Pirmssarakstā būs tie uzņēmumi, kas pagaidām neatbilst Oficiālā vai Otrā saraksta prasībām, taču ir skaidri deklarējuši apņemšanos tajos būt un pildīt noteikumus attiecībā uz informācijas atklāšanu. Savukārt ar uzņēmumu pārvietošanu uz Uzraudzības sarakstu no Oficiālā vai Otrā saraksta biržas valdei rodas iespēja vērst ieguldītāju uzmanību uz to, ka uzņēmums neatbilst kādam no sākotnējās iekļaušanas kritērijiem, piemēram, nav biržas noteiktajos termiņos iesniedzis finansu atskaites vai ir radušies kādi citi apstākļi, kas var apdraudēt tirgus drošību.
Tāpat plānots, ka Brīvais saraksts pašreizējā formā pastāvēs vēl divus gadus - līdz 2003.gada beigām. Tas saistīts ar likuma "Par vērtspapīriem" pārejas noteikumu stāšanos spēkā un nosacījumu, ka kontrolpaketes īpašniekiem līdz 2003.gada 26.septembrim ir jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, vai arī tiem jāsamazina sava līdzdalība uzņēmuma kapitālā.
Vai tiešām ar šīm izmaiņām tiks panākts vajadzīgais efekts un tiks palielināta mazo investoru drošība un arī akciju tirdzniecības aktivitāte, rādīs laiks. Taču pats princips par tikšanos uz starptautiskiem standartiem, un pasaulē atzītu praksi, ir apsveicams. Neskatoties uz to, ka vairums uzņēmumu Rīgas Fondu biržā ienākuši pateicoties privatizācijai, lielajiem akcionāriem un arī citiem investoriem ir jārēķinās ar prasībām, kādas nosaka birža, jo pretēja gadījumā uzņēmuma akcijas biržā nav nekādas jēgas kotēt un uzņēmumam pašam jālemj par kotācijas pārtraukšanu, nevis jāgaida, kad to darīs birža.