Jānis Ošlejs: Kā pārvarēt 'Covid' krīzi
Foto: LETA

"Covid-19" krīze ir smaga, tomēr, sperot drošus un pārdomātus soļus, to ir iespējams sekmīgi pārvarēt. Turpinājumā – par dažām no nepieciešamajām darbībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dīkstāves atbalsts

"Covid-19" radītā krīze ir liela. Tomēr Ķīnas pieredze liecina, ka jau pēc 3 mēnešiem ekonomika var sākt normalizēties. Mūsu uzdevums: nepazaudēt šajos 3 mēnešos uzņēmumus, darbiniekus un spēku izaugsmei nākotnē.

Vislabāk to paveikt ar dīkstāves algām, kas uzņēmumiem segtu tiešās izmaksas darbvietu uzturēšanai.

Atbalsts uzņēmumiem darbvietu saglabāšanai dīkstāves laikā veicams proporcionāli apgrozījuma kritumam. Līdzīgi daudzu Eiropas valstu, Lielbritānijas un 26 ASV štatu pieejai, dīkstāvē esošiem darbiniekiem valsts apmaksātu 80% no pēdējo 3 mēnešu vidējās algas, uzņēmums apmaksātu 10%, bet darbinieks apņemtos 10% laika strādāt par brīvu. Šī krīze drīz beigsies, bet garantēti ienākumi dotu iespēju darbiniekiem trīs mēnešus turpināt strādāt pie nākotnes produktiem, darījumiem, pie uzņēmuma uzlabošanas, ļaujot komandai iziet no krīzes vēl stiprākai. Alternatīva ir skumji sēdēt mājās un saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Piemēram, ja uzņēmuma algu fonds ir 1000 eiro un apgrozījums krītas par 30%, tad valsts apmaksā 300 x 0,8 = 240 eiro, 30 eiro apmaksā darba devējs, bet 30 eiro vērtībā darbinieks strādā par brīvu.

Piedāvātais risinājums ir daudz labāks par masveida atlaišanu, jo cilvēkiem tiek saglabātas darbavietas un uzņēmumi var sagatavoties izaugsmei.

Piedāvājums ir arī labāks par izskanējušo 700 eiro izmaksu griestu noteikšanu darbu zaudējušajiem, jo darbinieki ar algām 1000 eiro un vairāk pāries bezdarbnieka statusā ar augstāku kompensācijas līmeni sev, tādu pašu slogu valstij, kā rada dīkstāves algas, bet ar nesalīdzināmi augstāku ekonomikas izjaukšanas potenciālu.

Noteikti ir kategoriski noraidāma ideja atbalstīt tikai atsevišķas nozares – "Covid-19" skar visus. Jāatbalsta ir visi uzņēmumi ar strauju apgrozījuma kritumu. Izmaksājot atbalstu proporcionāli oficiālajai darba algai, tiktu īpaši atbalstīti nodokļus maksājošie uzņēmumi, kas vidējā termiņā stimulētu ēnu ekonomikas likvidēšanu.

Dīkstāves atbalsts restorāniem un viesnīcām, kur neviens nestrādā, nosakāms 70% no kopējā algu fonda apmēra.

Nodokļu un maksājumu atlikšanas atbalsts.

Atļaut atlikt nodokļu maksājumus.

Jāseko nekustamo īpašumu īres parādiem, un pagaidām jāaizliedz izlikšana parādu dēļ.

Finansiāls atbalsts uzņēmumiem kredītu saņemšanā

Latvijā ir plānots atbalsts uzņēmumiem, izmantojot banku sektoru. Tomēr tam traucēs FKTK un Latvijas Bankas stabilitātes prasības bankām, nepieciešamība veidot rezerves šaubīgiem kredītņēmējiem. Lūgums: šobrīd, uz krīzes brīdi, atcelt/citādi atrisināt nepieciešamību bankām ievērot drošas kreditēšanas praksi. Varbūt to var organizēt tādā veidā, ka Latvijas Banka piešķir šīs rezerves komercbankām, vai citādi, piemēram, uz krīzes laiku atļaut bankām noslīdēt zem ES/Bāzeles III likviditātes seguma rādītāja (100%). Latvijai gan caurmērā šis rādītājs ir ļoti augsts – virs 200%.

Lūgums arī īslaicīgi atcelt GNU prasības uzņēmumiem valsts un banku sektora atbalsta saņemšanai.

Valsts atbalstu uzņēmumu kreditēšanai varētu organizēt sekojoši:


  1. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu 80% garantiju īstermiņa kredītiem un vienlaikus atbrīvotu bankas no nepieciešamības veidot rezerves šaubīgiem parādiem/uzņēmumiem. Šādas rezerves varētu segt, iespējams, no Latvijas Bankas līdzekļiem;

  2. lielākiem uzņēmumiem ar finansējuma vajadzībām virs 3 miljoniem eiro Latvijas Banka varētu tieši iepirkt parādzīmes;

  3. slēgtajiem restorāniem un mazajiem veikaliem varētu tikt izsniegts vienreizējs atbalsts telpu īres maksājumu veikšanai un citu izdevumu segšanai 5000 līdz 35 000 eiro apmērā atkarībā no telpu īres cenas.


Būtu jātiecas uz vispārēju vienošanos ar komercbankām, ka tiek iesaldēti kredītu pamatsummu maksājumi, vēlams, gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ("Swedbank" to jau nesen ieviesa), ļaujot maksāt tikai procentus. Iespējams, nepieciešams arī uz ķīlu balstīto īpašumu piespiedu atsavināšanas pagaidu aizliegums (t.sk. hipotekārajiem kredītiem).

Atbalsts jaunuzņēmumiem

Īpašs finansējuma atbalsts "Covid-19" skartajiem jaunuzņēmumiem pietiekama naudas "runway" nodrošināšanai, proporcionāls vidējai pēdējo 3 mēnešu "burn rate".

Izvairīšanās no vispārējas karantīnas un recesijas minimizēšana ar proaktīvu veselības aizsardzību

Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai uzņēmumi varētu turpināt darbu, un izvairīties no vispārējas karantīnas ieviešanas, kura varētu paralizēt ekonomiku. Ja mēs neko nedarīsim, infekcijas ierobežošanas dēļ mums var nākties noteikt vispārēju karantīnu. Tam būtu smagas, daudzu cilvēku nāvi izraisošas sekas, ko izraisīs citas slimības. "Covid-19" ir bīstama slimība, tomēr jāatceras: cilvēci vienlaikus apdraud arī daudz citu slimību – vēzis, sirds un asinsvadu saslimšanas, diabēts ir tikai dažas no tām, un to visu ārstēšanai vajag naudu, kuru rada uzņēmumi. Apstādinot ekonomiku, lai apstādinātu "Covid-19", mēs nogalināsim tos, kuri nesaņems medicīnisko atbalstu citu slimību ārstēšanai, jo tam vienkārši nebūs naudas. Apstādinot piegādes, nebūs arī zāļu, pazemināsies ēdiena kvalitāte un cilvēki mirs, tikai tagad nevis no "Covid-19", bet citu iemeslu dēļ.

Es uzskatu, ka mērķim jābūt aktīvai un spēcīgai tādu sabiedrības pretvīrusu drošības pasākumu ieviešanai, kas ļautu saglabāt ekonomiku, novērst vispārējas karantīnas ieviešanu un pēc iespējas ātri atvērt robežas un citādi normalizēt dzīvi. Mūsu mērķis ir nepieļaut situācijas degradēšanos līdz līmenim, kad nepieciešama vispārēja karantīna.

Esmu pārliecināts, ka valdībai jau ir plāns, un, ļoti iespējams, tas balstās uz šiem Ķīnā plaši pielietotajiem pasākumiem. Ķīnā vispārēja karantīna un pilnīga robežu slēgšana tika ieviesta tikai Uhaņā un dažās Hubei provinces pilsētās, pārējā Ķīna nekad netika apstādināta. Arī Dienvidkoreja nekad netika apstādināta! Latvijā ar pilnīgu robežu slēgšanu jau ir noteikti pasākumi, kas ir smagāki nekā Ķīnā ārpus Uhaņas. Noteikti nedrīkst vēl vairāk apstādināt Latviju, bet, lai to nepieļautu un mēs nekļūtu par otru Itāliju, ir jābūt aktīvai vīrusu pārvaldības programmai, līdzīgi kā Ķīnā.

Vīrusu apkarošana darbavietās

Valdībai ir jāuzrauga, lai sanitārās uzraudzības plānu izstrādātu visi uzņēmumi, uzliekot katram par pienākumu īstenot pasākumus, kas maksimāli samazinātu "Covid-19" pārnešanas risku.

Dienvidkoreja, Ķīna un Singapūra veiksmīgi cīnās ar "Covid-19" inficēto cilvēku pārvietošanos pa ielām, nodrošinot plašu temperatūras mērīšanu, tā ātri nosūtot karantīnā visus inficētos. Temperatūras mērīšanu var viegli veikt attālināti sabiedriskās vietās, autoostās, dzelzceļa stacijās, lielveikalos, ceļu posteņos, tā nepieļaujot slimu cilvēku pārvietošanos.

"Covid-19" smagi skar tieši vecāka gadagājuma cilvēkus virs 70 gadiem, cilvēkus ar sirds un asinsvadu saslimšanām, diabēta, plaušu un elpošanas ceļu slimniekus. Lūgums valdībai pirms vispārējas karantīnas ieviešanas veikt preventīvu karantīnu tikai riska grupām, aizliedzot iziet no mājas/uzturēšanās vietas, tā vietā nodrošinot attālinātu apgādi ar pārtiku un ikdienā nepieciešamajām precēm. Šim darbam var norīkot bezdarbniekus.

Pirms vispārējas karantīnas ieviešanas lūgums arī nodrošināt iespēju izsekot karantīnas noteikumu ievērošanu riska grupās, izmantojot mobilo telefonu izsekošanu.

Krietni jāpaplašina "Covid-19" testēšana (t.sk., iepērkot testus) un mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu pieejamība katram gadījumam (šobrīd 100 ICU limits, kuru it kā var ātri paplašināt līdz 400).

Šis pasākumu kopums ir pierādījis savu efektivitāti Ķīnā, un arī mums Latvijā tas ir jāīsteno, negaidot, līdz visi būsim iesprostoti dzīvokļos un apstāsies ekonomika.

Starpvalstu pārvietošanās uzmanīga, lēna un droša atjaunošana

Latvijā ir daudz eksportējošu uzņēmumu, kuru montāžas strādnieki un inženieri šobrīd strādā Skandināvijas un citās valstīs. Līdzīgi kā Latvijā, arī tur ekonomika nav apstājusies un darba komandējumos esošie darbinieki strādā.

Lūgums Latvijas valdībai: panākt vienošanās ar kaimiņvalstīm un izveidot skaidru mehānismu, kā ar čartera lidmašīnu vai prāmju reisiem šie cilvēki varētu šķērsot Latvijas robežu. Tas kļūs īpaši svarīgi nākamo mēnešu laikā, kad savu maiņu nostrādājušajiem būs nepieciešama rotācija un maiņa ar Latvijas strādniekiem.

Ja uzņēmējvalstī ir obligātā karantīna, piedāvājam iespēju, ka uz citām valstīm izbraucošie strādnieki varētu iziet 14 dienu karantīnu Latvijā un tā tikt sertificēti iebraukšanai citur.

Valstij arī vajadzētu uzņemties īrēt no "airBaltic" lidmašīnas regulāriem reisiem – varbūt reizi dienā vai reizi divās dienās – uz galvenajiem satiksmes punktiem un izstrādāt skaidru atļauju sistēmu braukšanai tiem, kuriem darījumu kārtošanai ir nepieciešama pārvietošanās, un skaidru repatriācijas sistēmu tiem, kas vēlas atgriezties mājās. Ja uztrauc atbraukušo latviešu iespējamā inficēšanās ar vīrusu un nepaļaujamies uz mājas karantīnu, varbūt tos varētu ievietot karantīnā uz 14 dienām tukšajās viesnīcās?

Igaunijas un Somijas valdība 19. martā vienojās par strādnieku kustības atjaunošanu. Mūsu Ārlietu ministrijai steidzami jāpanāk līdzīgs risinājums Latvijas darbinieku kustībai uz Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Ātra reakcija un atbalsts Latvijas uzņēmumiem

Valstij šobrīd ir jāizmanto iespējas nodrošināt maksimāli ātru reakciju uz notikumiem, vienlaikus atbalstot vietējos uzņēmumus.

Latvijā ir liels dronu klasteris.

Ierosinu apsvērt:


  1. dronu iegādi un izmantošanu ielu dezinfekcijai;

  2. dronu iegādi un izmantošanu attālinātai temperatūras mērīšanai pūļos.


Latvijā ir liels farmācijas klasteris.


  1. Valstij jāizveido pienācīga apmēra rezerves, izmantojot mūsu farmācijas un ķīmijas uzņēmumu jaudu: jāpasūta dezinfekcijas līdzekļi, kā arī pretvīrusa zāles/imunitāti stiprinoši preparāti, lai mēs būtu droši apgādāti krīzes laikā.


Latvijā ir spēcīgs IT klasteris.


  1. Ierosinu izstrādāt aplikācijas sociālā kontakta noteikšanai, lai varētu izsekot visus "Covid-19" slimniekus un tos, ar kuriem tie saskārušies.


Izmantot atlaistos cilvēkus citu funkciju veikšanai.


  1. Jāmeklē iespējas piesaistīt vissmagāk skarto nozaru masveidā atlaistos darbiniekus citām steidzamām/kritiskām funkcijām (piemēram, 300+ (pagaidu) atlaistie stjuarti ir perfekti sagatavoti dažādu atbalsta funkciju veikšanai veselības sistēmā).


Valsts budžeta deficīts

Valstij šobrīd ir jāveido budžets ar deficītu, ieguldot ekonomikas attīstībā straujāk nekā jebkad. Lai sekmīgi pārvarētu šo krīzi, nepieciešams budžeta deficīts vismaz 5% no IKP apmērā, kā arī noteikti jāpalielina investīcijas konkurētspējas uzlabošanai. Konkurētspēju vislabāk var uzlabot, investējot eksportējošu uzņēmumu attīstībā, jo tie ražo preci vai pakalpojumus, kas ir acīmredzami konkurētspējīgi. Izdošanās gadījumā to tirgus ir bezgalīgi liels, un atbalsts nekādā veidā nekropļo Latvijas tirgu. Eksporta attīstība ir vienīgā metode strauja labklājības pieauguma radīšanai.

Valstij ir jāiegulda arī zinātnē, jo tikai ar tās palīdzību var atrisināt konkurētspējas problēmu un rast risinājumus arī šai krīzei.

Jāmeklē iespējas papildu fiskālam stimulam, t.sk. strauji jāpalielina investīcijas infrastruktūrā, ja vien nav kādi nepārvarami piegādes ķēdes pārrāvumi.

Noteikti jāspēcina "Altum" un jāatvieglo tā procedūras.

Esmu pārliecināts, ka visi kopā mēs spējam paveikt daudz vairāk un ka šī krīze var būt lielisks pagrieziena punkts Latvijas attīstībai, ja vien to izmantosim pareizi!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form