Jānis Taukačs, Mārtiņš Rudzītis: Holdingiem jābūt ekonomiskai būtībai
Foto: Shutterstock

Arvien biežāk Eiropā vērojama tendence uzbrukt korporatīvām struktūrām, it sevišķi – kopš 2019. gada ES Tiesas spriedumiem Dānijā. Te esam paanalizējuši kārtējo pierādījumu tam, raugoties uz vienas ES valsts nacionālās tiesas darbībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iesakām kritiski paskatīties uz savu uzņēmumu grupas korporatīvajām struktūrām un padomāt, vai visu uzņēmumu pastāvēšanai ir ekonomisks pamatojums. Nodokļu ieguvums vien nevar veidot šādu pamatojumu. Piemēram, ja operatīvais bizness ir Latvijā, holdings Nīderlandē un akcionārs (PLG) arī Latvijā, tad VID, mazākais, drīkst liegt Latvijas–Nīderlandes nodokļu konvencijas priekšrocības un vērtēt situāciju tā, it kā Latvijas SIA ir Latvijas dalībnieks.

Nodokļu konvencijas

Spānijas Augstākā tiesa nesen taisīja spriedumu lietā par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu autoratlīdzību maksājumam saskaņā ar Spānijas un Šveices nodokļu konvenciju. Lietā Spānijas nodokļu administrācija liedza piemērot Nodokļu konvencijā noteikto atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa piemērošanas autoratlīdzības maksājumam, kuru Spānijas sabiedrība veica Šveices holdinga sabiedrībai. Atteikumu tā pamatoja ar to, ka maksājuma faktiskais labuma guvējs ir Šveices sabiedrības ārzemju dalībnieks (ne pati Šveices sabiedrība), kuram nav piemērojami Nodokļu konvencijā noteiktie atvieglojumi. Tik tālu viss bija prognozējams.

Būtiski, ka Nodokļu konvencijas noteikumi par autoratlīdzību ienākumu neparedzēja nosacījumu, ka ienākuma saņēmējam ir jābūt faktiskajam labuma guvējam, lai piemērotu atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa piemērošanas ienākuma izcelsmes valstī! Tomēr Spānijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka Nodokļu konvencijas noteikumi ir jāinterpretē atbilstoši OECD nodokļu paraugkonvencijas komentāriem un ES tiešo nodokļu direktīvām, saskaņā ar kurām nodokļa atbrīvojums ir piemērojams tikai maksājumiem, kuru saņēmējs ir to faktiskais labuma guvējs.

Spānijas Augstākā tiesa lietā lēma par labu nodokļu maksātājam. Lai gan OECD nodokļu paraugkonvencijas komentārus un ES skaidrojumus var izmantot, lai interpretētu Nodokļu konvencijas noteikumus, tie tomēr neļauj iziet ārpus konvencijas teksta robežām. Lai gan šī lieta attiecās uz nodokļu konvencijā noteikto atvieglojumu neautorizētu izmantošanu (treaty shopping), jautājums ir aktuāls arī attiecībā uz ES direktīvās noteikto nodokļu atbrīvojumu piemērošanu (directive shopping).

ES direktīvas

2019. gadā Eiropas Savienības Tiesa taisīja prejudiciālo nolēmumu t.s. "Dānijas lietās", kurās Dānijas sabiedrības veica procentu un dividenžu maksājumus saistītām Luksemburgas, Kipras un Zviedrijas sabiedrībām, kuras tieši vai netieši piederēja Bermudu salu un Kaimanu salu sabiedrībām vai privātā kapitāla fondam, kura ieguldītāju rezidence nebija zināma. ES Tiesa atzina, ka ES dalībvalstīm ir pienākums ieviest pretizvairīšanās pasākumus, lai liegtu nepamatotu "Procentu–autoratlīdzību" un "Mātes–meitas" direktīvās noteikto nodokļu atbrīvojumu piemērošanu maksājumiem saistītām "ekrāna" jeb "čaulas" sabiedrībām. Turklāt saskaņā ar ļaunprātīgas tiesību izmantošanas aizlieguma principu ES dalībvalstīm ir jāliedz nodokļu atbrīvojuma piemērošana pilnīgi mākslīgām nodokļu shēmām neatkarīgi no tā, vai to nacionālie normatīvie akti paredz speciālas pretizvairīšanās normas.

Pēc šī prejudiciālā nolēmuma daudzu ES dalībvalstu nodokļu administrācijas ieņēma nostāju, ka atbrīvojums no ieturējuma nodokļa piemērošanas holdinga sabiedrībām ir piemērojams tikai tad, ja tās ir ienākuma faktiskais labuma guvējs, neatkarīgi no tā, vai nacionālie normatīvie akti paredz šādu nosacījumu. Strīdā par šādas prakses likumību, piemēram, arī Spānijas administratīvā tiesa 2019. gadā lēma par labu nodokļu administrācijai. Līdzīgi spriegumi parādās kā sēnes pēc lietus arī citās ES valstīs. Tomēr, ņemot vērā šī jautājuma nozīmīgumu, sagaidāms, ka tiesvedība par to turpināsies.

Darījumu ekonomiskā būtība

Pretizvairīšanās pasākumu efektīva piemērošana, lai novērstu Latvijas nodokļu konvencijās un likumos noteikto nodokļu atvieglojumu neautorizētu piemērošanu, ir aktuāla arī dažādās situācijās Latvijā. Piemēram, ārvalsts holdinga sabiedrību var izveidot, lai saņemtu nodokļu konvencijā noteikto atbrīvojumu no 20% ieturējuma nodokļa piemērošanas Latvijā attiecībā uz maksājumiem par konsultatīvajiem un vadības pakalpojumiem. Tā var, piemēram, kalpot par "ekrānu" starp Latvija sabiedrību un nodokļu ārzonas sabiedrību, lai apietu ieturējuma nodokli, kurš būtu piemērojams Latvijā, ja maksājums tiktu veikts tieši ārzonas sabiedrībai. Visbeidzot, Latvijas nodokļu maksātāji var izmantot ārvalsts holdinga sabiedrības, lai slēptu tiem piederošos aktīvus un ienākumus.

Šajās situācijās "darījuma ekonomiskās būtības" un tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma princips var kļūt par nozīmīgu pretizvairīšanās instrumentu, lai liegtu nodokļu atvieglojumu piemērošanu darījumiem ar "čaulas" sabiedrībām Eiropā. ES Tiesas interpretācija paver iespēju nodokļu administrācijām efektīvāk cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču tā principā neliedz izmantot nodokļu priekšrocības citā dalībvalstī. Lai nošķirtu pieļaujamu nodokļu plānošanu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījumu ekonomiskās būtības izvērtējumam nākotnē būs arvien lielāka loma.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība OECD VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam