Viens no pamatjautājumiem, uz kuru jāatbild klimata politikā, – kā iedzīvotājam mainīt savus paradumus, lai ikdienā tie kļūtu klimatam draudzīgāki? Vai šī iespēja tiks radīta ar papildu slogu vai arī ar stimuliem, kas tiks piedāvāti gan finansiāla atbalsta, gan dažādu infrastruktūras risinājumu veidā?
Manuprāt, jebkuram risinājumam ir jāatbilst vienam kritērijam, plānojot uz klimata neitralitāti virzītus pasākumus, – tie nedrīkst pasliktināt ne uzņēmumu, ne iedzīvotāju ekonomisko situāciju. Izvēlei par labu klimatneitrāliem risinājumiem jābūt balstītai pieejā, ka tie būs ērti un pieejami ikvienam iedzīvotājam.
Nākamajās desmitgadēs lielā stratēģiskā mērķa, klimata neitralitātes, sasniegšanā tiks iesaistītas visas tautsaimniecības nozares – ne tikai enerģētikas, transporta un lauksaimniecības jomas, kas atzītas par galvenajiem klimata pārmaiņu grēkāžiem. Arī apstrādes rūpniecībā, elektrotehnikas industrijā un citās jomās nāksies pievērsties tādiem risinājumiem un pārstrādes materiāliem, kas samazina ražojumu ietekmi uz klimatu. Sākotnēji gan mums ir jāsasniedz tuvākie mērķi emisiju samazināšanā, un tie galvenokārt saistās ar pārmaiņām apkārtējā vidē.
Transports un lauksaimniecība ir nākamie lielākie sektori aiz enerģētikas ar ievērojamu izmešu apjomu. Lauksaimniecības nozarē izmešu samazināšana ir panākama ar dažādu jaunu šai nozarei specifisku risinājumu ieviešanu. Ar transporta sektoru ir sarežģītāk. Katrs uzņēmums un iedzīvotājs ar to saskaras ikdienā. Likumsakarīgi, ka diskusijas par transporta sektoru iegūst visplašāko rezonansi. Kā tikt līdz darbavietai? Kā nogādāt bērnus uz bērnudārzu vai skolu? Tie ir praktiski jautājumi, uz kuriem jāatbild ikkatram, taču atbilde daļēji ir atkarīga no iespējām un ērtībām, kādas piedāvā publiskais sektors.
Otra daļēji mājsaimniecības ietvaros risināma joma ir enerģētika. Tās arvien lielāka decentralizācija rada iespēju ikvienam piedalīties gan enerģijas ražošanā, gan patēriņa kontrolē. Kad izdevīgāk mazgāt veļu – dienā vai naktī? Vai uz mājas jumta labāk uzstādīt saules kolektoru vai saules paneli? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz ekonomēt un izlemt, cik daudz naudas nākotnē tiks tērēts enerģijas rēķina samaksai.
Taču tas būs atkarīgs no iespējām, kādas tiek piedāvātas, lai ieviestu ekonomiski izdevīgus risinājumus. Mums ir instrumenti, lai to veicinātu. Piemēram, nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā ievērojamu finansējuma daļu paredzēts ieguldīt pasākumos, kas saistīti ar izmešu samazinājumu. Ne tikai šis, bet arī vairāki citi Eiropas Savienības fondi nāks mums palīgā.
Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai ar proaktīvas klimata politikas palīdzību modernizētu mūsu tautsaimniecību un radītu iespējas ikvienam iedzīvotājam ikdienā izdarīt videi draudzīgas izvēles. Nepieciešams tikai mācīties no pašu kļūdām, kas ir pieļautas iepriekšējā desmitgadē, un ņemt vērā to valstu pieredzi, kas līdz šim šajā jomā ir bijušas sekmīgākas par Latviju.