Foto: Privātais arhīvs
Cik gan bieži, pamostoties nedēļas nogales rītā, nākas secināt, ka ledusskapis ir galīgi tukšs un nav, ko celt sestdienas brokastu galdā? Tehnoloģiskās iespējas jau šobrīd ļauj ikvienam iegādāties svaigus pārtikas produktus ar ātru piegādi līdz pat mājas durvīm, bet tikai iedzīvotāju paradumu maiņa ilgtermiņā noteiks to, kādas būs vadošās pārtikas iegādes tendences nākotnē. Kas slēpjas aiz horizonta – vai turpmāk arvien biežāk pārtiku iegādāsimies tiešsaistē, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Iepirkšanās internetā 2022. gadā notika retāk

Latvijā 91% mājsaimniecību ir piekļuve internetam1, savukārt vienu reizi trīs mēnešos internetā iepirkušies vismaz 42% Latvijas iedzīvotāju2. Lai gan tiešsaistes iepirkšanās uzrāviens salīdzinājumā ar 2021. gadu ir samazinājies, tas neliecina, ka Latvijas iedzīvotāji tuvākajā nākotnē plāno no šīs privilēģijas atteikties. Tieši otrādi, ir plašas izaugsmes iespējas, īpaši pārtikas piegādes jomā. Konsultāciju uzņēmuma "McKinsey & Company" prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam plānveida pārtikas produktu piegāde (ar solījumu veikt piegādi tajā pašā dienā) joprojām veidos lielāko daļu no pārtikas produktu un ēdienu piegādes mājās, savukārt tūlītēja piegāde (definēta kā piegāde pēc pieprasījuma, parasti ar izpildes laiku no 15 līdz 30 minūtēm, kurā ietilpst arī "Bolt Market" piedāvājums) varētu sasniegt 1 līdz 4 procentus, valstīs ar augstu interneta iepirkšanās paradumu – pat 7%.3 Lai gan šobrīd šādas prognozes varētu šķist ambiciozas, pēdējo divu gadu laikā, atsaucoties klientu pieprasījumam, mēs paplašinājām savu darbību Latvijā, atverot 8 piegādes centrus Rīgā un uzsākot darbību arī Jelgavā. Izaugsmes iespējas ir arī citur Latvijā.

Ko māca pagātne

1916. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika dibināts pašapkalpošanās pārtikas preču veikals "Piggly Wiggly", veikala koncepts bija neredzēts: cilvēki staigā starp ejām un paši izvēlas produktus! Klienti bija šokā, un uzņēmējam nācās krietni piestrādāt, lai piesaistītu pircējus, jo visi bija pieraduši pie tā, ka produktus iesaiņo veikalnieks pie kases. Šādos pašapkalpošanās pārtikas veikalos tika radītas daudzas idejas, kuras mēs tagad uzskatām par pašsaprotamām, piemēram, kases stendi, izsmalcināts veikalu izkārtojums un iepirkumu ratiņi, mūsdienās arī pašapkalpošanās kases un preču skeneri, kurus klienti izmanto paši.

Līdzīgi, mēģinot radīt jaunu inovāciju, otra lielākā lielveikalu ķēde Apvienotajā Karalistē "Sainsbury's" 2000. gadu sākumā atvēra pasaulē pirmo virtuālo veikalu, tomēr izrādījās, ka vēl nav pienācis īstais brīdis, un veikals zemās popularitātes dēļ drīz tika slēgts. Šie abi gadījumi parāda, ka cilvēki ar laiku izveido savus paradumus un pret pārmaiņām mēdz attiekties kūtri. Lielā mērā pateicoties pandēmijas ierobežojumiem, kas bija kā grūdiens pārtikas iegādei internetā, gan klienti, gan uzņēmēji mainīja domāšanu un pieeju. Tieši tas arī veicināja virtuālo veikalu atgriešanos. Tiek prognozēts, ka virtuālo veikalu skaits visā pasaulē šajā desmitgadē pieaugs par 750%. Nozares izaugsme slēpjas iespējā iedzīvotājiem adoptēt paradumu ar tūlītēju piegādi iegādāties ne tikai pārtiku, bet arī citas ikdienā nepieciešamās preces. Sākot no medicīnas precēm (piemēram, Covid-19 testi, vitamīni) un saimniecības precēm, beidzot ar elektroniku (piemēram, kafijas automāts, fēns) un pat Ziemassvētku eglītēm attiecīgajā sezonā. Tehnoloģiju iespējas jau šobrīd to spēj nodrošināt, un tā ir realitāte.

Galvenie izaicinājumi šogad

Skaidrs, ka saņemt pārtikas produktus mājās ir krietni ērtāk, nekā doties tiem pakaļ uz veikalu. Bet attiecībā uz iedzīvotāju pirktspēju – jaunākie Eiropas iedzīvotāju pētījumi liecina par pastāvīgu pesimismu attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, kā arī plaši izplatītām bažām par inflāciju. Covid-19 pandēmijas un īpaši Ukrainas un Krievijas kara efekts uz cilvēkiem Latvijā atstāj gan emocionālus, gan sociālus un arī spēcīgus ekonomiskos nospiedumus. Inflācija 2022. gadā Latvijā bija augstāka nekā rietumvalstīs (pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati), kas atspoguļojas arī iedzīvotāju uzvedībā. Neskatoties uz stereotipu, pārtikas iegāde ar tūlītēju piegādi var būt izdevīgāka nekā došanās uz veikalu paša spēkiem – pirmkārt, produkti, kuriem piemērota īpaša cena, ir vieglāk pārredzami, otrkārt, cilvēki biežāk iepērkas mērķtiecīgāk, jo ir iespēja izvairīties no impulsīviem pēdējā brīža pirkumiem. Tāpat arī samazinās ceļa izdevumi un ceļā pavadītais laiks.

No uzņēmējdarbības viedokļa inflācija un izmaksu palielinājums būs izaicinājums e-komercijas un mazumtirdzniecības nozarei kopumā. Kvalitātes un cenas attiecība būs svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tas piespiedīs tirgotājus domāt radošāk, cīnīties par labākiem piedāvājumiem un ieguldīt līdzekļus mārketingā vēl mērķtiecīgāk, lai sasniegtu savu mērķauditoriju. Tieši situācijas izpratne, daudzveidīga un plaši pieejama sortimenta veidošana būs tā, kas ļaus saglabāt klientu lojalitāti un veidot to arī nākotnē. Sagatavot piedāvājumu īstajam brīdim – tā ir e-komercijas priekšrocība, pret kuru nepieciešams izturēties ar vislielāko atbildību. Lai no šīs krīzes izkļūtu spēcīgākā pozīcijā, e-komercijas spēlētājiem jākoncentrējas uz pievienotās vērtības un personīgās pieejas veidošanu, nevis vienkārši iesaisti sacensībās par zemāko cenu.

Kā izskatīsies pārtikas iegāde nākotnē?

Katras pārmaiņas un jaunas iespējas sākumā izraisa neizpratni, bet ar laiku mēs ieraugām priekšrocības, piemēram, par pašapkalpošanās kasēm, kas izvietotas veikalos, sākumā cilvēkiem bija daudz jautājumu, tagad jau tās izvēlas liela daļa veikala apmeklētāju. Pēdējie trīs gadi pierādīja, ka cilvēki ir elastīgi un spējīgi mainīt savus paradumus. Lai gan grūti paredzēt, kura pārtikas iegādes metode nākotnē būs dominējošā, skaidrs ir tas, ka tā būs ērtākā, izdevīgākā un klienta vajadzībām atbilstošākā. Virtuālie veikali ir tikai nedaudz parādījuši savu potenciālu mainīt cilvēku ikdienas paradumus. Krīzē izšķiroša nozīme būs personalizētai pieredzei, lai klienta mainīgās vajadzības tiktu pastāvīgi apmierinātas un par atbilstošu cenu.

1 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ISOC_CI_IN_H/default/bar?lang=en&category=isoc.isoc_i.isoc_ici

2 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ISOC_EC_IB20/default/table?lang=en&category=isoc.isoc_i.isoc_iec

3 https://www.mckinsey.com/industries/retail/our-insights/the-next-s-curve-of-growth-online-grocery-to-2030

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!