Jānis Patmalnieks: OIK tiek kontrolēts, maksājumi samazināsies
Foto: Foto: Aivars Liepiņš, Diena

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā politikas attīstība ir laba skola ne tikai tam, kādā veidā plānot politikas pasākumu, bet arī tam, kā šī politika tiek ieviesta un kontrolēta. Nepietiek vien ar pieņemto lēmumu veikt kādus politikas pasākumus, tie arī kvalitatīvi jāievieš un pēc tam rūpīgi jākontrolē. OIK gadījumā kļūda, kā tas netika darīts, bija grandioza. Līdz ar to sekas Latvijas sabiedrībai šodien ir iespaidīgas, un ne tikai finansiālā ziņā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāatzīst, kļūdījusies nav tikai Ekonomikas ministrija – arī pārējām iesaistītajām pusēm, t.sk. pašai nozarei, ir jāvērtē sava loma. Šis ir slikts piemērs tam, kā kopumā valsts pārvaldē tiek plānoti resursi politikas plānošanai, ieviešanai un uzraudzībai.

To, ka pastāv problēma OIK elektrostaciju kontrolē, Ekonomikas ministrija apzinājās jau 2017. gada sākumā, krietni pirms vēl atklātībā nāca informācija par iespējamo krāpšanos no uzņēmēju puses. Bijām jau sākuši apzināt problēmas staciju darbībā un veidot kontroles mehānismu. Jaunatklātā informācija pasteidzināja lēmuma pieņemšanu, kā rezultātā OIK saņēmēju uzraudzība kļuvusi daudz efektīvāka.

Kāds tad pašlaik ir pārbaužu rezultāts?

Konstatējot virkni pārkāpumu, t.sk. arī komersantu krāpniecisku rīcību, Ekonomikas ministrija ir atcēlusi vairākus desmitus lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu elektroenerģijas ražotājiem, kas nākotnē ļaus samazināt kopējo OIK apmēru par vairākiem simtiem miljonu eiro.

Secinot, ka komersanti rīkojušies negodprātīgi, ministrija atcēlusi 26 atļaujas, nākotnes OIK saistības samazinot par 384,5 miljoniem eiro (konteineru stacijas). Bet komersanti ar mums nav vienisprātis – šobrīd šo elektrostaciju īpašnieki ierosinājuši jau 21 tiesvedību par OIK atļauju atcelšanu.

Ekonomikas ministrija arī veic elektrostaciju iekšējās peļņas normas pārrēķinus. Obligātā iepirkuma (OI) ietvaros stacijas peļņas normas marža nedrīkst pārsniegt 9%, un stacijām, kas pārsniedz šo 9% līmeni, tiek samazināts OI ietvaros izmaksātais atbalsts nākotnē. No kopumā 374 stacijām peļņas norma samazināta 82 stacijām, kas dod vairāku miljonu eiro ietaupījumu gadā. Arī šeit daļa komersantu nepiekrīt ministrijas pārbaužu rezultātiem, un par šiem jautājumiem ierosinātas 18 tiesvedības.

Savukārt pēc šogad veiktās nodokļu parādu pārbaudes pašlaik atceltas atļaujas sešām elektrostacijām, kas OIK nākotnē vēl samazinās par 12,1 miljonu eiro. Kopumā nodokļu parādnieku bija krietni vairāk, liela daļa no viņiem noteiktajā termiņā parādu dzēsa un ieskaitīja valsts budžetā aptuveni 1,5 miljonus eiro.

Kas sekos tālāk?

Turpināsies rūpīgas elektrostaciju pārbaudes. Godprātīgajiem komersantiem uztraukties nav par ko, bet, ja tiks atklāti jauni pārkāpumi, OIK atļaujas tiks atceltas. Paralēli šobrīd pilnveidojam riska novērtēšanas sistēmu, kas nākotnē ļaus savlaicīgāk atklāt pārkāpumus. Ne Latvijas valsts, ne sabiedrība nav gatava maksāt par negodprātīgu rīcību. No nākamā gada komersantiem gada pārskati būs jāiesniedz elektroniski, kas ļaus kvalitatīvāk analizēt uzņēmumu darbību un līdz ar to sekmēs staciju efektīvāku kontroli.

Tāpat līdz ar iekšējās peļņas normas aprēķina izveidošanu ministrija uzkrājusi jaunu pieredzi OIK saņēmēju uzraudzībā. Šobrīd redzam, ka šis regulējums ir vēl uzlabojams, kas dos papildu OIK samazinājumu elektroenerģijas patērētājiem.

Vai OIK atcelšanas plāns ir reāls?

Ekonomikas ministrija kopā ar citu ministriju pārstāvjiem un nevalstisko organizāciju ekspertiem secinājusi, ka OIK kā elektroenerģijas ražotāju atbalsta sistēmu atcelt varam. Ne uzreiz, bet pakāpeniski tuvāko trīs gadu laikā. Kāpēc to nevaram izdarīt rīt? Lai izvairītos no jaunām, miljoniem vērtām tiesvedībām, jauniem skandāliem un jauniem satricinājumiem Latvijas sabiedrībā.

Pašreizējais OIK fiksētā tarifa režīms nedod iemeslus ražotājiem strādāt atbilstoši tirgus signāliem, proti, tad, kad cenas ir augstas. Tā vietā stacijas strādā visu laiku, neņemot vērā, vai elektroenerģija tirgū maksā 1 EUR/MWh vai 150 EUR/MWh. Šāda sistēma ir nepamatoti dārga patērētājiem, jo tiem, neskatoties uz tirgus cenu, ir jāmaksā 150 EUR/MWh atbalsts šim ražotājam.

Tā vietā ražotājiem būtu jābūt motivētiem strādāt tajās stundās, kad cena ir augsta, gan gūstot pietiekamus ienākumus, gan samazinot izmaksas patērētājiem. Mūsuprāt, tas ir jāmaina un jāliek ražotājiem strādāt brīžos, kad cena ir augsta. Kontroles un sistēmas pārskatīšana ar katru nākamo gadu samazinās atbalsta maksājumus enerģijas ražotājiem un līdz ar to arī privātpersonu maksājumus par šo politikas instrumentu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form