"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušonedēļ noslēdzās konkurss par datoru piegādi publiskajām bibliotēkām un interneta pieslēguma nodrošināšanu, kurā par uzvarētāju atzīta SIA "MicroLink Latvia". Šī kompānija par diviem miljoniem latu piecu mēnešu laikā piegādās 1658 datorus, nodrošinās 255 interneta pieslēgumus, izveidos 355 lokālos tīklus, kā arī nodrošinās datorlietošanas pamatiemaņu apmācību 400 bibliotekāriem.
Virsuzņēmēja sadarbības partneri šajā projektā ir SIA "Lattelekom", "Baltijas datoru akadēmija" un "Telecentrs". SIA "MicroLink Latvia" bija vienīgā piedāvājuma iesniedzēja, bet konkursa nolikumu bija izņēmušas 20 kompānijas.
Uzreiz jāatzīmē, ka "MicroLink" uzvara konkursā pati par sevi nav nekas neparasts un nosodāms. Šis nav mazpazīstams uzņēmums, tā īpašnieki neslēpjas aiz ārzonu firmām un jau vairākus gadus firma ir respektabls partneris lielos valsts un pašvaldību pasūtījumu konkursos. Tiesa gan, kompānijai "Fortech", kas vēlāk iekļāvās "MicroLink" pirms dažiem gadiem presei nācās taisnoties par strīdīgi uzvarētu Rīgas skolu datorizācijas projektu.
Tomēr "Delfi" aptaujātie vadošie IT nozares uzņēmumi, no kuriem vairāki bija starp tiem 20, kas izņēma konkursa dokumentāciju, apstiprināja aizdomas, ka viena pretendenta piedalīšanas konkursā skaidrojama ar potenciālo pretendentu loka sašaurināšanu. Tā rezultātā valsts, iespējams, pārmaksās vairāk nekā pusmiljonu latu.
"Delfi" aptaujātie datortehnikas piegādātāji uzskata, ka pieprasītās tehnikas kopējā cena nevarētu pārsniegt 800 tūkstošus latu, ierēķinot šajā summā gan tirgotāja peļņas maržu, gan to, ka projektu sadārdzina nepieciešamība tehniku apkalpot visā Latvijas teritorijā.
Tā kā konkursa noteikumi paredzēja, ka šī projekta ietvaros valsts vēl pirmo gadu pašvaldību vietā apmaksās interneta pieslēguma nodrošināšanu par 35 latu mēnesī, var aprēķināt, ka apmēram 300-400 pieslēguma vietām interneta pieslēgums maksās 400x35x12=168 tūkstoši latu. Vēl jāpierēķina datortehnikas uzstādīšanas izmaksas, interneta pieslēgšanas izmaksas un darbinieku apmācība, bet arī tas viss kopā mērāms ne vairāk kā dažos simtos tūkstošos latu.
Attiecīgi kopumā reālās projekta izmaksas varētu svārstīties starp miljonu un pusotru miljonu latiem, kamēr, kā zināms, Kultūras ministrija gatavojas "MicroLink" maksāt divus miljonus ar astīti.
Vairāki no "Delfi" aptaujātajiem tirgus dalībniekiem (tos pagājušajā nedēļā intervējām burtiski dažu stundā, līdz ar to liecību saskaņošana jau pēc žurnālistu intereses ir izslēgta) norādīja precīzi un vieniem un tiem pašiem aspektiem konkursa nolikumā, kas likuši viņiem atteikties no dalības un aizdomāties par iespējamu konkursa gatavošanu jau iepriekš zināmam uzvarētājam.
Nozares speciālisti norādīja uz viņuprāt divām aizdomīgām prasībām. Pirmkārt vienā konkursā bija apvienota prasība pēc datoru, tīkla un apmācības nodrošinājuma reizē. Otrkārt, bija prasība pēc visu Latvijas pašvaldību iekļaušanas vienā pasūtījumā. Pirmais nosacījums atbaidījis vairākus spēcīgus tirgus dalībniekus, kas specializējas vai nu tikai interneta pakalpojumos vai tikai datortehnikas tirdzniecībā, savukārt otrais nosacījums rada īpašas priekšrocības tikai tiem pretendentiem, kas startē kopā ar "Lattelekom", kuram ir tīkls visā Latvijā.
Datoru tirgotāja "EET Rīga" vadība "Delfi Versijām" atzina, ka konkursa nolikums paredzēja komplekso risinājumu, kurā nevarētu piedalīties viens datoru piegādātājs. Prasība pēc iekšējiem tīkliem un interneta pieslēguma ļāva konkursā startēt tikai pēc vienošanas ar interneta nodrošinātāju, tādēļ EET no dalības konkursā atteikušies.
"Šādā konkursā būtu jānodala datoru piegādi no tīkla nodrošinājuma, ja vien negribēja atdot šo pasūtījumu kādam konkrēti," sacīja cits nozares pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņaprāt, konkursa norisē ir aizdomas par vienošanos vai dalībnieku ietekmēšanu.
Cits IT risinājumu uzņēmums, kura pārstāvis nevēlējās publiskot savu vārdu, noradīja, ka šīs bija "smagnējs darījums, kas bija acīmredzami sarunāts", jo konkursa nosacījumi ļāva tajā startēt tikai tam, kas spēs vienoties ar spēcīgu interneta pakalpojumu sniedzēju, tāpēc ka gan apmācību, gan datoru piegādi var piedāvāt vairāki uzņēmumi. Pēc šī uzņēmuma pārstāvja teiktā, konkursa nosacījumus varēja pildīt pats "Microlink", "Lattelekom" un "Telecentrs", kuri apvienojās viena piedāvājuma iesniegšanai.
Interneta pakalpojumu sniedzējs ar plašu tīklu un pieredzi "Latnet" konkursā nepiedalījās, jo nevarēja pildīt visus nosacījumus, "Delfi Versijām" atzina uzņēmuma marketinga nodaļā. "Latnet" spētu nodrošināt 60% no gandrīz 400 bibliotēkām un pārējos rajonos būtu jāpiesaista sadarbības partneris.
Tiktāl pasūtījumu neieguvušo kompāniju pretenzijas var uzskatīt par žēlabām, kas izriet no pašu neizdarības – kas gan traucēja pārējiem veidot tehnikas tirgotāju un interneta ierīkotāju apvienības, līdzīgi kā tas notika "MicroLink" vadībā? Tomēr pieteikumu neiesniegšanu skaidro vēl viena aizdomīga konkursa rīkotāju rīcība, uz kuru norādīja gandrīz visi mūsu aptaujātie.
Proti, mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām tika pēkšņi mainīti konkursa noteikumi. Proti, sākotnēji konkursa specifikācijā iekļautā interneta abonēšanas mēneša maksa bijusi paredzēta 50 latu apmērā, taču to negaidīti apzemināja uz 35 latiem.
Pie šādiem nosacījumiem no spēles tika izslēgti visi iespējamie alternatīvie interneta pieslēdzēji, jo 35 latu robežās attālākajā provincē var atļauties tikai tas uzņēmums, kuram jau ir tīkli gandrīz visos rajonos un nav jārok kabeļi no jauna.
Vēl vairāk, konkursa noteikumi paredzēja, ka viens apakšuzņēmējs var startēt tikai vienā konkursa pieteikumā, kas, pēc tikko aprakstītās "spēles noteikumu" maiņas uz 35 latiem mēnesī, vienkāršā valodā pārfrāzējot, nozīmē – vinnēs tas, kurš startē kopā ar "Lattelekom". Kāds no "Delfi Versiju" avotiem pat pieļāva iespēju, ka notikusi informācijas noplūde par nopietnu alternatīvu piedāvājumu, kurš varētu izjaukt iecerēto notikumu scenāriju, tāpēc vajadzējis ātri samazināt obligāto pieslēguma cenu, lai pavisam droši neviens cits nevarētu pārtrumpot "vajadzīgo" piedāvājumu.
"Lattelekom" atturējās portālam "Delfi" izskaidrot, kāpēc tas startēja konkursā tieši ar "Microlink", norādot tikai, ka pēc iespējas labākā risinājuma radīšanai "vadošie IT&T nozares uzņēmumi vienojās par kopīga risinājuma izveidi šī projekta ietvaros".
Konkursa komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks "Delfi Versijām" sacīja, ka kompleksais pasūtījums gan datoru piegādei, gan interneta un iekšējā tīkla ierīkošanai un apmācībai bija izvēlēts, jo, strādājot ar atsevišķām firmām nereti bija radušās problēmas.
"Mēs kādreiz esam pasūtījuši atsevišķi datorus un interneta pieslēgumu mazajām bibliotēkām, un sagatavojām tehniskos parametrus, lai viss saskanētu, taču vienalga bija problēma un sistēmas nestrādāja kā vajadzētu," klāstīja Vilks. Komisijas vadītājs uzsvēra, ka lielais pasūtījums ļauj sinhronizēt gan piegādi, gan tīkla ierīkošanu un apmācību.
"Mēs cerējām, ka būs vairāk pretendentu, jo nolikumus izņēma divdesmit interesenti. Tagad mēs paši neesam laimīgi ar to, ka ir tikai viens pretendents un jau paredzējām, ka par to būs diskusijas," atzina Vilks. Tomēr jautāts, vai viņš ir pārliecināts par akceptēta piedāvājuma izdevīgumu, Vilks nevilcinoties atbildēja apstiprinoši.
Cenu samazinājumu interneta mēneša izmaksai Vilks skaidroja ar rūpēm par mazajām bibliotēkām, kurā arī "50 lati ir liela nauda, bet ar laiku bibliotēkas būs spiestas pašas maksāt par to".
Aizliegums vienam uzņēmumam piedalīties vairākās apvienībās ar dažādiem partneriem un sniegt vairākus piedāvājumus tika ieviests, lai izslēgtu informācijas noplūdes iespējas. "Ja uzņēmums runātu ar dažādiem partneriem un izpaustu piedāvājuma nosacījumus, tad pazustu konkursa jēga," pauda Vilks.
Pēc Vilka teiktā komisijai arī neesot bijusi noteikta "griestu" summa, virs kuras valsts nevarētu atļauties samaksāt par projekta īstenošanu. "MicroLink" piedāvāto summu, kuru vērtējuši komisijas eksperti, LNB direktors uzskata par normālu, jo arī eksperti norādīja, ka šī ir pieņemama cena.
Viens no pieaicinātajiem ekspertiem Aldis Puisītis savulaik vadīja datorfirmu "VAR", kas kopā ar "Fortech" pirms dažiem gadiem iekļāvās "MicroLink". Protams, vecas tuvas korporatīvas attiecības nevar būt pierādījums savtīgai ieinteresētībai, taču nevar nepieminēt šādu aspektu, ja runā par ekspertu lomu komisijas lēmuma tapšanā.
Nobeigumā jāatzīmē, ka zemāku interneta mēneša izmaksu noteikšana, pret ko iebilda konkursa rezultātu kritiķi, pati par sevi nav nekas slikts – ir tikai loģiski, ja valsts naudas taupīšanas nolūkā pasūtītājs nosaka zemāku cenu, kurā potenciālajiem pakalpojuma sniedzējam jāiekļaujas. Pieciešams arī būtu fakts, ka tādējādi parādās priekšrocības dabiskajam monopolam "Lattelekom". Ja reiz tam ir jau esošs tīkls Latvijas provincēs, kāpēc gan to neizmantot? Nav taču nepieciešamas investīcijas investīciju pēc, ja ilgtermiņā no dārgākas pieslēguma cenas nāktos ciest pagastu jau tā plānajiem makiem.
Taču iespējams, ka šādā veidā mākslīgi radīta situācija, kad no valsts naudas tiek gūta vairāk nekā pusmiljons latu nepamatota peļņa. Pie tam, iedzīvojoties uz tik svēta un sabiedrībai nozīmīga darba kā lauku bibliotēku modernizācija.
Interesanti, ka konkursa rezultātu pārsūdzēšana Iepirkumu uzraudzības birojā nav gaidāma, jo saskaņā ar likumu to iespējams darīt tikai, ja sūdzētājs ir pats piedalījies konkursā, bet šajā gadījumā, kā jau vēstīts, bez "MicroLink" un tā partneru piedāvājuma citu dalībnieku nebija.