Jānis Trēziņš: Meža konsultatīvās padomes jaunie krēsli

MKP strādās četri pārstāvji no meža īpašnieku vai pārvaldītāju interešu grupas, no tiem divi pārstāvji no privāto mežu un divi pārstāvji no publisko mežu īpašniekiem vai pārvaldītājiem. Četri pārstāvji no kokrūpniecības interešu grupas, viens no meža nekoksnes vērtību apsaimniekotāju interešu grupas, trīs no meža apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju interešu grupas, trīs no vides un dabas aizsardzības interešu grupas, kā arī viens pārstāvis no darba ņēmēju interešu grupas.

Kā informēja ZM Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis, visas ieinteresētās organizācijas rakstiskā veidā savu vēlmi piedalīties MKP var izteikt līdz šā gada 26.maijam. Savstarpējo diskusiju rezultātā attiecīgo interešu grupu pārstāvjiem jānolemj un līdz 12.jūnijam jāinformē ZM, kuras būs tās organizācijas, kas turpmāko gadu darbosies MKP.

Interesanta situācija varētu izveidoties starp privātā meža īpašnieku organizācijām, kur uz diviem krēsliem pretendē vairākas, pēc saviem uzskatiem atšķirīgas organizācijas. Viena no senākajām privāto mežu īpašnieku organizācijām ir Ērika Zaķa izveidotā Kooperatīvā sabiedrība "Latvijas Meža īpašnieku asociācija", taču šķiet nevienam meža nozarē strādājošajam tā arī nav kļuvis skaidrs, ko tad īsti šī organizācija pārstāv un par ko iestājas.

Šobrīd viens no lielākajiem privātā meža īpašnieku spēkiem ir Meža īpašnieku biedrība, kuras valdes priekšsēdētājs ir meža nozarē atzīta un respektēta personība Arnis Muižnieks. Vēl ir divas privātā meža īpašnieku organizācijas – Asociācija "Latvijas privātie meži", kuras izpilddirektors ir Artūrs Mežals un "Mežsaimnieku asociācija" ar Andi Saulīti priekšgalā.

Visas šīs organizācijas pārstāv privātā meža īpašnieku intereses, taču atšķirība ir tā, ka, skatoties pēc šo organizāciju biedru apsaimniekotajām platībām, Artūra Mežala un Anda Saulīša organizācijas pārstāv tikai un vienīgi privātos meža īpašniekus, bet Arņa Muižnieka, arī valsts mežu intereses. Tādēļ vēl jo interesantāk var izvērsties notikumi ap vietu sadali MKP. Turklāt pavisam nesen tika izveidota Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija, kas nākotnē plāno apvienot vairākas līdzīgi domājošas privāto mežu īpašnieku organizācijas. Tādējādi uz divām vietām MKP teorētiski var pretendēt piecas organizācijas.

Tomēr, domājot par vietu sadalījumu MKP, gribot negribot jāpievēršas jautājumam par biedru sastāvu attiecīgajās organizācijās, un te jārunā par AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Šis valsts uzņēmums kopā ar tādām organizācijām kā "Gaujas Nacionālais parks", Meža pētīšanas stacija, "Rīgas meža aģentūra" (RMA) u.c. var pretendēt uz tām divām vietām, kas pārstāv publisko mežu īpašniekus vai pārvaldītājus. Tas, ka LVM šajā interešu grupā iegūs vismaz vienu vietu, nerada nekādas šaubas. Taču LVM ir iestājies arī Meža īpašnieku biedrībā, kas pārstāv privāto meža īpašnieku vai apsaimniekotāju interešu grupu. LVM šajā organizācijā pēc apsaimniekojamām platībām aizņem apmēram 86% lielu īpatsvaru, tādējādi biedrības visu dalībnieku apsaimniekotās platības no kopējās Latvijas mežu platības aptver 51%. Kā atzina A. Muižnieks, kaut arī LVM ir lielākais dalībnieks biedrībā, lēmumu pieņemšanu tas neietekmē, jo katram biedram ir tikai viena balss. Ja kopā biedrībā ir 35 dalībnieki, tad lēmumu pieņemšanā LVM var būt tikai pavisam neliela ietekme. A.Muižnieks arī informēja, ka biedrības sapulcē nolemts pieteikties dalībai MKP.

Meža īpašnieku biedrība iestājusies arī Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijā, tādējādi LVM netieši pārstāvēta arī šajā organizācijā. Tātad - Meža īpašnieku biedrība konfederācijā ir lielākais dalībnieks. Taču konfederācijā lēmumu pieņemšanā darbojas tieši tādi paši noteikumi, kādi Meža īpašnieku biedrībā, tādēļ teorētiski LVM ietekme arī šajā organizācijā var tikt uzskatīta par maznozīmīgu.

Tomēr tik un tā paliek jautājums, cik tas ir korekti vai pareizi, ja LVM, kas pēc savas būtības MKP pārstāv publiskos mežus, "iefiltrējas" privāto mežu īpašnieku organizācijās, tādējādi netieši pārstāvot savas intereses MKP vienlaicīgi no vairākām interešu grupām. Jānis Birģelis atklāja, ka par šādu jautājumu viņš neesot bijis aizdomājies un arī atbildes viņam nav. Tomēr viņš piebilda, ka LVM nav aizliegts iestāties dažādās sabiedriskajās organizācijās. Arī MKP jaunais nolikums nenosaka kritērijus vai prasības organizācijām, kas vēlas piedalīties MKP. Tas nozīmē, ka jebkurš interesents var izveidot fiktīvu organizāciju un pretendēt uz kādu vietu MKP. Cits jautājums - vai pārējās organizācijas attiecīgajā interešu grupā to pieļaus.

Ir apsveicami, ka privātā meža īpašnieku sektors Latvijā attīstās, ka tiek veidotas jaunas organizācijas. Lai viņām veicas! Taču kādēļ valsts uzņēmumam jāiejaucas nevalstisko organizāciju darbībā? Ņemot vērā LVM nozīmi un ietekmi visā meža nozarē, šī uzņēmuma klātbūtne jebkurā organizācijā vienmēr radīs pastiprinātu varbūtību, ka agrāk vai vēlāk, tādi vai citi lēmumi var tikt ietekmēti.