Jānis Vilmanis: Dzelzceļa elektrifikācija – mēraukla infrastruktūrai
Foto: Privātais arhīvs

Pēdējā laikā daudz runājam par esošās infrastruktūras fizisko un morālo nolietojumu, tās attīstības nepieciešamību un nozīmi Latvijas kā tranzītzemes pastāvēšanai. Tomēr, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, arī nesenajā Smart Future 2016 konferencē, jāsecina, ka neskatāmies uz infrastruktūras projektiem kopumā, bet gan fragmentāri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdzīgi kā arī citos lielos infrastruktūras projektos, arī dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāskata no vairākām pusēm, vispusīgi vērtējot tā ieguvumus. Un tādi neapšaubāmi ir. Projekta īstenošana ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas konkurētspējas palielināšanai, jo elektrifikācija ļauj modernizēt esošo, novecojošo dzelzceļa infrastruktūru – pagājušā gadsimta piecdesmito sešdesmitos gadu reliktu. To neveicot, mēs riskējam zaudēt konkurencē ar mūsu kaimiņiem – Lietuvā jau pašlaik norisinās dzelzceļa elektrifikācijas projekts un līdz 2025. gadam tiek plānots elektrificēt posmu no Klaipēdas ostas līdz Baltkrievijas robežai. Tas noteikti stiprinās Lietuvas argumentus cīņā par kravu plūsmu.

Jāsaka, ka dzelzceļa elektrifikācija ir aktuāla tendence gan Eiropā, gan visā pasaulē, kura, atšķirībā no Latvijas, skaidri saskata ieguvumus. Lai nepaliktu nopakaļ un neizšķērdētu potenciālu, ko mums sniedz Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, tos vajadzētu apzināties arī Latvijai. Rietumu–Austrumu transporta koridora caurlaidība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu nodrošināt Latvijas ostas ar kravu plūsmu un kopēju tranzīta apjomu valsts teritorijā.

Skatoties no elektrifikācijas tehniskās realizācijas puses, ir jāapzinās, ka pat gadījumā, ja šis elektrifikācijas projekts Latvijā netiks īstenots, visticamāk drīzumā būs nepieciešams rekonstruēt esošo 3,3 kV dzelzceļa elektrisko tīklu, lai būtu iespējama droša elektrovilcienu kustība un ekspluatācija. Ja nespēsim izmatot ES fondu iespēju, vēlāk, veicot modernizāciju, par to būs jāmaksā pilnā apmērā mums pašiem.

Acīmredzami ieguvumi ir arī elektrifikācijas projektā iesaistītajām pašvaldībām, kurām projekts palīdzētu būtiski uzlabot dzelzceļa infrastruktūras lietošanas ērtumu un drošību, kā arī radīs jaunas darba vietas projekta īstenošanas laikā. Elektrifikācijas projekts būtu viens no lielākajiem projektiem Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai, kura realizācijā būtu nepieciešamas daudzas darba rokas – tajā skaitā no vietējām pašvaldībām. Elektrifikācijas projekta rezultātā būtiski samazinātos dzelzceļa transporta radītais trokšņu līmenis un apkārtējās vides piesārņojums, tādējādi uzlabojot iesaistīto pašvaldību iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Kā vienu no argumentiem elektrifikācijas projekta neīstenošanai bieži min projekta ekonomisko nepamatotību – redz, kāda jēga veikt dzelzceļa infrastruktūras elektrifikāciju laikā, kad dīzeļdegvielas cenas kritušās un kravu apjomi samazinājušies? Atbilde ir pavisam vienkārša – sekojot naftas produktu cenām, visticamāk elektroenerģijas cenas arī samazināsies.

Manuprāt, tieši šobrīd ir vispiemērotākais laiks uzsākt elektrifikācijas projektu arī no praktiskās puses, jo kravu intensitāte ir zemāka. Praksē tas nozīmē, ka modernizācijas darbus būtu vienkāršāk salāgot ar vilcienu kustību grafikiem. Jo, veicot jebkādus darbus uz dzelzceļa līnijām, ir jāpieprasa tā saucamie "logi", kuru laikā vilcieni nekursē. Pie paaugstinātas kravu intensitātes to izdarīt ir daudz sarežģītāk un neērtības skar visus – gan kravu īpašniekus, gan dzelzceļu, gan arī darbu īstenotājus.

Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijas būvniecības nozarē nav vērojama izrāviena, šādi vērienīgi projekti kā dzelzceļa elektrifikācija un arī Rail Baltica būtu nenovērtējams atbalsts un stimuls mūsu ekonomikai kopumā. Pasaules praksē ir vairāki piemēri ar tālredzīgiem lēmumiem, kas pozitīvi ietekmē izaugsmi – ASV valdība ekonomisko lejupslīžu laikā aktīvi investēja un atbalstīja lielo infrastruktūras projektu virzību, jo nauda atgriezās valstī. Šobrīd mēs runājam par vairākiem simtiem miljonu no ES fondiem, ko varētu iepludināt Latvijas ekonomikā.

Gribētu cerēt, ka tiks pieņemti nepieciešamie lēmumi un elektrifikācijas projekts tiks uzsākts. Ja abi minētie projekti tiks saskaņoti tā, lai Latvija maksimāli varētu izmatot vietējos resursus un kapacitāti – ieguvēji būs visi. Svarīgi ir apzināties, ka projektos būs jāiesaistās daudziem uzņēmumiem ar augstu speciālistu kvalifikāciju.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form