Atbildīgās institūcijas pret Valsts prezidenta noteikto "diagnozi" neprotestēja, savukārt uzņēmēji un arī sabiedrība prezidenta viedokli atbalstīja. Taču – vai kas ir mainījies? Spriediet paši.
Pirms diviem gadiem Rīgā ar avioreisu no Maskavas ieradās sieviete, kura veda līdzi ievērojamu skaidras naudas summu. Ievest skaidru naudu nav aizliegts, ja vien tā tiek deklarēta muitā. Sieviete to arī izdarīja, viņa deklarēja naudu Vnukovas lidostā Maskavā pirms izlidošanas, bet Rīgā šādu pašu procedūru veica pēc ielidošanas, norādot arī paredzamo naudas izlietošanas mērķi. Taču muitā sievieti aizturēja, bet izņemtajai naudai tika uzlikts arests.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (VID NMPP) direktors Kaspars Podiņš vēlāk paziņoja, ka "mēs bijām saņēmuši informāciju no Krievijas tiesībsargājošajām institūcijām, ka persona, kas ieveda naudas līdzekļus, ir saistīta ar Krievijas organizēto noziedzību, kas darbojas nelikumīgu azartspēļu jomā".
Lai deklarētas naudas ievešanu Latvijā uzskatītu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir jāpierāda, ka tā iegūta nevis likumīgi, bet gan noziedzīgā ceļā. VID NMPP rakstīja tiesiskās palīdzības lūgumus Krievijai, no kuras, pēc iestādes publiskās versijas, nāca norāde par saistību ar noziedzību, taču pretī saņēma tikai paskaidrojumus, ka sieviete nav Krievijā nedz tiesāta, nedz pret viņu pašlaik tiek veikta kāda izmeklēšana. Viņa arī dokumentāli ir pierādījusi arestētās naudas izcelsmi, norādot precīzu tās legālās izcelsmes avotu.
Arī VID NMPP neko vairāk uzzināt un pierādīt nav izdevies, rezultātā apsūdzība skan diezgan savdabīgi: "Kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā un apstākļos, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 30. aprīļa plkst. 13.10, I.S., atrodoties Krievijas Federācijā, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā ieguva finanšu līdzekļus – skaidru naudu. Apzinoties, ka tiem nav likumīgas izcelsmes, nolūkā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus nolēma veikt finanšu līdzekļu atrašanās vietas mainīšanu, lai slēptu finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, attālinot tos no līdzekļu ieguves avota."
Citiem vārdiem – mēs nemaz nezinām, vai vispār ir bijis noziedzīgs nodarījums, kur un kad tas izdarīts, kas to veicis, taču mums tādus sīkumus nemaz nevajag zināt, lai izvirzītu apsūdzību noziegumā, par ko draud 3 līdz 12 gadi cietumā. Lieta balstās uz pieņēmumiem, kurus apsūdzība apstiprina faktiski tikai ar netiešām ziņām, kas atrodamas publiskajos ziņu avotos un var kalpot labākajā gadījumā kā tikai netieši pierādījumi.
Neviens taču nevar iedomāties, ka, iebraucot ar skaidru naudu, piemēram, Vācijā, lai tur nopirktu mazlietotu auto, jūs var aizturēt un apsūdzēt ar pamatojumu, ka summa šķiet pārāk liela, salīdzinot ar algu, bet dokumenti, ko jūs pēc tam esat sagādājis un kas pierāda naudas izcelsmi, vienkārši nav ņemami par pilnu. Diemžēl Latvijā tas tā var notikt.
Protams, galavārds jāsaka tiesai. Taču šādos gadījumos tiesneši nonāk nepatīkamas izvēles priekšā – vai nu profesionāli atzīt, ka pierādījumu nav, un attaisnot apsūdzēto, riskējot saņemt plašu kritiku un uzklausīt arī personiskus apvainojumus, jo attaisnota taču "naudas legalizētāja no Krievijas", vai arī izlikties neredzam pierādījumu trūkumu un pasludināt notiesājošu spriedumu. Tādā gadījumā tas var nozīmēt pārsūdzību nākamajā instancē un pēc tam sūdzību Eiropā, kas galu galā var beigties ar apaļas summas iekasēšanu no Latvijas valsts. Taču lietas velkas ilgi, sabiedrība būs aizmirsusi, kas tā par lietu, bet notiesātais jau pavadījis vairākus gadus tur, kur neviens labprātīgi negrib doties.
Šāda rīcība nav taisnīga pret apsūdzētajiem, taču vāji pamatotu lietu rezultātā Latvija iegūst arī tādas valsts reputāciju, kur diezgan savdabīgi traktē likumu, kur var aizturēt, atņemt naudu tikai uz aizdomu pamata, ka tā iegūta nezināma un nepierādīta nozieguma rezultātā. Latvijai veidojas tādas valsts reputācija, kur var izvirzīt apsūdzību uz pieņēmuma pamata un varbūt pat notiesāt.
Protams, no tādas valsts savu naudu labāk turēt tālāk, un to darīs ne tikai trešo valstu pilsoņi, kas agrāk vēlējās šeit legāli iegādāties kādu īpašumu, bet arī tūristi un solīdi Eiropas Savienības valstu uzņēmēji. Amatpersonu runas par investīciju piesaisti un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi jau pašlaik tiek uztvertas ar smaidu, jo visi tāpat saprot, ka Latvija ir iebraukusi Valsts prezidenta pieminētajā otrajā grāvī, turklāt nemaz negatavojas no tā rāpties ārā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
