Laiku pa laikam kāds no mums bija mēģinājis mest mieru šai nodarbei. Pāris dienas, pāris nedēļas, pāris mēneši – tie bija garākie termiņi, kurus mums izdevās iztikt bez kārtējās nikotīna devas. Un paradoksāli – „kājas paslīdēšana” pēc kārtējās apņemšanās atmest smēķēšanu notika tieši draugu pulciņā. „Nu, ko āksties! Tāpat neatmetīsi!”, „Necieni, vai mūs!”, „Vienu jau var!” – tie bija tipiskākie vārdi, kas kā pēdējie izskanēja, pārtraucot apņemšanos tikt galā ar smēķēšanas netikumu.
Pētot dažādas statistikas, konstatēju, ka esam bijuši tipiski standartveida ļautiņi. Atmest smēķēšanu vēloties vairāk nekā puse pīpmaņu, bet lielākā daļa to izvēlas darīt vienatnē. Tikai 10% smēķētāju izdodoties pašu spēkiem tikt galā ar problēmu un atteikties no cigaretēm uz visiem laikiem. Atmetot smēķēšanu profesionāļu uzraudzībā, izvēloties atbilstošus medikamentus vai izmantojot atbalsta grupu palīdzību, izredzes kļūt par nepīpētāju esot vismaz divas reizes lielākas nekā tad, ja to izlemj darīt klusītēm. Vidēji statistiskie bijām arī tādēļ, ka tā nopietni par ardievu teikšanu tabakas piestumtajiem papīriem ar filtru vienā galā un oglīti otrā galā bijām tad, kad bijām pārkāpuši Kristus vecuma slieksni.
Neatceros, cik viskiju tajā vakarā tika izdzerts, bet rezultējās tas ar lēmumu visiem atmest smēķēšanu reizē. Tiesa, puse no mums atkrita jau pēc nedēļas, bet pāri palikušie trīs konstatējām, ka ilgus gadus koptā draudzība pāraugusi citā kvalitātē un intensitātē. Ja kādreiz mūs vienoja kopīgs dūms, tagad tā bija kopīga apņemšanās pieveikt ļauno nikotīna pūķi. Mēs sazvanījāmies vairākas reizes dienā, pārrunājām, kā kuram gājis, sūtījām īsziņas un uzmundrinošus e-pastus. Komunikāciju intensitāte pieauga un samazinājās atkarībā no kāres pēc cigaretes stipruma.
Kopš liktenīgās vienošanās ir pagājis drusku vairāk nekā mēnesis. Sevi nosaukt par nesmēķētājiem vēl nevaram, taču ir skaidrs, ka kaut kāda pieredze šajā jomā ir gūt. Mēs ceram, ka nepiebiedrosimies tiem 60%, kas smēķēt mēģina pārraukt ik pēc pusgada. Mēs drīzāk gribētu papildināt tos 0,4% smēķētāju, kas ir piedalījušies smēķēšanas pārtraukšanas kursos. Pasaulē šādi kursi un grupas ir ļoti populāras, taču Latvijā mums pagaidām nav izdevies atrast, kur pulcējas vīri, kuri nolēmuši reizi un uz visiem laikiem tikt galā ar kāri pēc pīpēm. Līdzīgi kā anonīmie alkoholiķi pulcējas arī anonīmie nikotīna atkarībā nonākušie. http://www.nicotine-anonymous.org ir redzams, ka pieejamas kā reālas, tā virtuālas atbalsta grupas, pat izstrādāta 12 soļu atbalsta programma.
Ņemot vērā Veselības ministrijas pēdējā laika aktivitātes smēķēšanas ierobežošanā un dažas labas pašvaldības vēlmes aizliegt kūpināt pat parkos un pludmalēs, šķiet, ka smēķēšanas pārtraukšana varētu kļūt arvien aktuālāka. Tādēļ ir dzimusi ideja, ka mūsu trijotne varētu būt labs iedīglis lielākai smēķēšanas pārtraukšanas gribētāju kopai. Varbūt atrastos arī kāds speciālists, kurš būtu ar mieru šo kopu profesionāli vadīt?
Taču, kamēr vēl esam tikai (ne)uzpīpētāju klubiņa pirmšūna, aicinām visus, kas vēlas kopā ar mums atmest smēķēšanu, rakstīt man e-pasta adresi janis_vilnis@inbox.lv. Kopā meklēsim iespējas satikties, vienam otru atbalstīt, palīdzēt. Kas zina, varbūt ar laiku arī Latvijā būs smēķēšanas atmešanas klubs, kurā satiksies, nevis lai kopīgu uzrautu dūmu, bet kopīgiem spēkiem tiktu galā ar vēlmi „vēl pēdējo cigareti”.