Lēmumu, kam piešķirt finansējumu un kam nē, pieņem MAF padome. Salīdzinot finansējuma saņēmēju sarakstu ar MAF padomes sarakstu, atklājas, ka lielākoties tās ir vienas un tās pašas organizācijas. Tādējādi sanāk, ka paši lemj par to, cik paši saņems. Faktiski tas ir vistiešākais interešu konflikts. ZM meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis gan norādīja, ka lēmumu pieņemšanas mehānismā ir iestrādāts tas, ja konkrēts projekts attiecas uz izpildītāju, kas darbojas arī MAF padomē, tad viņš nedrīkst piedalīties konkrētā lēmuma pieņemšanā. "Teorētiski interešu konflikts ir novērsts," saka Jānis Birģelis. Un patiešām šajā gadījumā gribas uzsvērt vārdu "teorētiski". Jebkurā kopienā pastāv kaut kāda vairāk vai mazāk oficiāla vai neoficiāla hierarhija. Jebkurā kolektīvā vienmēr atradīsies kāds līderis. Kāds, kuru respektē vairāk nekā citus. Un pilnīgi noteikti arī MAF padomē atrodas tādi, kuriem meža nozarē ir lielāks "svars", kuri tiek respektēti vairāk nekā citi. Tādā gadījumā pastāv reāla iespēja, ka pārējie ļoti labprāt balsos par šādu cilvēku izvirzītajiem projektiem, pat neiedziļinoties, vai projekts patiešām nepieciešams un cik tāds vispār izmaksā. Tāpat arī iespējams, ka padomes locekļi savstarpēji vienojas, ka atbalstīs viens otra projektus. Tādēļ māc pamatotas bažas, ka MAF līdzekļi varētu tikt sadalīti, vai nu "aizmuguriski" vienojoties, vai arī pēc bara likumiem, proti, kam lielāki žokļi, tam lielāks kumoss. Savukārt neatkarīgu ekspertu piesaisti finansējuma sadalīšanas procesā Jānis Birģelis vērtē skeptiski, norādot, ka mazajā Latvijā jebkuram neatkarīgajam ekspertam agri vai vēlu var atrast saistību ar kādu no vērtējamajiem projektiem. Viņš norāda, ja būtu kāda labāka alternatīva, kā organizēt MAF līdzekļu sadalīšanu, tā tiktu izmantota. Atšķirīgs viedoklis ir Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram Jānim Kinnam, kas uzskata, ka neatkarīgu ekspertu piesaiste MAF projektu izvērtēšanā situāciju varētu uzlabot.
Kontroles faktiski nav
Šaubas par MAF māc arī tādēļ, ka ZM nav noteikusi nekādas prasības, kādām jābūt realizēto projektu atskaitēm. Palūkojoties ZM mājas lapā publicētajās 2005.gada projektu atskaitēs, kļūst skaidrs, ka katrs tās gatavojis, kā ienāk prātā. Tas varbūt ir atkarīgs no katra projekta specifikas, taču interesantākais, ka netiek pievērsta uzmanība projektu finanšu izlietojumam. Projektu realizētāji tos sagatavo un iesniedz ZM, taču publiski tie nav pieejami. Pēc izlases principiem ZM veic atsevišķu projektu pārbaudi, un, kā jau to var nojaust, nevienā gadījumā nav atklāta nelietderīga līdzekļu izlietošana.
Taču, kā pastāstīja ornitologs Māris Strazds, kas agrāk arī bija MAF padomes sastāvā, šobrīd no tās "bodītes" turas pēc iespējas tālāk. Viņam nebija pieņemams, ka, piešķirot finansējumu projektiem, MAF padomei bieži vien neinteresēja pieprasītā finansējuma pamatojums, kas skaidrojams ar to, ka paši projekta pieteicēji ir arī lēmēji par finansējumu. Loģiski, kurš gan pats labprātīgi pieteiksies braukt komandējumā ar autobusu un dzīvos divu zvaigžņu viesnīcā, ja var aizlidot ar lidmašīnu pirmajā klasē un dzīvot pieczvaigžņu viesnīcā. Māris Strazds arī norādīja, ka organizācijām, kuras nav pārstāvētas MAF padomē, finansējumu saviem projektiem iegūt ir mazas izredzes. Arī tam ir loģisks skaidrojums, proti, ir paaugstināta iespēja, ka MAF padomes pārstāvji varētu nelemt par labu organizācijām, kas padomē nedarbojas. Turklāt jābalso taču ir par tiem projektiem, kurus izvirzījušas MAF padomes locekles, pretējā gadījumā pats balsotājs var palikt "aiz svītras". Kaut arī ar mazām cerībām iegūt MAF finansējumu, Māris Strazds nevēlas padomē piedalīties, lai pār viņu nekristu interešu konflikta aizdomu ēna.
Interesanti, ka savulaik Jānis Kinna ierosināja publiskot MAF padomes lēmumus, kas atklātu, kādēļ vienam projektam finansējums piešķirts, bet citam nē, taču šāds priekšlikums atbalstu neguva. Jānis Kinna skaidro, ka atteikums pamatots ar to, ka pēc valsts neatkarības atgūšanas ZM ieguldījusi milzīgu darbu, lai tik dažādos meža nozares pārstāvjus sasēdinātu pie viena galda un veicinātu diskusiju starp viņiem. Publiskojot minētos lēmumus, diskusija varētu tik pārvērsta nevajadzīgos strīdos. Taču ikvienai reāli domājošai būtnei droši vien nāk prātā arī cita versija, proti, publiskojot MAF padomes lēmumus, visi varētu uzzināt, kādēļ, piemēram, projekts par meža mācību takas izveidošanu bērniem finansiālu atbalstu nesaņem, bet tā vietā kāds saņem atbalstu ārvalstu braucienam. Kurai versijai ticēt, paliek katra paša ziņā.