Jānis Zelmenis: Nešausim sev kājā!
Foto: Privātais arhīvs

Klāt rudens un klāt kārtējās asās budžeta diskusijas. Budžeta kontekstā Latvijā, manuprāt, hroniski pietrūkst diskusijas par to, kas veido valsts ekonomisko turību. Klasiskā izpratnē – turību veido darbs ar pievienoto vērtību. Pārtulkojot saprotamā valodā – būtībā tie ir uzņēmēji un turību veido uzņēmējdarbības attīstīšana. Uzņēmējdarbībai vajadzīgi trīs pamata resursi – darbaspēks, kas strādā, zināšanas par to, ko un kā darīt, kas mūsdienu izpratnē nozīmē tehnoloģijas un, visbeidzot, kapitāls jeb nauda. Uzreiz jāsaka, ka ar pirmajiem diviem resursiem Latvijā ir problēmas – darbaspēka trūkst un tas arī nav gluži tik izglītots un kvalitatīvs, kā pieņemts uzskatīt. Arī zinātnes un tehnoloģiju jomā Latvijai vēl daudz kas jādara. Vienīgā labā ziņa ir kapitāls – naudas Latvijas bankās netrūkst un pasaulē arī ne.

Tomēr ir arī kāda problēma – lielās ārvalstu bankas šeit, līdzīgi kā "McDonald's", ir tikai masu produktu pārdevēji, bet svarīgos lēmumus par biznesa ideju attīstību un perspektīvām pieņem Stokholmā vai Ņujorkā. Tas ir apmēram tāpat kā Rīgā pieņemtu lēmumus par biznesā attīstību kaut kur, piemēram, Biškekā, Kirgizstānā.

No tāda attāluma skatoties un pieņemot lēmumus viss liekas ļoti aizdomīgi un visai dabiski bizness tiek virzīts uz standartizētu produktu pārdošanu, kuros riska elements samazināts līdz minimumam.

Problēma tikai tāda, ka Latvijā uzņēmējdarbības attīstībai ir vajadzīgi drosmīgi, radoši lēmumi un spēja uzņemties risku. Uzņēmējdarbība bez riska nav iedomājama, tā ir uzņēmējdarbības būtība, un īpaši tas attiecas uz jaunām un perspektīvām uzņēmējdarbības nozarēm un jaunuzņēmumiem. Taču šobrīd no ļoti daudziem uzņēmējiem dzirdu, cik grūti Latvijā saņemt kredītu - tās ir tiešās sekas konfliktam starp īpašnieku vēlmi pēc drošības, ko vēl tikai pastiprinājušas pēc tam, kad Stokholmā un Kopenhāgenā notika ar naudas atmazgāšanas skandāliem saistītās kratīšanas, un nepieciešamību pēc spējas uzņemties risku uzņēmējdarbības attīstībai.

Kā jau daudzkārt dzīvē gadās, problēma vienlaikus ir arī iespēja. Bet vispirms dažus vārdus par uzņēmējdarbības formām. Tādu ir trīs – pilnībā privāta, pilnībā valsts ("Latvenergo", "AirBaltic" u.c.) un privāta uzņēmējdarbība ar valsts atbalstu. No šīs trešās formas Latvijā bēg kā velns no krusta, kaut gan patiesībā tā ir pasaulē akceptēta uzņēmējdarbības forma, tikai šis atbalsts ir jāsniedz mūsdienīgi un gudri. Veiksmes formula Latvijā būtu tāda uzņēmējdarbība, kurā ar valsts sniegto atbalstu izdotos saražot tādus produktus vai pakalpojumus, kurus pēc tam varētu pārdot citiem – tā būtu īstā veiksmes formula.

Tātad – par iespējām. Ko konkrēti valsts var šobrīd darīt, ņemot vērā ka K. Ulmaņa stila valsts kapitālisms Latvijas vadošajās aprindās, šķiet, ir nepopulāra ideja? Valsts patiesību sakot var ļoti daudz, ja grib. Valsts var nopietni ieguldīt augstākajā un profesionālajā izglītībā, uzlabojot darbaspēka kvalitāti. Valsts var savest kopā lielus uzņēmējus un zinātni, un uzdot jautājumu – kas abām pusēm vajadzīgs, lai desmitkāršotu biznesu un tad rīkoties. Visbeidzot – valsts var samazināt uzņēmējdarbības riskus, daļu no tiem garantējot. Tā būtu arī zelta iespēja vietējā kapitāla bankām, kas šobrīd meklē jaunus biznesa modeļus un uzņēmējdarbības kreditēšanas iespējas.

No katriem simts kredītu pieteikumiem bankās, desmit bankas kreditēs palēkdamās, bet ar pārējiem būs problēmas – nav starta kapitāla, nav pieredzes, vājš biznesa plāns utt. Riskanti! Ja šos riskus kaut daļēji garantētu, tad bankām kreditēšanā pavērtos daudz brīvākas rokas. Jā, jau šobrīd pastāv "Altum", Garantiju aģentūra, riska kapitāls un uzņēmējdarbības atbalsta formas, bet to visu vajadzētu vismaz trīs līdz piecas reizes vairāk. Tas būtu virziens, kurā jāiegulda valsts līdzekļi, lai nākotnē varētu pārstāt katru rudeni pazemojoši diskutēt, kam šoreiz atraut kumosu – izglītībai, medicīnai, zinātnei vai kultūrai, lai izpildītu to vai citu priekšvēlēšanu solījumu.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form