Jānis Zvīgulis: Produktivitātē balstīta attīstība
Foto: Privātais arhīvs

Kā strādāt gudrāk, labāk, nevis vairāk – ir tēma, kuru šajā vasarā daudzās sarunās diskutēja un pie risinājumiem centās nonākt zinātnes, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes pārstāvji. Tas notika plaši iekļaujošajā forumā, ko saucam par Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (NAP2027) ekspertu darba grupu par tautsaimniecības konkurētspējas celšanu.

Zemo cenu konkurētspēja iznīkst

Attiecībā uz produktivitāti pamata jautājums ir – kā nopelnīt vairāk, strādājot labāk, kvalitatīvāk. Latvijā, kas kopš neatkarības atgūšanas var lepoties ar lielu skaitu sasniegumu, vēl joprojām notiek tautsaimniecības attīstības izlīdzināšanās ar tā sauktās "vecās Eiropas" valstu līmeni. Tas ir loģiski, ņemot vērā Latvijas prombūtni no tirgus ekonomikas principu virzītas tautsaimniecības attīstības daudzas desmitgades. Konverģence notiek arī darbaspēka atalgojumā. Ilgu laiku daļa Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas ir tikusi balstīta zemajās darbaspēka izmaksās, ko varēja panākt salīdzinoši zemā atalgojuma līmeņa dēļ, kas daļai uzņēmumu ļāva ražot darbaspēka ietilpīgus produktus lētāk. Taču, ceļoties darbaspēka izmaksām, un šis temps patlaban pārsniedz produktivitātes pieauguma tempu, zemo cenu konkurētspēja iznīkst.

Tas var patikt vai nepatikt, bet fakts ir – vidējā un ilgā termiņā vienīgais veids, kā konkurēt ar citu valstu un reģionu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, būs zināšanās balstīta konkurētspēja. Tā ir konkurētspēja, kas ļauj nopelnīt vairāk, darot tikpat vai pat mazāk, bet gudrāk. Lai arī iepriekš rakstītais de facto ir uzskatāms par mūsu reģiona attīstības aksiomu, praktiskajā līmenī ir ne mazums izaicinājumu, kuriem risinājumus cenšas piedāvāt NAP2027.

Paraugoties vēsturē uz esošā Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadami (NAP2020) tapšanu, tautsaimniecības sadaļā, sadarbojoties lielam skaitam iesaistīto, kopīgiem spēkiem tika definēts ambiciozs mērķis par apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20%. Kā redzams, šis mērķis nav sasniegts un droši vien netiks sasniegts. Apstrādes rūpniecības īpatsvars svārstās ap 12-13% no IKP. Vienlaikus, būtiski pieaugot IKP, apstrādes rūpniecība arī neatpaliek. Tas ir jāņem vērā, domājot par vēlamo tautsaimniecības struktūru nākotnē.

Pētniecības un inovācijas ieviešanas izaicinājums

NAP2020 mērķu izpildē ir jāmin nepietiekamie sasniegumi pētniecībā un inovācijā, kā arī šo sasniegumu komercializēšanā. Tas atspoguļojas gan tādos rādītājos kā pētniecības un attīstības izdevumu apjoms pret IKP (2018. gadā tikai 0,63% no IKPii), gan arī kompleksajos indeksu novērtējumos par inovācijas ekosistēmu Latvijā, kur tā arī neesam spējuši uzrādīt pietiekamu sniegumu (saskaņā ar Eiropas Inovācijas rezultātu pārskatu Latvija uzrāda piekto vājāko inovācijas sistēmas sniegumu ESiii). Kā ievērojams šķērslis šo jautājumu risināšanai ir minams sadarbības trūkums starp zinātniekiem un zinātnes komercializētājiem, kā arī vēl joprojām lielā mērā pastāvošā vēlme konkurētspēju uzņēmumu līmenī panākt ar zemo darbaspēka izmaksu konkurētspējas pieeju. Lai arī Latvijā ir vairāki spilgti piemēri pētniecības un attīstības komercializācijai, kas ir atpazīstami krietni tālu ārpus Latvijas robežām, tomēr to skaita sistēmisks pieaugums ir nepietiekams. Tāpēc NAP2027 uzdevumos liels uzsvars tiek likts tieši uz pētniecības un attīstības ekosistēmas pilnveidošanu, kā arī pāreju uz augstas pievienotās vērtības produktos un pakalpojumos balstītu uzņēmumu konkurētspēju.

Pārresoru koordinācijas centra 2017. gadā veiktajā Latvijas konkurētspējas novērtējumāiv uzsvērts, ka, nemainoties Latvijas ekonomikas modelim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā un ekonomikai ir risks nonākt vidēju ienākumu slazdā. Jārēķinās arī ar algu izlīdzināšanos nākotnē, kas radīs ietekmi uz nozarēm, kas darbojas, galvenokārt izmantojot lēta darbaspēka priekšrocības. Taču zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocības ir uzskatāmas par īslaicīgām. Tas savukārt skaidri norāda uz nepieciešamību pēc alternatīvām, zināšanās un inovācijā balstītām konkurētspējas priekšrocībām. Lai arī darbaspēka izmaksas aug straujāk par darba ražīgumu, tomēr Latvija vēl joprojām saglabā savu konkurētspēju. Tomēr jau tuvākajos gados darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums kopā ar straujāku ekonomikas izaugsmi rada riskus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai.

Uzņēmumu konkurētspējas un materiālās labklājības prioritāte NAP2027

Atgriežoties pie NAP2027 konkurētspējas ekspertu darba grupas, tā ir analizējusi, diskutējusi un vienojusies, ka prioritātē "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" būtu nosakāmi trīs rīcības virzieni, kuros jāizstrādā konkrēti uzdevumi uzņēmējdarbības attīstīšanai. Šie rīcības virzieni ir "Produktivitāte un inovācija", "Darbs un ienākumi" un "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide". Rīcības virziens "Produktivitāte un inovācija" risina, kā uzņēmumu konkurētspēju pavērst no zemu cenu konkurētspējas uz augstas pievienotās vērtības konkurētspēju. Rīcības virziens "Darbs un ienākumi" pievēršas jautājumiem gan par darbaspēka attīstīšanu un spēju darboties augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, gan arī uzņēmēju paveicamo kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā. Rīcības virziens "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" risina jautājumus gan par novēršamajiem uzņēmējdarbības vides attīstību kavējošajiem šķēršļiem un tiesisko vidi, gan arī par kapitāla pieejamību (tirgu dziļumu un plašumu) un tā produktīvu izvietošanu.

Runājot uzdevumu līmenī, lai sasniegtu cerēto produktivitātes izrāvienu, NAP2027 paredz to balstīt spējā uz zinātnes pamata radīt un pārdot pieprasītus, zināšanu ietilpīgus produktus un pakalpojumus, iekļaujoties arvien augstākas pievienotās vērtības globālajās ķēdēs jeb piedaloties tajos ekonomikas procesos, kur tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Ir paredzēts ieviest viedās specializācijas stratēģiju piecās specializācijas jomās, nodrošināt atbalsta mehānismus zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbībai, attīstīt stratēģiskas inovācijas partnerības un ekosistēmas, sabalansēt finansējuma struktūru visā pētniecības un inovācijas ciklā, kā arī atbalstīt vidējas un augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu un kā prioritāti ārvalstu investīciju piesaistē noteikt zināšanu un tehnoloģiski ietilpīgas uzņēmējdarbības veicināšanu Latvijā. Tāpat ir paredzēts veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku pielietošanu uzņēmējdarbībā (t.sk. automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts, lielie dati, atvērto datu izmantošana).

Attiecībā uz darbaspēku ir paredzēti pasākumi iekļaujoša darba tirgus veicināšanai, atbalsts remigrācijai un mērķtiecīgi vadītai ārvalstu darbaspēka piesaistei, nepieļaujot darbavietu kvalitātes mazināšanos, aktīvās darba tirgus politikas attīstīšana, sabiedrības finanšu pratības celšana, kvalitatīvu, tostarp drošu darbavietu izveides un uzturēšanas, kā arī sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšana, kā arī pasākumi sociālās nodrošinātības atbilstībai sociālo iemaksu veikšanai. Šo pasākumu būtība ir darba ņēmējiem spēt palīdzēt uzņēmumiem sasniegt augstu pievienoto vērtību, kā arī uzņēmējiem veicināt darba ņēmēju izaugsmi un nodrošināt tos ar kvalitatīvām darbavietām.

Attiecībā uz kapitālu un uzņēmējdarbības vidi ir paredzēts turpināt pilnveidot tiesisko vidi, kas veicina konkurētspējīgu uzņēmējdarbības attīstību visā Latvijā, vērtēt un novērst uzņēmējdarbības vides pārregulāciju, attīstīt kapitāla tirgu (t.sk. zaļie finansēšanas instrumenti), sekmēt vietējā un ārvalstu kapitāla ieplūšanu un izvietošanu Latvijas tautsaimniecībā, iedrošinot arī iekšzemes kapitāla lielāku piesaisti uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu un atvērtu regulējumu nākotnes tehnoloģijām. Šo pasākumu būtība, kas vienlaikus ir arī liels izaicinājums, ir nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību sekmējošu vidi, kapitalizējot nākotnes iespējas, vienlaikus sabalansējot to potenciālos ieguvumus ar iespējamajiem riskiem.

NAP2027 uzdevumi ir praktiski īstenojami

Kāds var teikt, ka NAP2027 paredzētie uzdevumi produktivitātes kāpināšanai ir pārāk plaši, vispārīgi un dārgi. Taču, sadalot šos lielos uzstādījumus sīkāk, tie kļūst saprotami un praktiski īstenojami. Kā piemēru šeit vēlētos minēt ekspertu darba grupas izstrādāto uzdevumu, kas paredz plašas uzņēmumu kopas līmenī uzraudzīt šo uzņēmumu produktivitātes snieguma izmaiņas, lai valdība varētu laikus reaģēt ar nepieciešamajām izmaiņām produktivitātes atbalstam. NAP2027 izstrādes procesā pašreiz tiek detalizēti veicamie uzdevumi, kā arī tiek vētīti to īstenošanai iesniegtie ministriju projekti ar tiem nepieciešamo finansējumu.

Vienlaikus, lai minētajam procesam būtu jēga, ir nepieciešama uzskatu maiņa par to, kā ir veicama uzņēmējdarbība. Šis turklāt ir izaicinājums ne tikai Latvijai, bet gan visam reģionam un Eiropai kopumā. Bizness jātransformē uz augstas pievienotās vērtības zināšanās balstītu uzņēmējdarbību, kur ekonomikas attīstība notiek uzņēmumu un zinātnieku sadarbībā un valsts darbojas kā veicinošas vides veidotājs un tirgus nepilnību novērsējs. Tāpat būtiski ir mācēt pārdot – ar to saprotot spēju iekļauties augstākas pievienotās vērtības ķēdēs reģionāli un globāli. Katrai iesaistītajai pusei ir jāuzņemas atbildība par mērķu sasniegšanu, ņemot vērā, ka mēs dzīvojam spēji mainīgā pasaulē, un nepietiekams reaģēšanas ātrums nozīmē iepalikšanu, ko nedrīkst pieļaut. Ar šādu pieeju un sadarbībā NAP2027 paredzētais ir īstenojams.

i https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_1.pdf

ii https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/zinatne/tabulas/zig030/izdevumi-zinatniski-petnieciskajam-darbam-pa-sektoriem

iii https://ec.europa.eu/growth/industry/innovation/facts-figures/scoreboards_en

iv https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2020%20vidusposma%20zinojums_0.pdf (dokumenta 5. daļa)

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form