Izskanējusi jau prognoze panākt politisku vienošanos jau līdz gada vidum. Eiropas Komisija jau paziņojusi, ka tā konceptuāli atbalsta šo ideju, bet Pasaules Banka ir brīdinājusi, ka likmei nav jābūt pārlieku lielai, lai nenogalinātu nabadzīgāko valstu iespējas piesaistīt investīcijas. Ideja ir reāla, jo tā nav jauna – tā saskan ar OECD līdzšinējo iniciatīvu.
Prognoze
Tomēr pagaidām šo priekšlikumu vērtēju kā deklaratīvu, kamēr vien valstis nevienosies arī par to, kādi būs ar UIN apliekamās minimālās bāzes principi, jo efektīvā UIN likme var daudz kur būt pavisam atšķirīga no nominālās. No otras puses, ieviešanas mehānisms vairs nešķiet tik nereāls, jo lielajām starptautiskajām kompānijām (ar apgrozījumu virs 750 miljoniem eiro) jau pastāv t.s. "country-by-country" ziņojums, ar kuru šiem uzņēmumiem jāpaziņo visām valstīm, kurās tie atrodas, visa finanšu informācija, tai skaitā par aktīviem, darbiniekiem utt. – sadalījumā pa valstīm. Ja minimālā globālā nodokļa ideja caur lielajiem uzņēmumiem izrādīsies veiksmīga, to diezgan ātri varēs piemērot arī mazākiem.
Problēmas sakne
To, visticamāk, sapakos ar OECD otru iniciatīvu, kas paredz nodokļa piemērošanu lielajam digitālajam biznesam atkarībā no tā klientu atrašanās vietas, kaut arī attiecīgajā valstī uzņēmumam nav fiziskas klātbūtnes. Tomēr "cīņa nav galā un nebeigsies", jo neviens publiski nerunā, kā tiks galā ar galveno strīdus ābolu – kā sadalīt, cik daudz ir apliekams valstī, kur peļņa radusies (kur ir R&D, IP utt.), un patēriņa valstī.
Vai Latvija ir Eiropas ofšors?
Līdz šim mazāk ir bijis vairāk. Īrijas 12,5% UIN likme bijusi pietiekami pievilcīga, lai pat pēc visām OECD t.s. BEPS (pretizvairīšanās) iniciatīvām trīskāršotu UIN maksājumus pēdējo 8 gadu laikā līdz pat 12 miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā Latvijas budžets kopumā.
Latvijā 2020. gadā UIN ieņēmumi bija 207 miljoni, bet 2019. gadā – 45 miljoni, kas nozīmē, ka pie jaunajā sistēmā Latvijā reti kurš maksā UIN.
Iedzīvotāju skaits Īrijā – vien 2,5 reizes lielāks, UIN ieņēmumi Latvijā 2020. gadā – ap 2% no Īrijas UIN ieņēmumiem (50 reizes mazāk)! Taisnības labad jāsaka, ka arī Igaunijā UIN ieņēmumi nav nekādi grandiozie – ap 509 miljoniem. Īrija arī smalki apgāž Latvijā proponēto mītu, ka nodokļu ieņēmumiem jābūt augstiem attiecībā pret IKP, – Īrijā tas ir viens no zemākajiem starp OECD valstīm – vien 23% (Latvijā – 31%), kas pierāda, ka fokusam būtu jābūt uz IKP audzēšanu, ne nodokļu.
"Race to the bottom"
Kādēļ Latvija neafišē ārzemēm investīciju piesaistīšanas nolūkā, ka Latvijā praktiski nav jāmaksā UIN?
Protams, ne tikai UIN likmes dēļ ASV lielie uzņēmumi laužas uz Īriju – ir daudz citu loģisku skaidrojumu, bet uzņēmumi rēķina UIN ietekmi uz investīcijām. Kāds ASV klients reiz man minēja, ka viņi varētu apsvērt Īrijas vietā izvēlēties Latviju tirdzniecības biznesam, ja varam piedāvāt efektīvo UIN likmi 2% apmērā.
Kipra, piemēram, aktīvi reklamē, ka tās nominālo 10% UIN likmi iespējams samazināt līdz 2%, jo tur iespējama domājamo procentu atskaitīšana, kāda reiz bija Latvijā (% atskaitīšana no bāzes, apliekamas ar UIN, par kapitālā ieguldīto summu tā, it kā tas būtu aizdevums). Tātad valstu UIN konkurence un t.s. "race to the bottom" ir realitāte, nevis mīts, un tas tā turpināsies līdz šādas ASV vai OECD iniciatīvas pieņemšanai.