Jānis Vanags: Autobiogrāfija Adventam
Foto: LETA

Uz Adventa laiku var palūkoties kā uz kāpnēm pa kurām no debesīm uz zemi nokāpj Dievs. Nosaukums ir cēlies no latīņu "adventus" – atnākšana, ierašanās. Kristus dzimšana ir visur un vienmēr esošā Dieva ierašanās "šeit un tagad". No mūžības manā dzīvē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Adventa kāpņu četri laidumi ir četras svētdienas. Katrai no tām ir savs raksturs un temats. Kāpņu augšgals ir debesīs un noslēgums zemes virsū, Bētlemes silītē. Jo tuvāk Ziemsvētkiem, jo piezemētāks kļūst vēstījums.

Tādēļ Adventa laika pirmā svētdiena jeb pirmā advente vairāk runā par debesu lietām, kas ir drīzāk pretstatā dzīves ikdienai. Lūkas evaņģēlija 21.nodaļa stāsta par to, ka Kristus nāks atkal - tiesāt dzīvos un mirušos. Tad vairs nebūs nekāds "Jūs bērniņi nāciet". Kristus parādās uz augšējā pakāpiena un debesu spēki tiek satricināti. "Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli." Apustulis Pēteris pat raksta: " Pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts." Baismīgi notikumi, taču Kristus saka pārsteidzošus vārdus: "Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas." Tāds arī ir Adventa pirmās nedēļas klasiskais nosaukums: "Ad te levavi", uz tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli (25. psalms)

Pamēģiniet šodien kaut vai domās uzrakstīt savu Adventa autobiogrāfiju. Rakstot CV, lai stātos darbā, mēs aprakstām savu izglītību, prasmes, iepriekšējo darba pieredzi un rakstura īpašības, kas piemērotas iekārotajam amatam. Uz CV rakstīšanu ir interesanti palūkoties no malas: ko no savas dzīves tajā izceļam un ko izlaižam? Ko uzskatām par svarīgu un ko par nenozīmīgu? Parastajā CV mēs cenšamies sevi iztēlot par pievilcīgu preci darba tirgū. Izceļam to, kas palīdz spēlēt pēc mūsdienu pasaules noteikumiem.

Adventa autobiogrāfijai vajadzēs ko citu. Nudien, kāda jēga stāstīt par savu izglītību un darba pieredzi dienā, kad "pasaules pamati degdami izjūk"? Mēs varētu pamanīt, ka, gibam izcelt to, ko parastā CV varbūt pat cenšamies noslēpt. Es pazīstu Jēzu, viņš mani sauc par draugu. Es ticu un esmu kristīts. Es piederu Kristus baznīcai. Esmu atraisīts un šķīstīts no saviem grēkiem, tādēļ varu izslieties un pacelt galvu. Nevienā CV neko tādu neesam rakstījuši. Levavi svētdiena liek paskatīties citādi. Kas manā dzīvē ir tāds, kas ļauj pastāvēt kataklizmas laikā? Vai vispār ir? Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli...

Uz Adventa pārdomām mani ir ļoti mudinājusi lieliskā Pāvela Lugņina filma "Sala" ("Остров"). Esmu to noskatījies savas divdesmit reizes un katru reizi kā pirmoreiz.

Tā patiesi satricina debesu spēkus manī. Iesaku arī jums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form