Attālinātu jeb distances saziņas kanālu izmantošana apdrošināšanas nozarē šogad jau kļuvusi par ikdienu, un tās nozīme un īpatsvars apdrošināšanas nozarē turpinās pieaugt.
Jaunie izaicinājumi – modernās tehnoloģijas
Jaunas tehnoloģijas strauji ienāk mūsu ikdienā – ne tikai privātajā dzīvē, bet arī uzņēmējdarbībā, līdz ar to parādās interese apdrošināt dažādus specifiskus un nestandarta riskus, ar kuriem apdrošinātāji līdz šim nav saskārušies. Šobrīd Latvijā tas vēl nav novērojams, bet ārvalstīs parādās jauni insurtech (apdrošināšanas tehnoloģiju) iesācējuzņēmumi (start-up), kas demonstrē jaunāko tehnoloģiju un apdrošināšanas pakalpojumu integrēšanas iespējamību klasiskajā apdrošināšanas nozarē. Piemēram, kibervides apdrošināšana, kas šobrīd ir apdrošinātāju izaicinājums numur viens pasaulē un kur vēl tiek meklēti risinājumi, kā to paveikt vislabāk. Arī Latvijā šis brīdis nav aiz kalniem un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē arī Latvijas apdrošinātāji piedāvās apdrošināties pret dažādām kibernoziegumu radītām sekām.
Vienlaikus jāapzinās, ka šādi sarežģīti jautājumi neskar tikai apdrošināšanas nozari – par elastīgāku un daudz operatīvāku spēju reaģēt jādomā arī likumdevējam un dažādām uzraugošajām iestādēm, jo normatīvo aktu regulējums nereti atpaliek no moderno tehnoloģiju attīstības. Šī problemātika iezīmējās bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanas gadījumā. Neraugoties uz to, ka Latvijā jau vairākus gadus gan privātām, gan komerciālām vajadzībām tiek izmantots pietiekami liels skaits šādu lidaparātu, precīzs šo lidaparātu izmantošanas regulējums normatīvajos aktos nav noteikts. Līdz ar to liela daļa dronu lidoja un lido vēl šobrīd bez operatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, apdraudot apkārtējo drošību.
Sīvā konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū, klientu paradumu maiņa, pasaules ekonomikas tendences un politiskie notikumi no apdrošinātājiem pieprasa spēju realizēt arvien elastīgāku biznesa stratēģiju un prasmi sabalansēt savu biznesa portfeli tā, lai nebūtu jācieš būtiski zaudējumi nerentablajos apdrošināšanas segmentos. Tieši šāda pieeja būs nepieciešama arī 2017. gadā, paralēli attīstot gan jaunus apdrošināšanas pakalpojumus, gan klientu servisa pakalpojumus, gan arī rūpīgi sekojot līdzi un reaģējot uz klientu paradumu maiņu apdrošināšanas jomā.