Jānis Ziediņš: Mākslīgais intelekts efektīvākai valsts pārvaldei
Foto: Privātais arhīvs

"Botu treneris" – tas šobrīd vēl skan neierasti, taču tuvāko gadu laikā mēs par šo nodarbošanos dzirdēsim arvien vairāk. Soli pa solim mūsu sadzīvē ienāk sarunu boti jeb čatboti – mākslīgajā intelektā balstīti rīki, kas atvieglo klientu pieprasījumu apstrādi. Tie palīdz rakstveidā atbildēt uz jautājumiem, būtiski atvieglojot klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku ikdienu. Visā pasaulē virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek iesaistīti gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Latvijā šobrīd top valsts pārvaldē izmantojama sarunu botu platforma, kurai Eiropā nav analogu.

Lai arī daudziem termins "sarunu bots" šķiet nedaudz neierasts, tas ir vienkārši lietojams rīks, kas palīdz neapjukt uzņēmuma vai valsts pārvaldes iestādes pakalpojumos. Uzdodot konkrētus jautājumus, iespējams saņemt tikpat konkrētas atbildes. Pamēģinot sarunāties ar botu, negatīvo nostāju atmet pat vislielākie skeptiķi. Ir nācies saskarties ar viedokli, ka sarunu bots vienkārši "atgremo" tajā ieprogrammēto informāciju. Taču tā tas nav – pateicoties mākslīgajam intelektam, robotizētais palīgs spēj saprast sarunas kontekstu. Piemēram, ja sarunu bots iemācās piecus jautājumus par vienu tēmu, tas vēlāk spēj atbildēt uz sesto, kurš var būt uzdots atšķirīgā veidā. Būtībā tas nozīmē, ka no jautājumiem bots mācās arī pats, kas būtiski atvieglo botu treneru – cilvēku, kas sagatavo virtuālo sarunu biedru darbam, – ikdienu.

Kā sarunu bots atvieglo ikdienu?

Kā bots var atvieglot uzņēmumu vai valsts pārvaldes iestāžu darbu? Katrai organizācijai ir virkne tā dēvēto rutīnas jautājumu un klientu pieprasījumu, uz kuriem klientu apkalpošanas personālam ir jāsniedz vienas un tās pašas atbildes. Aptuveni 80% klientu jautājumu atkārtojas. Uzticot rutīnas darbu robotizētam risinājumam, iespējams atvieglot ikdienas darbu klientu apkalpošanā iesaistītajiem darbiniekiem, kuriem komunikācijā ar klientu būs jāiesaistās tikai tad, ja jāatbild uz sarežģītākiem jautājumiem. Tiek lēsts, ka sarunu bots ietaupa vidēji 25% no darbalaika, kas tiek veltīts atbildēm uz klientu rutīnas jautājumiem. Naudas izteiksmē, kopā ņemot valsts un pašvaldības iestādes, Latvijā varētu ietaupīt pat simtiem tūkstošu eiro gadā.

Vienots risinājums valsts pārvaldē

Viens no pirmrindniekiem valsts pārvaldē ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA jau vairāk nekā gadu sniedz rakstiskas atbildes uz jautājumiem par komersantu un uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformā "Kaizala" strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c. Savs sarunu bots ir arī uzņēmumiem, piemēram, TET.

Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur sarunu botus izmanto atsevišķas valsts pārvaldes iestādes, Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām. To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas "Hugo.lv" iestrādnes un resursus.

Sarunu boti 60 valsts un pašvaldību iestādēm

Šobrīd norisinās darbs pie tā dēvētā bāzes bota izstrādes un testēšanas. Uz tā pamata tiks izstrādāts katras valsts vai pašvaldības iestādes vajadzībām atbilstošs risinājums. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sarunu bots spēs atbildēt uz jautājumiem par transportlīdzekļa reģistrāciju, bet Latvijas Valsts televīzijas un radio centra (LVRTC) rīks – uz jautājumiem par e-paraksta lietošanu.

Būtībā tas nozīmē, ka KISC rīcībā būs pamata bots jeb asistents ar pamatzināšanām, kuru varēsim pielāgot katrai iestādei individuāli. Plānots, ka tuvāko divu gadu laikā sarunu botu skaits valsts pārvaldē sasniegs pat 60. Projekta ietvaros sarunu boti top vairākām valsts iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestam, LVRTC, CSDD u. c. Tostarp plānots izstrādāt sarunu botu portālam "Latvija.lv", kurš palīdzēs orientēties plašajā e-pakalpojumu klāstā. Tāpat tiek izstrādāts publiskajās bibliotēkās izmantojams sarunu bots ar virkni papildu funkciju. Piemēram, lasītāji novērtēs iespēju rezervēt vajadzīgo grāmatu vai saņemt atgādinājumu par bibliotēkā saņemtās grāmatas termiņa beigām ar iespēju to pagarināt. Ir plānots, ka savu sarunu botu saņems katra valsts vai pašvaldību iestāde, kurai tiks izstrādāta tīmekļvietne Valsts kancelejas īstenotā vienotās platformas projekta ietvaros.

Unikāls risinājums Eiropā

Lai arī atsevišķu valstu pārvaldē darbojas vai tiek izstrādāti sarunu boti, tāda līmeņa risinājums kā vienota platforma, uz kuras bāzes top sarunu boti visām valsts institūcijām, Eiropā ir jaunums. Turklāt "Hugo.lv" nodrošina ne vien sarunu botu darbību, bet ir valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma, kas nodrošina automatizētu tulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi, kā arī dažādus rīkus daudzvalodu atbalstam e-pakalpojumos. Šajā ziņā mēs esam apsteiguši citas Eiropas valstis vismaz par diviem gadiem. Vēlos visus aicināt droši izmantot pieejamos sarunu botus. Pamēģinot sapratīsiet, ka tas ir ērts saziņas rīks, kurš ar laiku kļūs par ikdienu. Aicinu uzdot konkrētus jautājumus. Vairums botu neapmulsīs, ja pēkšņi pavaicāsiet – kāds šodien ārā laiks?

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form