Jānis Zvejnieks: Trīs mīti par valsts kompensējamo zāļu jauno izrakstīšanas kārtību  (42)

To, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi, apliecina aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo medikamentu statistika – 88% recepšu bija minēts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, pretstatā – martā tikai 15% izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu lietots aktīvās vielas nosaukums.

Te vietā atgādināt, kāpēc šādas izmaiņas tika īstenotas – līdz šim iedzīvotāji ik gadu par valsts kompensējamām zālēm pārmaksāja līdz pat 25 miljoniem eiro, izvēloties dārgākas zāles, jo "dārgāks taču pilnīgi noteikti ir arī efektīvāks". Diemžēl sabiedrībā šo un vēl citus dziļi iesakņojušos mītus par zāļu līdzvērtīgu efektivitāti, kvalitāti un drošumu nav tik viegli lauzt. To pierāda arī aprīļa pirmās puses Nacionālā veselības dienesta statistika – aptuveni 1% gadījumu iedzīvotāji, iespējams, šo mītu vadīti ir izvēlējušies iegādāties zāles par pilnu samaksu, lai gan īpašajā receptē ir izrakstīta aktīvā viela, tādējādi atsakoties no valsts apmaksātajām zālēm, tās pilnībā apmaksājot no savas kabatas.

Kādi tad ir šie biežāk sastopamie mīti, ko dzirdam no iedzīvotājiem un ko mums atstāsta gan farmaceiti, gan ārsti?

Mīts Nr. 1: zemāka zāļu cena = sliktāka zāļu kvalitāte un vājāka iedarbība

Patiesība: zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti

Vielu, kas nodrošina zāļu efektivitāti jeb ārstniecisko iedarbību, sauc par aktīvo vielu. Izstrādājot jaunas zāles, to ražotāji veic apjomīgus klīniskos un citus pētījumus, lai pierādītu aktīvās vielas iedarbību un drošumu. Tiek noskaidroti šādi jautājumi: Vai zāles ārstēs konkrēto slimību? Vai zāles ir drošas? Kuriem pacientiem šīs zāles ir piemērotas? Kāda ir pareizā zāļu deva? Šī obligāti veicamā izpēte par līdz šim nezināmo aktīvo vielu prasa ilgu laiku un lielus finansiālus līdzekļus. Reizēm pētījumos tiek noskaidrots, ka jaunā aktīvā viela nav efektīva vai to nevar izmantot ārstēšanai. Tomēr pētījumos veiktos ieguldījumus zāļu ražotājiem ir nepieciešams kompensēt un tas tiek darīts ar citu patentēto jeb oriģinālo zāļu palīdzību. Tāpēc uzņēmumiem tiek piešķirtas monopoltiesības (datu aizsardzības veidā) un tie vienīgie var piedāvāt pacientiem tirgū savas zāles. Kad šis tirgus ekskluzivitātes periods jeb datu aizsardzības laiks beidzas (apmēram pēc desmit gadiem), tirgū drīkst parādīties citu ražotāju tādas pašas zāles (tās sauc par ģenēriskām jeb patentbrīvām zālēm).

Šajā laikā papildus zāļu reģistrēšanai nepieciešamajiem pētījumiem, ko veicis patentēto zāļu ražotājs, jau ir gūta papildu informācija par zāļu iedarbību, drošumu u.c. jautājumiem, jo zāles ir bijušas reģistrētas jau vismaz desmit gadus un pacienti tās ir lietojuši. Tāpēc ģenērisko zāļu ražotājam nav nepieciešams veikt tik plašu izpēti par jau zināmo aktīvo vielu. Tas nozīmē, ka tiek ietaupīts uzņēmuma laiks un nauda, tādēļ ģenēriskās zāles ir lētākas. Ģenērisko zāļu ražotājiem ir jāsniedz dati par to, ka viņu ražotās zāles ir līdzvērtīgas oriģinālajām zālēm ārstnieciskās iedarbības ziņā, un atbilstoši dati par zāļu kvalitāti.

Līdz ar to zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un cenas, bet tās ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību. Gan ģenērisko, gan patentēto zāļu ražošanas uzņēmumus arī pārbauda pēc vienādi stingriem kvalitātes standartiem, un tie ir vienoti Eiropā. Visām zālēm, kas tiek izplatītas ES, ir vienādi stingras prasības.

Turklāt izejvielas zālēm ar vienu aktīvo vielu jeb vielu, kas nodrošina ārstēšanu, nereti nāk no vienas un tās pašas rūpnīcas.

Statistika: ik gadu Latvijā aptuveni septiņi no 10 pārdotajiem zāļu iepakojumiem ir tieši ģenēriskās zāles.

Zāļu ražotāji ir ieinteresēti, lai viņu zāles tiktu kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt, lai tas tiktu izdarīts, Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests veic stingru to ārstniecisko, ekonomisko un ietekmes uz budžetu izvērtējumu. Piemēram, kompensējamo zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Līdz ar to zemāku zāļu cenu veido valsts mērķtiecīga veselības politika un valsts pārvaldes iestāžu atbildīgo amatpersonu darbības rezultāts, nevis zāļu augstāki vai zemāki kvalitātes aspekti.

Neatkarīgi no zāļu cenas tām tiek piemērotas identiskas prasības zāļu drošumam, iedarbībai un kvalitātei. Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm? Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!

Mīts Nr. 2: manas iepriekšējās zāles atšķīrās ar zāļu ražotāja nosaukumu un palīgvielām, tāpēc tās ir efektīvākas, turklāt lietoju šīs zāles jau ilgi

Patiesība: zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji, nosaukums, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un cenas

Bet tās ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību. Ārstēšanu nodrošina tieši zāļu galvenā sastāvdaļa jeb aktīvā viela, nevis zāļu palīgvielas, izskats, krāsa vai forma!

Zāļu palīgvielām (to sastāvam) neatkarīgi no to izcelsmes vai izmantotā daudzuma, arī krāsvielām, konservantiem, saistvielām, stabilizatoriem, biezinātājiem, emulģētājiem, garšvielām, aromātiskajām vielām u.c., nav ārstnieciskas ietekmes uz cilvēka organismu.

Zāļu palīgvielas veido zāļu formu, krāsu, garšu un citas īpašības. Piemēram, zāļu palīgvielas var būt laktoze vai tādas pašas krāsvielas, ko lieto pārtikas produktos. Tāpēc, ja cilvēkam nav alerģiskas reakcijas pret kādu no zālēs (neatkarīgi no to cenas) esošām palīgvielām, zāļu palīgvielas nav iemesls, kāpēc cilvēkam būtu jāmaksā par tām lielāka naudas summa.

Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm? Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!

Mīts Nr. 3: jaunās zāles noteikti izraisīs blaknes, tāpēc jaunā kārtība ierobežo pacienta tiesības! Nevar izvēlēties atbilstošas zāles

Patiesība: jebkuras zāles var izraisīt blakusparādības jeb blaknes, taču ne visiem cilvēkiem tās izpaužas, savukārt jaunā kārtība kompensācijas kārtība aizsargā pacienta tiesības un intereses lietot zāles racionāli un nepārmaksāt par zālēm gadījumos, kad tas nav ārstnieciski nepieciešams

Savukārt, ja pacientam ārstnieciski nepieciešams lietot konkrēta ražotāja zāles (jo, piemēram, citas zāles izraisa blaknes), ārsts aizvien ir tiesīgs tās izrakstīt, norādot ārstniecisku pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē un receptē.

Par jebkuriem veselības traucējumiem, kas rodas, lietojot zāles, un, iespējams, varētu būt zāļu blaknes, nekavējoties ir jāziņo ārstam vai farmaceitam un Zāļu valsts aģentūrai, paziņot ir iespējams Aģentūras tīmekļa vietnē. Ārsts vai farmaceits var konsultēt par pareizu zāļu lietošanu, lai mazinātu blakņu rašanos. Taču, ja tās nav novēršamas vai ir traucējošas, ārsts šādā gadījumā izrakstīs pacientam citas zāles un valsts atbilstoši kārtībai tās kompensēs.

Jaunā kārtība paredz, ka pacients ir informēts par apstākļiem, kāpēc viņam ir nepieciešams maksāt vairāk, bet valsts var pārbaudīt, vai dārgāku zāļu izrakstīšana nav notikusi patvaļīgi.

Turklāt pēc 1. aprīļa ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta. Ja iepriekš nereti bija tikai vienas lētākās kompensējamās zāles kādai diagnozei, tad šobrīd ražotāji samazinājuši zāļu cenu un nodrošinājuši, ka ir pieejams trīs vai četras tādas pašas iedarbības zāles ar vienādu zemāko cenu.

Nobeigumā jāatzīmē, ka iedzīvotāji jau izjūt jaunās kārtības pozitīvos efektus – šobrīd zāļu ražotāji ir samazinājuši cenas 250 kompensējamajiem medikamentiem, tajā skaitā arī 50 lētākajām zālēm. Turklāt ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta.