Foto: Publicitātes foto
Pēdējie divi gadi uz veselības nozares krīzes fona cēluši gaismā piemirstu teicienu – dalīta bēda ir pusbēda. Sadarbība, kopīgu interešu definēšana un nākotnes risku apzināšanās ir tas, kas spēj būtiski mazināt jebkuras krīzes ietekmi.

Šobrīd, kad tiek aktualizētas dažādas sabiedrības veselības tēmas, nekur nav izzudusi arī ilggadējā sāpe – smēķēšana. Tās mazināšanai par risinājumu nevar kalpot vien ražotāju labā griba, sociālās atbildības projekti vai izglītojošas kampaņas. Efektīvākais risinājums ir katram ražotājam veidot ciešu sadarbību ar tabakas izstrādājumus uzraugošajām iestādēm, valsti. Tikai jautājums – kam ir gatavi ražotāji, tirgotāji un valsts?

Problēma Nr. 2021 – bērns un "flomāsters"

Publiskajā telpā šajā gadā par būtisku tēmu skolēnu veselības kontekstā kļuvusi elektronisko cigarešu smēķēšanas pieaugošā popularitāte. Viens pēc otra sižeti, raksti, pieredzes stāsti sociālajos tīklos vērš uzmanību uz to, kā nepilngadīgie aizvien biežāk atrod ceļu līdz e-cigaretei. Pat pirmklasnieki. Ražotāji var meklēt risinājumus – mainīt iepakojuma dizainu uz mazāk pievilcīgu, izkārt informatīvos plakātus pilsētvidē, bet tas viss problēmu vien paslaucītu zem paklāja.

Efektīvākais rīks ilgtermiņa perspektīvā sabiedrības grupā "bērni, jaunieši, nepilngadīgie" tik un tā paliktu valsts iesaiste – kopā ar ražotājiem izprast soļus, kurus abas puses var kopā spert, strādāt pie regulējumu pilnveides, iesaistīt izglītības iestādes, nodrošināt, ka nepilngadīgām personām reāli nav iespēju iegādāties, lai arī legālu, bet viņiem aizliegtu produktu.

Melnais tirgus

Piekļuve e-cigaretēm nepilngadīgajiem ir tik atvieglota un vēl aizvien maz kontrolēta, ka vairs nav jādomā par to, vai drauga vecākais brālis "palīdzēs" tās iegādāties. Šodien Latvijā nelegāli ienāk e-cigaretes, kuras it kā ir "analogi" sertificētajām, tomēr tās nav pārbaudītas, ir lietošanai nedrošas, arī par to darbības mehānismiem zināms maz. Aicinājumi tās iegādāties tiek izplatīti sociālajos tīklos, tuvo draugu grupās, kuras uzraugošajām institūcijām ir grūti, lai neteiktu – neiespējami, kontrolēt. Šis ir vēl viens virziens, kurā sertificētiem ražotājiem pastiprināti jāsadarbojas ar valsti, nodrošinot, ka kontrole uz robežām ir pilnvērtīga, ka valstī tiek izplatīts tikai pārbaudīts produkts. Līdzīgi kā nelegāli ievesta alkohola gadījumā. Un šis kvalitātes jeb drošības aspekts attiecas uz visiem e-cigarešu smēķētājiem neatkarīgi no vecuma.

Labs piemērs tam ir ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Kā norāda igauņu organizācija NNA ("New Nicotine Alliance"), pēc savulaik pieņemtā daļējā aromatizēto šķidrumu lieguma valstī kontrabandas īpatsvars tirgū veidojis 60–80%. Šis ir piemērs, kā vienkāršs aizliegums jau nākamajā brīdī fiziski veicina nekvalitatīvas, nepārbaudāmas produkcijas ienākšanu tirgū un nekontrolētā nelegālā tirgus uzplaukumu.

Cīņā par nodokļiem pazūd galvenais

Plašās diskusijās starp veselības ekspertiem un politiskajiem spēkiem nu jau kādu laiku tiek mētāts jautājums par to, kas un cik lielā mērā būtu regulējams smēķēšanas produktu tirdzniecībā no finanšu viedokļa. Veselības speciālisti norāda, ka valsts pozīcija akcīzes nodokļa sakarā ir pārāk saudzīga tieši pret tabakas produktu, kas gadu gaitā neskaitāmos pētījumos pierādīti kā ārkārtīgi kaitīgi, ražotājiem.

Valsts savukārt norāda, ka ienākumi no akcīzes nodokļa paaugstināšanas tabakas un elektroniskajiem smēķēšanas produktiem pieauguši un ilgtermiņā rezultētos pozitīvās pārmaiņās. Pa vidu tiek aizmirsts būtiskākais – smēķēšana jebkādā izpildījumā ir kaitīga, un diskusijas par to, cik daudz pielikt vai atņemt, nerisina tās kaitējuma ietekmi. Vainīgā meklējumi – kurš un kādu interešu dēļ nevēlas rīkoties attiecīgā veidā – neatrisina problēmu. Vēlreiz atgriežoties pie kontrabandas jautājuma – paaugstinot nodokli, tā vai citādi tiks atrasti ceļi, kā nokļūt pie preces. Te ir darbs izglītošanai.

Biznesa intereses vs atbildība pret sabiedrību

Nikotīnu saturošu produktu ražotāji mēdz piemirst, ka produkts, ko viņi rada, ir domāts pieaugušajiem. Tiek organizētas kampaņas, parakstīti memorandi, pausta apņēmīga nostāja domāt atbildīgi, kam retāk seko atbildīga rīcība biznesa praksē, arī pašu entuziastu vidū.

Sava patērētāja izglītošanā ir jāiegulda. Mēs kā nozares līderis iestājamies par to, lai tabakas un nikotīnu saturošu produktu nozare būtu atbilstoši, racionāli regulēta, nevis aizliegta. Lai pārkāpumu gadījumā sankcijas būtu reālas un atbilstošas kā ražotāja un izplatītāja (!), tā pircēja pusē. Tāpat par ļaunu nenāktu, ja valstiska līmeņa lēmumu pieņemšanā uz diskusijām un pieredzes apmaiņu tiktu aicināti un uzklausīti arī paši ražotāji.

Mēs esam par nozares sadarbību ar valsts iestādēm – Patērētāju tiesību un aizsardzības centru, Valsts policiju, Veselības ministriju, muitu. Savstarpēja sadarbība un izpratne par dažāda veida riskiem spētu nest fiziskus rezultātus, jo kaut ko aizliegt nenozīmēs situāciju atrisināt. Tieši pretēji, tas novedīs pie vājākām valsts un atbildīgi strādājošā privātā sektora iespējām riskus kontrolēt.

Minētās institūcijas kopā ar ražotājiem un izplatītājiem ir spējīgas pilnveidot sistēmu, kas šobrīd nevis veicina patērētāju atbildību, bet sniedz iespējas, lai turpinātu veicināt smēķēšanu. Tabakas un saistīto produktu lietošanas negatīvo seku mazināšana sabiedrībā, kā arī patērētāju atbildības celšana ir mērķis šodienai, un ražotāju sadarbība ar valsti ir šī mērķa sasniegšanas katalizators.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!