Vēl spilgtā atmiņā ir laiks pirms Ziemassvētkiem, kad saslimstība ar Covid-19 sasniedza arvien jaunākas virsotnes, bet tirdzniecības sektors darbojās pilnā sparā, ignorējot situāciju vīrusa izplatībā. Atceramies "melno piektdienu". Redzot situācijas nekontrolējamību, sekoja valdības lēmumi par pieejamo preču sarakstu veiklos. Saslimstība kopš decembra nav īpaši mainījusies, tomēr ir mainījusies pieeja situācijas kontrolei.
No nozares puses ir nākušas iniciatīvas, lai noteiktu standartus, kādi jāievēro tirdzniecības vietām, un tie sekojoši ir arī apstiprināti valdībā. Šis ir labs sākums tālajam ceļam, kas vēl ejams, lai ilgtermiņā panāktu kontroli pār vīrusa izplatību.
Mums ir jāpārdomā, kādā veidā mēs kā sabiedrība varam turpmāk darboties, dodot iespējas ekonomiskajām aktivitātēm, kas saistītas ar cilvēku pulcēšanos vienkopus. Šeit valdība nebūs tā, kas izšķirs vai šādas aktivitātes būs iespējamas. Tāpat kā citās valstīs, kur vīrusa izplatība ir zemākā apmērā, izšķiroša ir sabiedrības un viedokļu līderu attieksme pret situāciju. Risinājumus vīrusa izplatībai ievieš un ievēro nevis valdība, bet konkrēts uzņēmums, kuram ir vadītājs un īpašnieks.
Šis ir laiks, kad ne tikai valdībai, bet arī sabiedrības viedokļu līderiem ir jārāda piemērs, kā rīkoties, lai mēs visi kopā sadzīvotu ar vīrusa izplatību. Mēģinājumi provocēt, izplatīt nepatiesu informāciju kalpo atsevišķu indivīdu interesēm, bet nevis mums visiem kopā. Šīs darbības ir skaidri caurredzamas. Situācijā, kad ikdienu tiek saņemtas ziņas par jauniem Covid-19 slimniekiem un, kad intensīvās terapijas nodaļas slimnīcās tukšojas, nevis izrakstot cilvēkus uz mājām, bet gan uz morgu - tām nav nekāda morāla attaisnojuma.
Cīņu ar Sars-Cov-2 vīrusa izplatību var salīdzināt ar maratonu. Īsceļu distances tā pieveikšanai nav. Pamata noteikums, lai sasniegtu mērķi, ir ierobežot cilvēku kontaktēšanos. Jo mazāk satiksimies, jo mazāk izplatīsies vīruss. Mēs to apmānīt nevaram, tikai paši sevi. Labākas izredzes apturēt vīrusu ir visiem kopā sadarbojoties, nevis cerot, ka kāds mūsu vietā to izdarīs.
Redzot, kā vīruss attīstās, kļūst arvien skaidrāks, ka ar to nāksies sadzīvot ilgstoši. Situācija saglabāsies neskaidra vēl kādu laiku. Līdz ar to sabiedrības dzīve ir jāpārkārto sadzīvošanai ar vīrusu ilgtermiņā. Jāizstrādā risinājumi, kā var strādāt veikali, skaistumkopšanas nozare u.c. nozares epidemioloģiski drošos apstākļos. Tas ir tuvāko mēnešu uzdevums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
