Jānis Urbanovičs: Rezidentu izpārdošana
Foto: DELFI

Valdošajās politiskajās aprindās tiek lietota tāda spārnota frāze – no krīzes mēs iziešot labāki nekā bijām iepriekš. Tā izteicās, piemēram, bijusī veselības ministre, kas no krīzes "izgāja" visai strauji un neatgriezeniski.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Man šis izteikums liekas cinisks. Apmēram tā, it kā cilvēkam, kurš ar pēdējiem spēkiem izglābies no noslīkšanas atvarā, kāds teiktu – nu, paskaties taču uz to no gaišās puses! Slīkdams tu vismaz nomazgājies, krampjaini rokas vicinot, vismaz izvingrojies...

Daudzu cilvēku priekšlaicīga nāve nav un nevar būt nekāds ieguvums sabiedrībai. Tā nav adekvāta cena jebkādām "krīzes mācībām". Taču būs pilnīgi nepiedodami, ja nespēsim izdarīt secinājumus un, galvenais, panākt kardinālas pārmaiņas, ko notiekošais no mums prasa.

Pirmais, kas ir neatliekami nepieciešams – veselības aprūpes sistēmiska sakārtošana. Valsts galvenās prioritātes piešķiršana šim uzdevumam.

Tam bez aizbildinājumiem ir jāpanāk finansējuma pieaugums. Lai veselības aprūpes daļa no kopējā IKP Latvijā nebūtu apkaunojoši zema, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ir saprotams, ka vajag arī izglītībai, labklājībai, zinātnei. Jā, arī mūsdienīgu koncertzāli un jaunu cietumu vajag... Bet viss cits var pagaidīt, ja ir runa par veselību un cilvēku dzīvībām.

Tad, kad mēs gadu no gada audzējām aizsardzības budžetu līdz svētajiem diviem procentiem no IKP, veselībai taču arī vajadzēja. Tomēr tai nācās stāties rindas galā, kamēr militārais resors sakārtoja savu sistēmu, audzēja kapacitāti, iepirka vajadzīgo (un pie viena arī pilnīgi lieko, visādus arhaiskus dzelžus..). Tagad mūsu saistības pret NATO partneriem ir izpildītas un pat pārsniegtas. Un, ja visādi "vanagi" domā, ka ar to nepietiek, lai paskaidro – kāpēc, piemēram, pandēmijas laikā Igaunija ar savu 2% aizsardzības budžetu vai Vācija ar mazāku par 2% varēja palīdzēt saviem civiliedzīvotājiem cīņā pret COVID-19, nepieciešamības gadījumā izvēršot kara hospitāļus, bet Latvija ar saviem 2,4% to nevar? Varbūt runa nav tik daudz par naudas daudzumu, cik prasmi to sakarīgi izlietot?

Neskatoties uz smagās cīņās izcīnītajiem pielikumiem, Latvijas ārstiem, māsām un pārējam personālam atalgojums joprojām ir mazāks nekā pie mūsu tuvējiem kaimiņiem, nemaz jau runājot par attīstītajām Rietumvalstīm. Ja atceramies, kādreiz milzu algas dažādu kapitālsabiedrību vadībai tika pamatotas ar to, ka viņi ir pieprasīti speciālisti, kuru atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar piedāvāto Eiropas un pasaules mērogā. Lūk, tagad ir laiks, ka vispieprasītākie speciālisti ir mūsu mediķi, ko mēģinās pārpirkt daudzas jo daudzas valstis. Un mēs viņus zaudēsim, ja lielākais, ko varam piedāvāt pašu mājās, ir sešmetrīga putuplasta skulptūra...

To, ka mediķu mums trūkst praktiski visās specialitātēs, būs pamanījis katrs. Tāpat kā to, ka uz valsts apmaksātu konsultāciju vai operāciju nākas gaidīt rindā mēnešiem vai pat gadiem. Var tikai minēt, cik garas būs šīs rindas pēckovida situācijā. Gan tāpēc, ka ambulatorā palīdzība un daudzas operācijas pašlaik ir "uz pauzes" un iekavētā palīdzības sniegšana pati par sevi nekur neuzsūksies, bet, iespējams, pāraugs smagākās diagnozēs. Gan arī tāpēc, kā mūs brīdina infektologi, ka nejaukais vīruss pat pēc pārslimošanas atstāj nopietnas sekas uz cilvēka veselību un ir nepieciešama ilgstoša atrašanās mediķu uzraudzībā, sarežģīta rehabilitācija.

Laikā, kad mums pašiem mediķu trūkst, augstskolas savu kapacitāti velta ārvalstu studentu apmācībai, jo, neapšaubāmi, tas ir jūtams papildinājums universitāšu ienākumiem. No valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits gan medicīnas, gan māszinību programmās ir nepietiekams, lai gan speciālisti ir vajadzīgi un tāpat joprojām ir daudz jauniešu, kas vēlas studēt.

Īpaši absurda ir situācija rezidentūras studijās – apmēram piektajai daļai topošo ārstu, kas absolvējuši augstskolu par budžeta līdzekļiem, nav iespējas turpināt valsts apmaksātas mācības rezidentūrā. Visbiežāk šie jaunie cilvēki izvēlas rezidentūru turpināt ārzemēs. Latvija zaudē gan nākamos ārstus, gan arī līdzekļus, kas jau ieguldīti viņu studijās. Mēs vieglu roku "uzsaucam" citiem to, kas pašiem tik ļoti trūkst...

Latvijas Jauno ārstu asociācija publicējusi savus aprēķinus, ka budžeta vietu skaita palielināšanai studiju programmās un rezidentūrā būtu nepieciešami papildus aptuveni astoņi miljoni eiro. Bet, salīdzinot ar to, kādu slodzi pašlaik iztur mūsu veselības aizsardzības sistēma, tā ir niecīga summa. Ja pat šajā situācijā mēs nesāksim atdot šo ilgus gadus krāto parādu, tad pandēmija mums patiešām neko nav iemācījusi.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Jānis Urbanovičs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form