Vairākas no šīm lietām ir izgaismojuši trauksmes cēlēji (angļu val. – whistleblowers), kas riskējot rīkojušies pašaizliedzīgi un novērsuši notiekošu vai iespējamu sabiedrības apkrāpšanu, atklājot informāciju, kuru visbiežāk sabiedrībai bija tiesības zināt.
Piemēram, 2014.gadā Luksemburgas nopludinātie dokumenti atklāja finanšu shēmas, ar kuru palīdzību lielākās pasaules kompānijas, to vidū "Apple", "Pepsi" u.c., samazināja nodokļos maksājamās summas, kas bija mērāmas miljardos eiro. Šie fakti sabiedrībai kļuva zināmi, pateicoties trauksmes cēlējam Antuānam Deltūram (Antoine Deltour). Arī skandalozos Panamas dokumentus un to saturu pētnieciskajiem žurnālistiem pašaizliedzīgi nodeva anonīma persona. Sekas, kas pret trauksmes cēlējiem dažkārt tiek vērstas, var būt atlaišana no darba, pazemošana, arī fiziska izrēķināšanās.
Uzklausot trauksmes cēlēju stāstus, ar ko tie vēršas biedrībā "Sabiedrība par atklātību – Delna", redzu, cik svarīgi ir veicināt ziņošanu par pārkāpumiem, lai mazinātu korupciju, tāpēc Delna iesaka veikt trīs soļus: aizsargāt trauksmes cēlējus, ieviest ziņošanas mehānismus valsts institūcijās un privātās organizācijās, kā arī veicināt trauksmes celšanas kultūru.
Palielinoties ziņošanas skaitam, pieaug sabiedrības spiediens pēc starptautisku standartu izstrādāšanas, kas liegtu pēc ziņošanas meklēt izrēķināšanās iespējas un vērsties pret trauksmes cēlējiem. Latvija, tiekot uzņemta OECD, apņēmās sakārtot trauksmes cēlēju aizsardzības jautājumu. Šobrīd Valsts kancelejas vadītā darba grupa ir izstrādājusi likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un to novēršanu.
Šobrīd pasaulē pastāvošā prakse nosaka, ka, lai kļūtu par trauksmes cēlēju, ziņojumam jāsatur trīs elementi – tam jābūt pēc ziņotāja paša iniciatīvas, jābalstās labā ticībā un ar mērķi novērst iespējamu noziegumu, kas kaitētu sabiedrībai. Tādā veidā izstrādātais likumprojekts izslēdz gadījumus, kad persona celtu trauksmi, lai sevi pasargātu no jau esošas izmeklēšanas vai ziņotu, atriebības vadīta.
Līdz šim Latvijā pastāvējušas iespējas ziņot par likumpārkāpumiem gan anonīmi zvanot, gan rakstot iesniegumus atbildīgajām iestādēm (piem., VID, KNAB u. c.), bet pēc šādu darbību veikšanas personai netika nodrošinātas pienācīgas tiesības, t. sk. uz anonimitāti. Lai veicinātu koruptīvu gadījumu izgaismošanu, svarīgi, lai institūcijās, uzņēmumos un arī nevalstiskajās organizācijās būtu iekšējie ziņošanas mehānismi. Ja mehānisma nav, daudz mazāka iespēja, ka kāds par pārkāpumiem cels trauksmi un darīs to laikus, lai novērstu potenciālās sekas.
Tikpat svarīgi ir turpināt informatīvo darbu par to, kam un kā ziņot par pārkāpumiem, un attīstīt Latvijā trauksmes celšanas kultūru, kas, salīdzinot, piemēram, ar Ziemeļvalstīm, vēl ir zemā līmenī. Trauksmes cēlēji Latvijā joprojām tiek pielīdzināti padomju laiku "stukačiem", lai gan iestājas par sabiedrības interesēm. Savukārt, piemēram, Somijā sabiedrības aktīva iesaiste noziegumu atklāšanā ir viens no galvenajiem iemesliem augstai uzticībai valsts pārvaldei.
"Delna" jau daudzus gadus strādā ar trauksmes cēlējiem un to aizsardzību, kā arī saņēmusi un turpina saņemt vairākus desmitus ziņojumu gadā. "Delna" līdz šim strādājusi kā starpnieks, kurš saņem ziņojumu, apstrādā un tad ceļ trauksmi, lai vērstu uzmanību uz pārkāpumu juridiskā ceļā vai ar publicitāti, tāpēc aicinu cilvēkus aktīvi ziņot par pārkāpumiem, paturot prātā, ka trauksmes celšana ir ne tikai mūsu tiesības, bet arī katra godprātīgs pienākums.
__________________
*Šis raksts ir tapis ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.