Jānis Ošlejs: Kā iespējams atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju, – citu valstu pieredze
Foto: LETA

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un pielietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un mani pienākumi paredz arī pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV.

Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesijas štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta, un neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesijas štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt ne likumdevējs, ne tiesnesis?

Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību – ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesijas pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina pastāvošie noteikumi – ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta.

Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija.

Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie. Mana sarkanā līnija ir tiesības uz darbu.

Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvēruši, kas notiks ar ģimenēm, kas palikušas bez iztikas? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts? Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem, jo saruks medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk, nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu, – īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu?

Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika uzlikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina to risināt, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstošas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā?

Latvijā decembra vidū nevakcinēti bija ap 60 000 strādājošo jeb aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Lai, atļaujot strādāt nevakcinētajiem, sabiedrības kopējais risks nemainītos, ir jāpieņem citi mēri, kas samazinātu saslimstības izplatību vismaz par 3 procentiem. Valdības rīcībā ir šādi plāni un instrumenti.

Valdības rīcībā ir labs, zinātniski pamatots Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas kopīgais uzstādījums, kas tika prezentēts pēdējā notikušajā Stratēģiskās vadības grupas sanāksmē 2021. gada 2. septembrī.

Testēts cilvēks nav sabiedrībai nedrošāks par vakcinētu, tāpēc uzstādījums paredz atļauju nevakcinētiem, bet testētiem cilvēkiem pilnvērtīgi piedalīties darba dzīvē, kā arī apmeklēt veikalus un teātrus.

Plāns arī paredz nepieciešamību stiprināt ģimenes ārstu un slimnīcu kapacitāti, lai vieglāk varētu uztvert lielākus kovida viļņus, iesaka beigt lietot maskas skolās stundu laikā un, saslimstot kādam klasē, nesūtīt veselus nevakcinētos karantīnā, bet ik rītu testēt un ļaut piedalīties skolas darbā.

2021. gada 2. septembra Stratēģiskās vadības grupas sēdē premjerministrs Kariņš kopumā neiebilda nostādnēm. Premjerministra iebildes raisīja vien plāns atļaut ar negatīvu kovida testu iet uz darbu vai apmeklēt pasākumus zaļajā zonā, jo "nevakcinētie cilvēki tur nebūs drošībā". Taču pēc akadēmiķa Kalviņa pamatotās iebildes, ka zaļā zona, kurā visi ir vakcinēti vai pārslimojuši, ir uz šīs zemas visdrošākā vieta nevakcinētajiem, premjerministrs Kariņš un veselības ministrs Pavļuts ierosināja turpināt sarunu ekspertu lokā. Šai sarunai ir laiks notikt, tagad.

Valdības citviet pasaulē ir atradušas vēl citas veiksmīgas pieejas. Florida aktīvi veicina veselīgu dzīvesveidu un agrīnu ambulatoro ārstēšanu, tajā skaitā publicējot štata veselības pārvaldes ieteiktus ambulatoras ārstēšanas un kovida novēršanas protokolus ģimenes ārstu uzraudzībā, kuri ietver vakcināciju plus pētījumu stadijā esošās pielāgotās zāles – "Fluvoxamine", "Budenoside" –, monoklonālās antivielas un veselīgu uzturu, aktivitātes, C un D vitamīna, cinka un kvercetīna lietošanu. Latvijā būtu nepieciešami skaidri agrīnās ārstēšanas protokoli, vienlaikus spēcinot ģimenes ārstus un uzdodot viņiem īpaši parūpēties par riska grupa pacientu agrīnu ārstēšanu.

Florida ir izveidojusi speciālas ambulatoras monoklonālo antivielu klīnikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai maksimāli censtos agrīni apslāpēt saslimšanu un novērst pacientu nonākšanu slimnīcā. Gubernators Rons de Santiss nesen televīzijas intervijā ziņoja, ka kopš plašas monoklonālo antivielu ambulatoro klīniku izveides mirstība no kovida Floridā ir būtiski kritusies. Jāņem vērā, ka Floridā vispār nav nekādu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinācijas sertifikāti, nedz maskas.

Kovids ir nesalīdzināmi bīstamāks cilvēkiem ar lieko svaru. Kāpēc neredz skaidru un spēcīgu valdības komunikāciju, kas iedrošinātu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diētas un aktīvu kustību palīdzību, ja ne sirds un asinsvadu slimību mirstības dēļ, tad vismaz tādēļ, lai samazinātu risku nosmakt kovida palātā?

Vācija jau ir nopirkusi un janvārī saņems miljonu dozu jauno, efektīvo, ASV Zāļu aģentūras FDA apstiprināto "Pfizer" kovida zāļu riska grupu slimniekiem "Paxlovid".

Japāna, kuras piemēram šobrīd seko arī Latvijas Izglītības ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vīruss un pārvietojas drīzāk kā dūmi, tāpēc īpaši efektīva kovida profilakses metode ir vēdināšana. Līdzīgi kā Latvijas skolās, ir vajadzīga aktīva valdības rīcība, lai arī sabiedriskajā transportā, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citur būtu pieejami CO2 mērītāji.

Zviedrija jau no paša pandēmijas sākuma īpašu uzsvaru lika uz riska grupu pasargāšanu. Arī Latvijas slimnīcās vairāk nekā 80% vietu kovida palātās aizņem seniori. Valdībai ir jākoncentrē spēki un uzmanība, arī nodokļu ieņēmumi no 60 000 nevakcinēto, lai izskaidrotu vakcinācijas priekšrocības un citos veidos īpaši pasargātu tieši riska grupas, atceroties, ka aizliegums strādāt 3 procentiem ne-senioru mazina slimnīcu noslodzi vien par 0,6%.

Valdībai ir vienkārši un efektīgi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinētajiem strādāt. Lielas pūles neprasoša darbība veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pārmest.

Viss cits prasa pielikt vairāk darba un izdomas. Tomēr – vai tad mēs esam ievēlējuši mūsu valdību slinkot? Pirms liegt iespējas strādāt un mācīties nevakcinētajiem, vai esam izsmēluši citas iespējas mazināt sabiedrības risku?

Mēs visi esam cilvēki – kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Visiem ir ģimenes, bērni un vecāki, par kuriem jārūpējas. Epidemioloģiskā drošība ir svarīga, tomēr tā ir jānodrošina tā, lai netiktu atņemta iztika un cieņa. Cīņa ar kovidu ir svarīga, tomēr zāles nedrīkst būt sliktākas par slimību. Mūsu pašu līdzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinās nodokļu ieņēmumus, palielinās izmaksas bezdarbnieku uzturēšanai un neļaus mums atvēlēt resursus medicīnai nākotnē. Kovida krīze ir jāpārvar tā, lai, izglābjot dažus šobrīd, mēs nezaudētu vēl vairāk dzīvību nākotnē.

Tagad ir laiks atļaut nevakcinētajiem mācīties un strādāt. Ja kavēsimies, zaudēsim savus līdzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicīnas uzturēšanai nākotnē – tātad zaudēsim dzīvības.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Jānis Ošlejs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form