Kā pēdējā laikā min spēcīgākie azartspēļu biznesa pārstāvji, mainīgās likumdošanas iespaidā šis bizness nesis neplānotus zaudējumus, jo netiek realizēti iecerētie paplašināšanās projekti. Un skats uz nākotni vairāk ir miglains, nekā skaidrs – piemēram, netiek radītas jaunas darbavietas un daļa esošo ir uz jautājuma zīmes. Visi uzņēmēji ir par pilnīgu sfēras sakārtošanu un visefektīvākā kontroles mehānisma izveidi, bet... Atkal kārtējās diskusijas. Pieņemtais likums, kas varu atdod valstij, tiek grozīts bez mitas. Dilemma: valsts vai tomēr pašvaldības?
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir skaidri paudusi savu nostāju – tām jādod kontrole pār azartspēlēm (oficiāls paziņojums šī gada 4.janvārī). Ierosināto grozījumu teksts nav pārprotams: "Pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles." Ar to LPS plāno aizsargāt spēlētāju tiesības, kas gan ir diskutējams jautājums tālāk tekstā aprakstītās problēmas dēļ. Līdzīgi domā partija "Jaunais Laiks", jo Satversmes tiesā nepilnu nedēļu atpakaļ iesniedza prasību ar tādu pašu pamatojumu likumdošanas aktu izmaiņām. Starp citu – paralēli izskatāmajiem grozījumiem un līdz ar to arī neētiski cenšoties sabiedrības acīs veidot savu tēlu kā sabiedrības problēmu aktīvu risinātāju. Citu partiju, piemēram, "Tautas partija" pārstāvju uzskati pēdējā gada laikā ir bijuši kā pavasara vēji – trauksmaini un ļoti mainīgi.
Nav noslēpums, ka pašvaldību darbinieki dažādu iemeslu dēļ pieņem lēmumus, kas ir strīdīgi (apstiprinājums "Dienas Bizness" 24.01.2005. rakstā "Pašvaldības bieži vien pieņem prettiesiskus lēmumus). Visā azartspēļu "akcijas" lietā ir dažas interesantas nianses. Viena no tām ir saistīta ar potenciālu pašvaldību patvaļu nepilnīga likuma panta gadījumā. Situāciju interesantu dara šī gada 1.janvārī spēkā stājusies Azartspēļu un izložu likuma norma (41. panta otrās daļas 6.punkts), kas nosaka: azartspēles nav atļauts organizēt arī teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss. Savukārt Likuma par pašvaldībām paredz tām tiesības noteikt, kurām teritorijām ir un kurām nav piešķirams tirgus statuss. It kā viss ir likumīgi un skaidri.
Ir viens "bet". Praksē ne vienā vien tirgū ir uzstādīti spēļu automāti, visbiežāk tieši kafejnīcās vai citās līdzīga rakstura izklaides vietās, lai gan jau gandrīz mēnesis pagājis kopš jaunā likuma stāšanās spēkā. Piemēram, Centrāltirgū kafejnīcās - tā saucamajos "spīkeros" jeb lielajos tirdzniecības namos, kuri oficiāli nav pakļauti tirgus administrācijai (!), spēļu automāti ir viegli pieejami iedzīvotājiem. Savukārt Vidzemes tirgus vadība pat nenoliedz, ka tirgus teritorijā faktiski ir 2 spēļu zāles un 1 kafejnīca ar spēļu automātiem! Saprotams, ka nevienam indivīdam nav liegts bez īpašas atļaujas atrasties tirgū, kura teritoriju definē iedzīvotāju intereses aizstāvošā pašvaldība. Rodas jautājums: kāpēc netiek pildītas likumdošanas prasības? Par iemesliem šoreiz nediskutēsim, vien aicinu aizdomāties par izveidojušos situāciju.
Ja pašvaldībām tiek dotas tiesības regulēt azartspēļu biznesu, bet "stingrais" likums nav efektīvs un pašvaldības nepielieto savas pilnvaras nepilnību novēršanai, rodas "likumīgs defekts". Spēļu zāles tirgū faktiski ir vēl joprojām. Protams, potenciālais ieguvums no nodokļiem un cita rakstura ieguvumiem tiek pašvaldībām, bet kur paliek ētiskie aspekti? Saistībā ar minēto likumdošanas niansi pamatoti rodas jautājumi - vai pašvaldības ir atklātas faktisko tirgus teritoriju publiskošanā? Kādā veidā mēs, iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, manām atšķirību un saprotam mūsu tiesības un pienākumus?
Protams, nav viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem, tāpat kā nav vienas atbildes uz jautājumu: azartspēles labāk kontrolēt centralizēti vai tomēr katrā pašvaldībā savādāk. Tomēr nekonsekvence politiķu izteicienos un skandināšana par saviem "nopelniem" nav patīkama tieši pirmsvēlēšanu laikā. Ceru, ka mēs visi būsim pilsoniski vairāk aktīvi un paudīsim savu viedokli gan pārējai sabiedrībai, gan politiskajai elitei.