Nevis reklāma, bet „rekomendācija”?
„Nule redzēju televīzijas reklāmu, kurā Latvijas Pediatru asociācija iesaka “Actimel” jogurtus „ikdienas diētā”. Sakiet, lūdzu, ko šis ieteikums nozīmē? Vai “Actimel” pārstāvji Pediatru asociācijai maksā par šo reklāmu un kādiem mērķiem šie līdzekļi tiek izmantoti? Jeb vai arī runa nebūt nav par maksu? Tad kāpēc Pediatru asociācija nereklamē citus, droši vien tāpat veselīgus produktus?” - šādu elektroniskā pasta vēstuli šopavasar saņēma Latvijas Pediatru asociācijas birojs.
Atbilde, kuru interesente saņēma no asociācijas sabiedrisko attiecību vadītājas Ievas Biķes, bija šai situācijai atbilstoši izvairīga: „Jautājums, kuru vēlaties noskaidrot, ir diezgan komplicēts. Latvijas Pediatru asociācija ir profesionāla ārstu apvienība, kura nenodarbojas un nekad nav nodarbojusies ar produktu reklāmu. Runa ir par rekomendāciju, kas apliecina, ka attiecīgās kompānijas ražotā produkta īpašības ir tādas, lai to varētu uzskatīt par drošu, kvalitatīvu, atbilstošu Latvijas tirgum un patērētāju interesēm…”
Uz kāda pamata šī „rekomendācija” tiek izteikta? „Ikvienas kompānijas rīcībā, protams, ir ražotāju veiktie pētījumi, produkta tehniskā dokumentācija un cita informācija, kas apliecina produkta kvalitāti. Tās kompānijas, kuras to vēlas, protams, drīkst iesniegt šos materiālus ne vien atbildīgajām institūcijām, kuras pārrauga produktu tirdzniecību - pārtikas gadījumā tas ir Pārtikas un veterinārais dienests -, bet arī profesionālām asociācijām un ekspertiem, lai pārliecinātos par attiecīgajam produktam piemītošajām īpašībām. Pamatojoties uz šiem materiāliem, arī tiek lemts, vai attiecīgo produktu iesaka vai ne. Turklāt Latvijas Pediatru asociācija www.lpa.lv informē plašu sabiedrību par aktualitātēm, arī bērnu pārtikas jomā,” skaidroja asociācijas pārstāve.
Tomēr - kā ir ar šo “Actimel” gadījumu un maksāšanu par tā popularizēšanu? Asociācija par to nekādu informāciju nesniedz, tāpat kā jebkādus citus datus par saviem finanšu avotiem. Latvijas Pediatru asociācija dibināta jau 1993.gadā, savas pastāvēšanas gados tā saskaņā ar “Lursoft” datu bāzes ziņām nav iesniegusi nevienu pašu pārskatu par savu darbību. Nekādu informāciju par savu reklāmas budžetu un tā izmantojumu šādām aktivitātēm nesniedz arī “Actimel” ražotājs Francijas uzņēmums “Compagnie Gervais Danone”, kuru Latvijā pārstāv SIA “Danone” - tās apgrozījums 2003.gadā bija 650 tūkstoši latu.
Šī situācija nav nekāds brīnums vai izņēmums: Latvijas Pediatru asociācija nav vienīgā savas jomas profesionāļus apvienojošā organizācija, kuras vārds tiek izmantots, lai atbalstītu ražotāju konkrētus produktus, - zobārsti iesaka noteiktas zobu pastas un košļājamās gumijas, līdzīgi rīkojas arī kosmetologi. Tas viss notiek, nesaņemot nekādu atlīdzību par faktisko reklāmu: piemēram, Latvijas Zobārstu asociācijas ieņēmumu un izdevumu pārskats par 2003.gadu rāda, ka tā neesot saņēmusi ne santīma ziedojumu un dāvinājumu, tai nav bijuši arī nekādi saimnieciskās darbības ieņēmumi - saņemtas vienīgi „citas ikgadējās iemaksas” 31 159 latu apjomā, taču nekāda sīkāka informācija par tām oficiāli netiek sniegta…
„Izpalīdzēt” var dažādi
Tiesa, „kabatas organizācijas” iespējams piebarot dažādi. Maksājumi to budžetā ir tikai viens no iespējām, turklāt, raugoties uz oficiālajiem sabiedrisko organizāciju finanšu pārskatiem, acīmredzami ne tā populārākā. Daudz „civilizētāk” ir, piemēram, piedāvāt telpas un citus materiālus labumus „draudzīgām” kompānijām: viens no spilgtākajiem piemēriem ir vairākas meža nozares asociācijas, kuras draudzīgi saspiedušās ar uzņēmumu “Latvijas finieris” cieši saistītā ēkā Rīgā, Skaistkalnes ielā 1.
Kopā ar Rīgas muitas reģionālās iestādes muitas kontroles punktu “Latvijas finieris” mitinās gan Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija, gan asociācijas Latvijas koks un Latvijas mēbeles. Turklāt šāda „darījumu simbioze” vismaz mūsu valsts eksportam nozīmīgajā mežsaimniecības nozarē tiek uzskatīta par vispārpieņemtu: jaunā Latvijas Mežsaimnieku asociācija jau pēc dibināšanas iemitinās tās vadītāja Anda Saulīša bijušās darbavietas Somijas mežrūpnieku meitas firmas SIA “Silva” telpās. Starp citu, viņš pats, lūgts komentēt, vai minēto četru organizāciju kopējās mītnes atrašanās vieta var apstiprināt neoficiālo informāciju, ka šīs organizācijas pirmām kārtām aizstāv tieši “Latvijas finiera” un saistīto uzņēmumu biznesa intereses, atbild izvairīgi: „Šīs organizācijas ir apvienojušās Latvijas Kokrūpniecības federācijā un galvenokārt risina kokapstrādes uzņēmumus interesējošus jautājumus…”
Kā šāda „izpalīdzēšana” sabiedriskajām organizācijām var tikt izmantota? Jaunatnes sociāldemokrātiskās savienības ģenerālsekretārs Ivars Jakovels, kurš padziļināti pētījis situāciju mežizstrādē, norāda uz konkrētu gadījumu: pieņemot lēmumu par to, cik daudz koksnes un kā 2005.gadā tā tiks realizēta no valsts mežu apsaimniekotāja - valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži - pārziņā esošās platības, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atbalstījis variantu, kurš tiek uzskatīts par izdevīgu tieši “Latvijas finierim” un kuru vienbalsīgi atbalstījušas piecas meža nozares organizācijas, arī „sakritības pēc” visas četras Skaistkalnes ielas 1.nama iemītnieces…
„Nevienam vismaz ārzemēs nav noslēpums, ka lielie uzņēmumi veido savas “kabatas sabiedriskās organizācijas”, kuru darbinieki ar putām uz lūpām aizstāv visas nozares un valsts intereses, lai gan patiesībā viņu uzdevums ir aizstāvēt īstā darba devēja intereses. Pieļauju, ka pavisam drīz šādas mikimaušu organizācijas varētu kļūt par neiztrūkstošu elementu ikviena nozīmīga lēmuma pieņemšanā, un tādas būs katram sevi cienošam uzņēmumam. Rozem līdzīgiem ministriem atliks tikai izvēlēties, kurā ielā izvietotā tautas balsī nesavtīgi ieklausīties” – tā šo situāciju raksturo I.Jakovels.
Raksta pilnu tekstu lasiet jūnija žurnālā “Kapitāls”!